Rīga +17°C 
Fakti liecina, ka garšas sajūta kļūst ļoti nabadzīga arī tad, ja ir pazemināta oža. Par ožu atbild viens nervs, bet garšas sajūtas veidošanā piedalās vairāki nervi, tādēļ pilnīgs garšas sajūtas zudums tīri anatomiski nevar būt, ja nospiests kāds no nerviem. Nerva nospieduma dēļ varētu parādīties garšas traucējumi tikai vienā mēles pusē – vai nu priekšējā, vai mugurējā daļā.
Garšas sajūtas analīzē piedalās noteikti smadzeņu garozas lauki abās puslodēs, tomēr tāda neiroloģiska slimība, kas izraisītu pilnīgu garšas zudumu kā vienīgo simptomu, nav zināma. Cilvēkiem, kuri slimo ar kādu neirodeģeneratīvu slimību, piemēram, Alcheimera vai Pārkinsona slimību, līdztekus pamata simptomiem var novērot arī pazeminātu ožu un garšu.
Garšas sajūta mēdz izmainīties pēc pārciestām vīrusa infekcijām, pie mutes dobuma vai zobu infekcijām, pie endokrīnās sistēmas izmaiņām, autoimūnām vai metabolām slimībām, piemēram, cukura diabēta.
Arī daudzi medikamenti, tai skaitā tādi plaši lietoti līdzekļi pret augstu asinsspiedienu kā ACE inhibitori vai ARB inhibitori, var ietekmēt garšas sajūtu.
Garšas kārpiņu disfunkciju mēdz izraisīt B12 vitamīna deficīts, bet pēc tā līmeņa normalizēšanās garšas sajūta atjaunojas. Galu galā – garšas un ožas sajūtas pazemināšanās var būt saistīta arī ar novecošanu.
Vajadzētu saprast, kā garšas sajūta izmainījās – vai tā pazuda pavisam, vai tas notika pēc vīrusa infekcijas vai sākot lietot kādu jaunu medikamentu. Tikai pēc minētās informācijas nav iespējams pateikt, vai ir iespējams atgūt garšu un ožu. Būtu vajadzīga sistēmiska izmeklēšana, lai izslēgtu metabolas un endokrīnas novirzes, varbūt arī stomatologa apmeklējums.
Neirologa vizīte šajā gadījumā noteikti nav pirmajā vietā.
Un tikai pēc visu iespējamo riska faktoru izvērtēšanas un izslēgšanas varēs spriest, vai ožas un garšas traucējumus iespējams novērst. Bet, ja tie ir radušies pēc Covid-19 infekcijas, var ieteikt vienīgi ožas treniņus, ko ierādīs ausu, kakla un deguna ārsts.
