Rīga +17°C 
Pirtī iešana, protams, ir sena un racionāla tradīcija, tajā nav nekā ārpasaulīga. Mazgā ķermeni un kaut ko nomazgā arī no dvēseles. Aija, kāpēc tev pirts ir tik svarīga?
Šorīt braucu uz Pirts festivālu Tērvetē un pa ceļam – ir upe, un ceļas garaiņi, kaut kur dzērves staigā un kliedz, un tas sulīgais zaļums… Skaties uz zālēm, kas vienkārši aicina, stāsta, un tu jau zini, ka gribētu tās aizvest uz pirti. Daba pulsē un saka: «Šodien būs brīnišķīga diena…» Laikam tas ir foršākais, ko var ienest pirtī, – dabu un savu sajūtu par to, kas mūs vieno: ģimene, mūsu brīnišķīgā daba, koki, krūmi, ziedi. Tā ir tā mana pirts sajūta.
Un kas ir Latvju pirts un spa asociācija?
Šobrīd asociācijai rit desmitais gads, deviņus esam nodzīvojuši diezgan slēgtā ģimeņu saimju kopienā, kur ir gan pirtsmīļi, gan pirtnieki, lai nestu pirts darīšanas tālāk. Jo, kā es smejos, Latvija ir pirtnieku valsts! Somijā ir visvairāk pirts māju vai pirts telpu uz vienu iedzīvotāju, bet Latvijā noteikti ir visvairāk pirtnieku uz vienu iedzīvotāju. Gandrīz katrā saimē atradīsies kāds pirtnieks, pat piecgadīgs puika var tāds būt, ja viņš prot tam savam opim pēdas nopērt. Asociācijā ir deviņas lielākas pirts saimes, apvienības. Piemēram, Santa Matveja pārstāv Pirts raganu saimi. Viņa pati ir no Bauskas puses, bet saimē ir arī meitenes no Jelgavas un Rīgas. Māra Tīmane ir no Kazdangas, viņa ir zāļu sieva, māksliniece, stāstniece, asociācijas uguntiņa, Mārai ir Māras dārza pirts. Vilnis Lejnieks – gan dziedina cilvēkus, gan atgādina, ka pirtī ir jāelpo un kā pareizi elpot. Brīnišķīgs pirtnieks, pārsvarā darbojas Ziedleju pirtī pie Siguldas…
Šajos deviņos gados esam panākuši, ka pirtnieks un pirts meistars ierakstīti Profesiju klasifikatorā. Mums ir apstiprināta pirts terminoloģija.
Daudzi nemaz nezina, ka mēs vārdu pirts nekad netulkojam. Pirts – tā sakām arī angliski, vāciski, somu, zviedru, japāņu, krievu valodā – visās. Jo pirts – tā ir mūsu dzīvā, no omītēm un opīšiem mantotā tradīcija.
Zināšanu un prasmju, un sajūtu kopums, dzīvesziņa, un kā gan to var iztulkot?! Tāpēc aicinu ikvienu, ko mēs satiekam savā ceļā, – lūdzu, palīdziet mums nest plašumā šo vēsti, ka pirts ir netulkojams jēdziens. Tā ir mūsu vērtība, dārgums, kas tiešām ir saudzējams, sargājams un saglabājams nākamajām paaudzēm. Pagājušajā gadā latvju pirts tradīcija tika ierakstīta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Uz šo mērķi gājām trīs gadus – nācās krietni papūlēties, mums bija jāatspēko dažādas folkloras cilvēku pretenzijas, iebildumi. Cēlām galdā savus argumentus. Stāstījām, ka arheoloģiskajos izrakumos ir tā pierādāmā daļa, ko ierēdnis var apčamdīt un secināt, ka pirms 800 gadiem latviešiem patiešām ir bijusi pirts. Vairāk nekā trīssimt tautasdziesmas stāsta par pirti vai ir saistītas ar pirti. Ieraksti par mūsu seno pirti atrodami pat Indriķa hronikā.
Tā pamazām, pamazām nokļuvām līdz tam, ka pagājušogad rudenī pirts tradīcijai Latvijā tika piešķirts nemateriālā kultūrmantojuma statuss. Mūsu apvienībai tie bija lielākie svētki. Ar domu – lai pēc gadiem Eiropa mums pēkšņi neaizliedz kurināt krāsni ar malku, jo pirts nav iedomājama bez dzīvas uguns. Un pirts nav iedomājama bez bērza zaru vai vītola slotiņām, bez augiem, par kuru izmantošanu arī nevajadzētu ļaut Eiropai mums prasīt sertifikātu. Tādēļ mums tā doma radās – ne tikai godinot senču tradīciju, ka varam nomazgāt gan dvēseli, gan ķermeni pirtiņā, bet lai zinātu, ka tajā ir jāiet ar saviem augiem, nevis ar mākslīgajiem skrubjiem un drogu izstrādājumiem.
Vēlreiz – kas tad ir mūsu latviskas pirts tradīcija?
Kodols ir svētais četrinieks. Pirmais – dzīvā uguns. Malkas krāsns un pirts gars no sakarsēta akmeņu krāvuma. Otrais: daudz, daudz ūdens dažādās kondīcijās – izmanto gan sniegu, gan ledu, gan siltu ūdeni, gan aukstu ūdeni. Kompresēs, vanniņās, viskautkur. Trešais: augi, augi un vēlreiz augi.
Pirtsslotām, augu vīkšķiem, darinājumiem. Ceturtais: ģimene, saime. Paplašinātā veidā vai sašaurinātā, bet pirtī iet individuāli vai savējo lokā, nevis viss pagasts uzreiz. Tāpēc latviskā pirtī ir intimitāte, attiecības viens pret vienu, saruna cilvēkam pašam ar sevi un dabu. Tas atšķir latvisko pirti no citām – šie četri nosacījumi. Līdzīgi kā cep sklandrausi: vajadzīga rudzu miltu mīkliņa, vārīti kartupeļi, burkāni, kas veido pamatu, un pēc tam jau katrs var izpausties, kā grib, – uzziest pa virsu krējuma kārtu vai uzkaisīt ķimenes vai kanēli… Tas pats ir ar pirti. Pirts tradīcija attīstās, tiek ieviesti dažādi jauninājumi, elektriskās krāsnis, pat gumijas paklāji tiek pirtī ienesti un kas tik vēl ne, bet – mums ir šis četrinieks, četri elementi, kas nosaka, ka tā ir latviskas pirts tradīcija, nemainīga.
Mums ir svarīgi, lai tad, kad pēc divdesmit, trīsdesmit gadiem mūsu bērni un mazbērni gribēs atgriezties pie sapratnes, kas ir kodols latviskas pirts tradīcijai, lai viņiem ir, kur to izlasīt. Tāpēc mēs kādā brīdī centīsimies latviskas pirts tradīciju kopīgi, draudzīgi aizvest arī uz UNESCO, lai to iekļauj Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Tagad šajā sarakstā ir ierakstīta Viru apriņķa melnās pirts tradīcijas Igaunijā, bet – tā ir viena melnā pirts vienā konkrētā ciemā. Savukārt mums pirts tradīcijas pieredzes attiecas uz visu Latviju – kā uz Ontūnu Latgalē, tā uz Mildiņu Kurzemē.
Latviskās pirts kodola četrinieks vieno Kurzemi, Latgali, Zemgali, Vidzemi. Viens varbūt pirtī perot dziedās, otrs nedziedās, bet viņš tāpat jutīsies piederīgs latviskās pirts tradīcijai, jo četri pamatelementi abiem sakrīt.
Forši, ka mums pirts tradīcija ir sakārtota gan ierēdņu līmenī, gan kultūras līmenī, gan arī profesionālajā līmenī. Ja gribi, tu vari iegūt oficiālu pirtnieka vai pirts meistara sertifikātu, Latvijā tam ir viena akreditēta izglītības iestāde Pirts skola Rīgā. Mums ir arī citas, amatieru, pirts skolas: Lielzemenes pie Jura un Aelitas Batņām, ir Ziedoņa Kārkliņa pirts skola, ir Lielvārdes ūdens skola pie Aigara Kruveša, mums ir arī Ilgas Gavares pirts skola. Apmēram 3000 studentu ir pabeiguši šīs lielās amatieru pirts skolas. Arī pie meistariem mācās pirts zinības kā senos laikos. Pārsvarā tie ir cilvēki, kas to dara sev un savai ģimenei.
Kādi plāni tālāk?
Lai nostiprinātu latviskās pirts tradīciju, jāveic pētījumi. Ne tikai par ķermenisko veselību, kā pirts to ietekmē, bet arī par augiem, augu iedarbību un visādām metodēm, ko izmanto pirtīs. Par sutināšanu, par berzīšiem. Mums vajadzētu saprast, cik augu mēs nesam pirtī, tagad esam saskaitījuši 20 koku un krūmu sugas un apmēram 60 lakstaugus.
Pirtniece saka: «Vītola slotiņa ir laba tam un tam, atraisa to un to…» Īstenībā tās taču ir sajūtas. Vai to reāli var pierādīt?!
Protams, daudz kas balstās uz sajūtām, bet ir arī folkloras liecībās aprakstītais, izstāstītais, un tur nav tikai bērzu slotas. Katrs krūms ir brīnišķīgs, ko var nest pirtī. Mums ir arī brīnišķīgas grāmatas, zinātniskie darbi, kurus var droši ieteikt un uz kuriem var atsaukties. Mums ir Inga Sīle, farmaceite, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, un viņas grāmata Ārstniecības augi no ticējumiem līdz mūsdienām. Inga analizēja aptuveni 40 000 latviešu tautas ticējumu, pētot augu pielietojumu un to iedarbības zinātnisko pamatojumu.
Otra grāmata, ko iesaku, ir etnoloģes, filoloģijas doktores Ievas Ančevskas Latviešu dziedināšanas tradīcija, kur apkopoti tautas senie dziedināšanas, līdzekļi un metodes. Darba pielikumā pievienots arī pārskats par folkloras avotos minētu 88 biežāk lietoto ārstniecības augu izmantojumu tautas tradīcijā, to salīdzinot ar mūsdienu farmaceitu atzinumiem par attiecīgo augu dziedinošajām īpašībām. Sevišķa uzmanība vērsta uz dziedināšanas procesā nozīmīgām vārdu formulām un metaforām, uz vārdu psihoemocionālo lomu un pateicības pozitīvo ietekmi, ko apstiprina arī mūsdienu neirozinātnes pētnieku atziņas, ka pateicība ir saistīta ar labsajūtas veidošanos un veicina fizioloģiskās veselības uzlabošanos.
Savukārt tuvākais notikums būs pavisam drīz, 12. septembrī, – Latvijas pirts diena, kad aicinām cilvēkus ieiet vienu dienu pirtī.
Jo ir tik daudzi, kas no šīs tradīcijas kaut kādu iemeslu dēļ baidās, kautrējas to piedzīvot. Bet savam pirtniekam ir jāuzticas tāpat kā savam zobārstam, lai pirts process būtu pēc iespējas pirtsmīlim labāks. Tādēļ mēs šogad vēlamies pirti iznest tautās. Līdzīgi kā ir Muzeju naktis un Mājas kafejnīcu dienas, arī simts pirtnieki vērs vaļā savas durvis, un Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja vai nu atnākt un apskatīties, un parunāties ar pirtnieku, iepazīties ar viņu, vai jau saņemties un izbaudīt kādu pirts rituālu. Mūsu iecere ir izveidot interaktīvu karti, kur katrs Latvijas iedzīvotājs varēs ieraudzīt savu tuvējo pirti un pieteikties pie pirtnieka, izbaudīt šo brīnišķīgo pieredzi. Svarīgi arī, ka pirtiņā ienāk jauni cilvēki un bērni. Jo latviskā pirts dzīvos tikmēr, kamēr cilvēki par to runās un šo tradīciju kops.
Praktiskie padomi
Ieklausies! Pirtī pirtnieks runā arī par to, kas mums var noderēt pēc tam ikdienā, rudenī, ziemā, savā pirtī, savās mājās, vannasistabā…
Iesaka pirtniece Kristīne Sīle, pirts Bārbelē, sensēta Everti
1. Kā attīrīt pirti no ne tik labām aurām un kāju sēnītes?
- Ja ļoti nepieciešams attīrīt pirti no svešām enerģijām vai dezinficēt gaisu, pagatavo kvēpeklīšus no vērmelēm un kadiķiem. Vispirms ņem svaigu sprīža garu dievkociņa koksnaino kātu, kadiķa zariņu, pieliek klāt vērmeles vai vībotnes ziedošo galotni, raudenes vai mārsila zariņu, var arī pielikt pelašķa vai asinszāles ziedus, un no virspuses apliek ar kadiķa zariņiem. Šo zāļu saišķīti visā garumā stingri notin ar lina diegu. Kvēpeklītis jāžāvē ēnainā vietā.
- Efektīvs ir ekoloģiskais BioStei tīrīšanas akmens. Netīrumus šķīdinošas sastāvdaļas izgatavotas no videi draudzīgām dabīgām vielām: pulēšanas māls, augu ziepes, ūdens, augu glicerīns… Var nopirkt internetveikalā imperija.lv, 500 g – 20,99 eiro. Vēl citi tīrīšanas līdzekļi – www.biostein.com.
2. Veldzei – saules ūdens.
Mēs to gatavojam no visa, kas zaļo un izspraucies no zemes: salasi, aplej ar vēsu ūdeni, noliec saulē ievilkties un dzer to ar pateicību. Augi ir dzīvi, un tu gūsti pilnīgi citu enerģiju nekā no tējas. Maijā lielisks ir nātru un gārsu ūdens, ceriņu ūdens. Vai arī saplēs sloksnītēs rabarbera kātu, pieliec klāt sauju mīļu ziedu… No kļavu ziediem sanāk salds saules ūdens. Tagad var izmantot gurķu šķēles.
3. Koši (Kochy) vēja zvani.
Pateicoties precīzai noskaņošanai, radīti četri zvani ar atšķirīgiem toņiem un daudziem virstoņiem četrām stihijām: Uguns, Ūdens, Gaiss un Zeme. Katru iekar savā stūrītī, vējš tos spēlē, un atkal tiek harmonizēti enerģētiskie centri. Ja zvanu piekar pie mājas, tad harmonizē mājās vidi. Meklē: www.muzikasveikals.lv.
Iesaka pirtniece Santa Matveja Bauskā, no apvienības Pirts RaGanas
Ja pirtī tomēr gribas piesegties…
Laba izeja ir vienkāršs lina paladziņš. Jebkurā brīdī to var noslīdināt, tas nekur nespiež, laiž cauri siltumiņu, elpo. Aptinies, ej ārā, atnāc atpakaļ, kad skrubējies, palaid vaļā, viegli noskalojies un atkal ietinies paladziņā.
Bonusā sāls inhalācijas
Daudziem ir atklājums – skrubīša gatavošana turpat uz lāvas sildīšanās procesā. Katram ir trauciņš ar sāli, kurā ar rokām, pirkstiņiem tiek burzīti tie paši aromaugi, kas sākumā izmaržoti, sajusti un par tīkamiem atzīti. Pirtnieks šādi var jau pirms skrubja klāšanas uz auguma nodrošināties pret varbūtību, ja nu kāda zālīte tomēr raisa alerģisku izpausmi. Savukārt pirtsmīlis, beržot dažādu augu skrubi,, sajūt augu aromātu mijiedarbību, aromātu maiņu un vienlaikus siltā telpā bauda arī sāls inhalācijas.
Spēle ar patskaņiem Pirts praksē esmu sapratusi, cik svarīga ir izelpa, tā atbrīvo ķermeni, muskuļus un rada vietu jaunai ieelpai. Dziļai ieelpai palīgā nāk augi – uz lāvas baudot auga ēterus, smaržojot, automātiski ieslēdzas dziļā elpošana. Savukārt izelpai esmu atradusi paņēmienu no pedagoga prakses: spēlēšanos ar īsajiem un garajiem patskaņiem, divskaņiem: pirtsmīlis skaņi izdveš: «O! Ā! Ī! Ē!» Te gan jāatceras, ka, šādā veidā piesātinot ķermeni, asinsriti ar papildu skābekli, iespējami galvas reiboņi.
Iesaka pirtniece Māra Tīmane Kazdangā, Māras dārza pirts saimniece
Šampūnziepes matiem
Pēc pirts man tomēr gribas izmazgāt matus, un esmu atradusi ļoti labu videi saudzīgu risinājumu. Tās ir Baldonē ražotās apiņu šampūnziepes, kas satur apiņu, nātru un rozmarīna ekstraktus, un ir simtprocentīgi brīvas no plastmasas. Samitrināto cieto ziepju gabalu slidini pa matiem visā garumā,, tad matus un galvas ādu kārtīgi izmasē un izskalo. Pēc lietošanas ziepēm jāļauj nožūt uz paliktņa. Tās ir reizes divas ekonomiskākas nekā šķidrais šampūns pudelēs. Gabaliņš (70 g) papīra iesaiņojumā maksā 9,90 eiro, silmachy.lv.
Vīru paparžu gulta
Vīru papardes (melnā ozolpaparde) lapa atgādina mugurkaulu. Saliec tās uz lāvas kā paklāju, kurā iegulties, – kādam tas derot pret muguras sāpēm. Man patīk šad tad vienkārši pagulēt uz papardēm, patīk to smarža. Tad uz gultas uzklāju palagu, salieku vīru papardes un pa virsu uzklāju vēl otru palagu.
Iegremdēšanos aizstāj apliešanās
Pēc izkarsēšanās uz lāvas parasti iegremdējas ūdenī: viens, divi, trīs – un galva pabāzta zem ūdens. Tas ir svarīgi, jo šādi visā ķermenī tiek izlīdzināta, pazemināta temperatūra. Ja nav dīķa, var izmantot metāla vannu. Bet otrs variants ir apliešanās ar vēsu ūdeni. Un tad ir skaļi jāsauc: «Ūdens uz leju, pati uz augšu! Ūdens lejā, pati augšā!»
Garšīgā maska
Kad esi izpērta, viss ķermenis – tīrs un balts, un noskalojies aukstā ūdenī, un, savīstīts segā, guļot zālē, atpūties, ej atpakaļ pirtī. Tiek uzmests gars, un ķermenis atkal lēni sasilst. Plaukstās saspaidi ogas – tagad tās varētu būt jāņogas, plūmes, smiltsērkšķi, pieliec medu un to klāj uz ādas. Dažas odziņas, kas noslīd pie lūpām, un gribas tās iesūkt mutē… Tad vajag to darīt!
Kā švammīte
Kad uzklāts skrubis, par vīkšķi, ar ko noberzties, noder vīgriežu ziedi. Arī zirgskābeņu ziedi vai savīšķītas lielās nātres.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
