Rīga +14°C 
Konsultē stādaudzētavas Puķu lauki saimniece Sanita Reinberga.
Lai ziemciešu dobe nezaudētu skaistumu
Skaistā ziemciešu dobe, kas izskatījās kā mākslas darbs, pēc pāris gadiem var mainīties un zaudēt savu spozmi. Kāds augs strauji sakuplojis, izpleties un pat uzgūlies virsū blakus esošajam augam, pilnībā to nomācot un iespiežot stūrītī. Kā izveidot ilgmūžīgāku ziemciešu dobi, lai augi nav bieži jādala un jāretina?
Vispirms ir sev jāatbild uz jautājumu: gribu efektu uzreiz vai arī esmu gatava gaidīt trīs, četrus, piecus gadus, līdz dobe iegūs savu īsto skaistumu. Bieži vien cilvēki vēlas uzreiz redzēt krāšņus stādījumus un nepievērš uzmanību tam, ka, izvēloties augus un grupējot tos dobē, ir jāņem vērā arī augu augšanas ātrums, no kā atkarīgs arī optimālais augu attālums citam no cita. Ja augus vienkārši sastādīsim dobē tā, lai uzreiz skaisti, tad nākamajā vai pēc diviem gadiem tur būs mūžamežs. Tāpēc, dobi veidojot, ir jāsaprot, vai esi gatava gaidīt, kamēr katrs augs ieņem savu pozīciju. Lēni augošie augi parasti ir tie, kas aizņem dobē arī visvairāk vietas – līdz pat kvadrātmetru lielu platību un vienā vietā var augt pat trīsdesmit un četrdesmit gadu. Šos augus nedrīkst rakt un pārstādīt ik pēc diviem trim gadiem. Tādi ir, piemēram, kazbārži, graudzāles (miskantes), baltās diktamnes, trīslapiņu gilēnijas, peonijas, baptīzijas. Daudz vietas aizņem arī ligulārijas, kalimeŗas jeb iegrieztās skaistasteres, miķelītes jeb ziemasteres, persikārijas jeb svečveida sūrenes. Taču pirmos divus trīs gadus, kamēr augs kārtīgi nostiprinās kājas jeb sakņu sistēmu, apkārt tam būs tukša vieta. Šajā vietā dobē var paredzēt viengadīgās vi divgadīgās puķes. Arī augiem, kuri kustas ātrāk (kam ir straujš pieaugums), jāparedz pietiekami daudz vietas. Ātraudzīgie parasti izplešas ar sakņu atvasītēm. Tādi augi ir, piemēram, Ludviga vērmeles, izplestās un liellapainās asteres, dižās pulkstenītes, vairākas kaķumētru šķirnes.
Varbūt ēnmīlis gozējas saulē?
Ziemcietes var sākt nīkuļot arī tāpēc, ka ir mainījušies apstākļi. Iespējams, dobē ir paaudzies kāds krūms vai koks, un vieta, kas pirms tam bija saulaina un patika augiem saulmīļiem, tagad atrodas vairāk ēnā. Var būt arī otrādi – pārstādot kādu krūmu, ēnmīlis, iespējams, ir nonācis pārāk spilgtā saules gaismā. Tad auga dalīšana nepalīdzēs – ir jāmaina tā atrašanās vieta.
Ja sadalītos augus nav iespējams uzreiz iestādīt, tie vai nu jāpierok, vai arī jāiestāda pagaidu podos, nodrošinot rūpīgu laistīšanu.
Kādas pazīmes liecina, ka ziemcietei vajadzīga pārstādīšana?
Katrā dārzā un katram augam tas būs ļoti atšķirīgi. Ir svarīgi vērot augu jeb, kā es mēdzu teikt: ja redzi, ka augs sāk iet atpakaļ zemē – neaug lielāks, bet pat sarūk vai sāk nīkuļot –, ir laiks to pārstādīt. Reizēm ir tā, ka stāds jau kļuvis tik mazs, ka pat nav vairs īsti, ko dalīt. Tad tas jāpārstāda, lai saglabātu savā dārzā. Augi, kuri ik pa laikam jāpārstāda vien tādēļ, lai tie no dobes nepazustu, ir, piemēram, visu veidu margrietiņas (gan pildītās, gan nepildītās), monardas, parastie pelašķi. Šos augus izkustinot – izrokot, uzirdinot un ielabojot augsni ar melnzemi – un iestādot atpakaļ citā vai tajā pašā vietā, tie atkal skaisti ziedēs. Augus, kuri brangi aug un skaisti zied, nevajag dalīt un pārstādīt.
Taču, ja ziemcietei lapojums ir biezs, tomēr tā vairs nezied tik bagātīgi kā agrāk, tas nozīmē, ka augs ir pāraudzis un ir laiks to dalīt un pārstādīt. Tā var notikt ar ļoti izturīgajām ziemcietēm, piemēram, astilbēm, dienziedēm, miķelītēm.
Kuri augi ilgstoši jūtas ērti vienā un tajā pašā vietā un var augt netraucēti pat desmit gadu?
Šādi augi ir ligulārijas, kazbārži, peonijas, hostas. Arī flokši, taču tos vēlams atjaunot (izrakt un iestādīt) kaut vai tādēļ, lai tie atkal bagātīgi ziedētu. Ja augi bez pārstādīšanas vienā vietā aug septiņus, astoņus vai pat vairāk gadus, tas nozīmē, ka tiem ir nodrošināti ļoti labi augšanas apstākļi.
Kad ziemcietes labāk dalīt un pārstādīt – rudenī vai pavasarī?
Pavasarī var pārstādīt visas ziemcietes, izņemot tās, kuras zied pavasarī, – tās labāk dalīt un pārstādīt vasaras otrajā pusē. Rudenī pārstādot, ir svarīgi, kādā vietā atrodas dārzs. Ja ir augsti gruntsūdeņi, pārstādīšana vēlā rudenī nav ieteicama, savukārt, ja mitrums dārzā neuzkrājas, var stādīt pat līdz sniegam. Pārstādot rudenī ziedošās puķes, cers jāsaīsina, atstājot vien aptuveni divdesmit centimetru. Ar visiem ziediem noteikti nevajag pārstādīt, jo tas traucēs augam veiksmīgi iesakņoties. Un nedrīkst aizmirst kārtīgi salaistīt.
Kas jāievēro, ja gribu sadalīt augus, lai pavairotu to skaitu savā dārzā?
Dalot ziemcietes, svarīgi ievērot sakņu un lapotnes līdzsvaru. Viena no kļūdām ir tā, ka tiek atstāta pārāk maza sakņu sistēma salīdzinājumā ar virszemes zaļo masu. Abām daļām jābūt samērīgām un proporcionālām.
Vai ziemcieti labāk izrakt un dalīt ar dakšu, cirst ar lāpstu vai arī griezt ar nazi?
Atkarībā no tā, cik smalki iecerēts augu sadalīt. Vislabākais dalīšanas veids ir izkustināt sakņu sistēmu, kad auga saknes it kā pašas atdalās. Ja augam ir ļoti spēcīga sakņu sistēma – kā, piemēram, hostām, īpaši, ja tās augušas mālainā augsnē, – visticamāk, saknes varēs pārsist vienīgi ar lāpstu. Ja ir iespējams to izdarīt ar dakšu, priekšroka dodama tai. Augus, kas auguši smilšainākās augsnēs, būs daudz vieglāk sadalīt. Blīvus cerus vajadzētu griezt ar nazi.
Vai visas ziemcietes pēc dalīšanas un pārstādīšanas ātri atjaunojas?
Tas vairāk atkarīgs nevis no auga, bet no apstākļiem dārzā un laistīšanas. Ja dalīšana un pārstādīšana notikusi karstā un sausā laikā, tad, iespējams, auga attīstība aizkavēsies, savukārt, stādot mitrā laikā un nodrošinot rūpīgu laistīšanu, viss augs griezdamies. Noteikti iesaku ņemt vērā mēness fāzes. Tām patiešām ir liela nozīme!
