Rīga +14°C 
Uzvārds Kazakēvičs nāca no operdziedātāja tēva dzimtas. Sergeja tēvs bija baltkrievs, un šāds uzvārds bija visiem četriem viņa bērniem. Kad atvases vēl bija pavisam mazas, traģiskā negadījumā bojā gāja viņu mamma. Trīs vecākos bērnus uzņēmās audzināt vecmāmiņa no mātes puses, bet jaunāko puisīti Māri tēvs atdeva audzināšnā savam brālim. Omai ļoti sāpējusi sirds par to, ka bērni izšķirti.
«Mums ar brāli attiecības neizveidojās. Pārāk ilgi bijām šķirti, uzauguši atšķirīgā valodā un kultūrā, citā vidē, un tā ir izmainījusi visu, arī personību. Pieaugušā vecumā divas reizes mēģināju ar brāli izveidot attiecības, bet sapratu – esam tik atšķirīgi, ka tas nav iespējams. Viņš vienīgais no mums ir palicis tēva uzvārdā – Kazakēvičs.
Es biju Kazakēvičs līdz astoņpadsmit gadiem, un tad uzvārdu nomainīju.
Pajautāju tēvam atļauju, viņam nebija iebildumu. Paņēmu mammas uzvārdu un kļuvu par Jēgeru,» atklāj operdziedātājs.
«Es būtu mainījis arī vārdu, bet to man deva oma, tāpēc aiz cieņas pret viņu to nedarīju, saka Sergejs. Oma strādāja bērnudārzā, tur viņai bija mīlulītis, puisītis, vārdā Sergejs, un tad, kad es piedzimu, mammai bija lūgusi, lai viņas pirmo mazbērnu nosauc par Sergeju,» stāsta viņš.
«Latviešu kalendārā ir vārds Sergejs, bet, ja es būtu Sergejs Kazakēvičs, tad gan nebūtu divu domu – viņš nav latvietis, un afišā tādu vārdu es negribētu,» atzīst Jēgers.
