«Stāvēju pie spoguļa, raudāju un lūdzos, lai sieviete izdzīvo.» Daces Lietuvietes stāsts par uzaugšanu ārstu ģimenē

Ierosme no skolas uzdevuma

«Dzimtas vēsturei pievērsos, ar vecāko meitu Katrīnu Lauru skolas uzdevumā veidojot ciltskoku. Darījām kopā, un tas izrādījās tik aizraujoši! Kad jautāju palīdzību mammai, izrādījās, ka viņas gados vecākās māsīcas ir parūpējušās par lielas daļas datu saglabāšanu. Braucām ciemos raudzīt, ko varam izmantot, un atklājās neiedomājami vērtīgi pieraksti, senas fotogrāfijas. Pieņemu, ka padomju laikā tas viss tika rūpīgi slēpts, jo ģimene piedzīvoja gan varas represijas, gan emigrāciju.

Labi, ka mums šie dati ir, un varu ar tiem dalīties. Esmu tos ievadījusi arī ģimenes ciltskoku interneta vietnē Geni, kur jau ir ap 900 manu asinsradinieku. Fantastiski!

Jā, medicīna seko cauri paaudzēm. Piedzimu ārstu ģimenē – mana mamma Ilze Lietuviete ir ginekoloģe, tētis ir asinsvadu ķirurgs, medicīnas doktors Edvīns Lietuvietis. Nu jau ārsta diplomu ir ieguvusi arī mana meita Katrīna Laura.

Interese par medicīnu mammas dzimtā pirmajam radās vecvectēva brālim Oskaram Voitam. Tēva dzimtā pirmais ārsts bija mana vectēva, ārsta Induļa Lietuvieša, vecākais brālis, dermatologs Ādolfs Eidis Lietuvietis, kas jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija izveidojis kosmētikas institūtu veselas un slimas ādas kopšanai un ārstēšanai, radot arī kosmētikas līdzekļu ražošanas firmu Alda.

Tas, ko pastāstīšu, ir vien neliela, bet svarīga dzimtas vēstures daļa.»