Rīga +12°C 
Latvijas preses karalienes Emīlijas Benjamiņas vedekla Johanna, viņas adoptētā māsasdēla Jura sieva, bija kopā ar Emīliju 1941. gada 14. jūnijā, un redzēja, kā Benjamiņu aizveda uz Sibīriju
Sarunā ar žurnālisti Līgu Blauu Johanna savulaik atcerējās to šausmīgo nakti, kad Emīlijai tika atņemta viņas dzīve. «Emīlija tajā liktenīgajā vakarā ieradās mājās ap deviņiem, bija ciemojusies pie ģimenes draugiem Pārdaugavā un, atgriežoties mājās, redzējusi, ka Uzvaras laukums ir pilns ar smagajām automašīnām.
Viņa priecājās, jo domāja, ka krievi brauc projām.
Es, kā parasti, pirms miega iegāju pie Emīlijas novēlēt labunakti. Apsēdos uz gultas, un mēs norunājām kādu stundu. Ap pusnakti lejā pie durvīm sākās briesmīgs troksnis, tur kliedza un dauzīja durvis.
Emīlija ienāca pie manis un teica: «Ancīt, noej lejā! Viņi nāk man pakaļ…»
Noskrēju pa kāpnēm vienā naktskreklā. Man aiz bailēm trīcēja kājas. Atvēru durvis, un iekšā iegāzās vesels bars. Pirmie nāca divi karavīri ar šautenēm, kurām galos tie asie duramie. Bija arī divi latvieši. «Vai te dzīvo pilsone Benjamiņa?» viņi noprasīja. Pateicu jā… Viņi pagrūda mani malā un kāpa augšā.
Lika Emīlijai pusstundas laikā sataisīties. Es saliku mazu koferīti ar drēbēm. Nekādas dārglietas viņa neņēma.
Uz ielas stāvēja vaļēja smagā mašīna. Emīlijai lika tajā iekāpt. Tur jau sēdēja daži cilvēki. Emīlija bija uzvilkusi melnu kostīmu ar baltām svītrām, pa virsu melnu mēteli.
Es raudāju, bet Emīlija bija kā sastingusi.
Noskūpstīja mani, un tā mēs šķīrāmies. Emīlijai bija piecdesmit deviņi gadi. Pēc gada viņa Sibīrijā gāja bojā.»
Johanna visu mūžu atcerējās vārdus, ko viņai bija teikusi vīra audžumāte Emīlija: «Mums abām ir līdzīgs liktenis. Tu nāc no ģimenes, kurā esat trīs māsas, un tu vidējā. Mēs esam trīs māsas, un es – vidējā. Es esmu dzimusi septembrī, un tu septembrī. Es biju laimīga, un tu būs laimīga!» Johannai šie vārdi piepildījušies, bet Benjamiņas dzīve beidzās ar nāvi izsūtījumā. Viņas audžudēls Juris, kurš ar ģimeni emigrēja uz Kanādu, dzimtenē atgriezties vairs negribēja. Visu mūžu viņam sāpēja tas, kas notika ar Emīliju.
