Rīga +19°C 
Liels katls, kurā svaigā gaisā var vārīt zupu, sautēt medījumu, dār zeņus vai gatavot plovu, saimniecībā ir ļoti parocīgs. Un, šķiet, nav nekā vienkāršāka kā doties uz tuvāko sadzīves preču veikalu un izvēlēties gan izskata, gan cenas ziņā piemērotāko. Taču patiesībā viss ir daudz sarežģītāk, jo ideāli mīksti produkti, piesūkušies ar garšvielu un buljona aromātu, izdodas tikai austrumnieciskajā kazanā.
Kāpēc tieši kazanu?
Kazans ir metāla katls ar pusapaļu dibenu. Katla noapaļotā forma veidota tā, lai to varētu iegremdēt pavardā un liesma uzkarsētu ne tikai katla apakšu (kā tas notiek traukiem ar plakanu dibenu), bet visu tā virsmu, kurai ir sfēriska forma. Šāda katla saturs uzkarst ātrāk un ilgāk paliek karsts, tā ievērojami ietaupot kurināmo.
Bagātīgā tvaika veidošanās ļauj produktiem nevis cepties, bet lēni sutināties, tāpēc ēdiens sanāk mīksts, aromātisks un nesavārās putrā.
Kazanam klāt nāk arī vāks, kas ir no tāda paša materiāla kā katls vai arī taisīts no koka dēļiem. Vākam jāpiegulst katlam ļoti cieši. Dažreiz kazanu aprīko ar rokturi, lai katlu varētu pakārt virs ugunskura, lai gan biežāk kazanu novieto vai nu uz speciālas krāsns (ar vai bez skursteņa), trijkāja vai plīts. Taču, ja nekā tāda nav, var uztaisīt kazana vietu no akmeņiem vai ķieģeļiem, tad gan būs daudz grūtāk regulēt siltumu.
Čuguna vai alumīnija?
Čuguna kazans ir vispopulārākais, jo uzsilst pakāpeniski, vienmērīgi sadalot siltumu un noturot to arī pēc katla noņemšanas no uguns. Un, jo biežāk kazanā gatavosiet, jo garšīgāks kļūs ēdiens. Čuguns pats par sevi pārklājas ar tādu kā tauku slānīti, un ēdiens tajā nepiedeg. Visgaršīgākais plovs sanāk tieši čuguna kazanā. Trūkumi: katls ir ļoti smags un var rūsēt. Ir iecienīti arī alumīnija katli, īpaši tūristu un makšķernieku vidū, jo ir daudz vieglāki par čuguna brālēnu. Tomēr jāatceras, ka alumīnijs ir trausls metāls, tāpēc šādu kazanu ir ļoti viegli sabojāt.
Tāpat jāatceras, ka alumīnijs ļoti ātri uzkarst un tikpat ātri atdziest, un tas nozīmē, ka ēdiena sutināšana alumīnija kazanā nav iespējama.
Nav ieteicams arī ilgstoši uzglabāt ēdienu alumīnija katlā, labāk pārlikt to citā traukā, lai izvairītos no oksidēšanās.
Cik lielu pirkt?
Lai vieglāk būtu izlemt, lūk, mazs špikerītis: 5 litri – nelielai kompānijai, 2–3 cilvēkiem, 8–12 litri – 5–6 cilvēku kompānijai, 15–20 litri – tādu kazanu ir vērts iegādāties lielai ģimenei vai cilvēkiem, kuriem patīk rīkot dārza gatavots uz ugunskura, tātad 10–12 cilvēkiem. Neatkarīgi no tā, kādu kazanu esi izlēmis iegādāties, obligāti pievērs uzmanību katla sienu biezumam. Ideāli tām nevajadzētu būt plānākām par 1 centimetru, taču pieļaujami varianti. Jo biezākas katla sienas, jo labāk kazans uzkarst un saglabā siltumu, arī gatavošanas vienmērīgums atkarīgs no šī parametra. Izvēloties kazanu, pievērs uzmanību sienu iekšējai virsmai, lai uz tās nebūtu nekādu šķembu, izciļņu, iedobju.
Kā apdedzināt čuguna katlu?
Kad esi iegādājies kazanu, pirmais, kas jādara, – tas rūpīgi jāizmazgā ar ziepēm vai kādu mazgāšanas līdzekli, lai atbrīvotu katla sieniņas no rūpnīcas eļļas. Pēc tam kazanu var sākt apdedzināt. Rēķinies, tas aizņems pāris stundu, un vislabāk to darīt ārā uz atklātas uguns, ja vien ir tāda iespēja.
Uzliec katlu uz uguns, lai tas kārtīgi sakarst. Kad katla sieniņas kļuvušas karstas, ieber tajā pāris kilogramu sāls (vidēja izmēra katlam). Turpini karsēt, ik pa brīdim apmaisot. Pamazām sāls sasūksies ar rūpnīcas eļļas pārpalikumu. Par to liecina sāls krāsa; kad sāls būs kļuvis pilnībā netīrs, izber to un izmet. Ļauj kazanam atdzist.
Nekādā gadījumā nelej karstā kazanā aukstu ūdeni – saplaisās!
Kad trauks būs atdzisis, izmazgā to ar cietu sūkli. > Pēc tam liec katlu atkal uz uguns un labi uzkarsē. Karstajā kazanā ielej pāris litru augu eļļas. Ļauj tai kārtīgi uzkarst un tad ar kausiņa palīdzību aplaisti katla sieniņas tā, lai eļļa noklātu visu katla iekšieni. Tā karsē kādas divas stundas. Eļļa izveidos aizsargplēvīti.
Procedūras beigās kazanu noņem no uguns, eļļu izlej, bet katlu atstāj atdzist. Tā kazans kalpos ilgus gadus.
