Rīga +17°C 
Furunkuls jeb augonis ir strutaini nekrotisks mata maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums, visbiežāk to izraisa stafilokoki. Ja veidojums ir viens pats, tad to sauc par furunkulu, bet, ja tie ir vairāki vai cits pēc cita uzmetas ilgākā laika posmā, tad runā par furunkulozi, un vajadzētu pārbaudīt, vai iemesls nav kādas citas kaites.
Vai ārsts jums ir noteicis diagnozi furunkuloze? Strutaini mezgli var rasties arī pie citām ādas slimībām, piemēram, hidradenīta (sviedru dziedzera iekaisuma), kas izpaužas ar atkārtotiem strutojošiem mezgliem padusēs un cirkšņa krokās.
Līdzīgi var izskatīties arī panikulīts (zemādas taukaudu iekaisums), vaskulīts (asinsvadu iekaisums), dziļā mikoze (sēņu ierosināta slimība), iekaisusi lipoma (labdabīgs taukaudu audzējs), un visas šīs kaites ir ārstējamas atšķirīgi. Ja augoņi veidojas atkārtoti, vajadzētu doties pie ģimenes ārsta, lai noskaidrotu, kāpēc tā notiek. Jautājums arī, cik plašas asins analīzes veiktas. Var gadīties, ka parastajās standarta analīzēs viss ir normas robežās, taču tās neatspoguļo visu veselības stāvokli.
Pilnīgāku ainu var uzzināt, veicot arī urīna analīzi.
Kāpēc tad furunkuli metas? Tos var veicināt cukura diabēts un citas hroniskas kaites, piemēram, nieru, kuņģa un zarnu trakta slimības, kad organismā pilnvērtīgi neuzsūcas vitamīni. Augoņu veidošanos mēdz izraisīt hroniski infekcijas perēkļi organismā, piemēram, mandeļu vai deguna blakusdobumu iekaisums, ko cilvēks pats var nemaz nejust.
Tāpat furunkuli var rasties, ja pienācīgi netiek ievērota higiēna un matu maisiņos iekļūst mikrobi. Taču arī pārmērīga mazgāšanās nav vēlama, jo, izsausinot tauku slānīti, kas rada skābu vidi, āda kļūst sausa un vājinās tās aizsargspējas.
Tad pat sīkas traumas, piemēram, sakasīšana, paver ieejas vārtus infekcijai. Furunkulu attīstībai labvēlīgus apstākļus rada pārlieku cieša apģērba valkāšana, jo tiek nospiesta āda un kairināti uz ķermeņa izvietotie matu maisiņi. Dažkārt augoņi attīstās pēc liekā apmatojuma iznīcināšanas, kad matiņi ieaug. Furunkulu attīstību mēdz veicināt arī saskarsme ar dažādām ķīmiskām vielām, piemēram, hloru.
Ja augoņi bieži atkārtojas un tāpēc nākas lietot antibiotikas, vajadzētu veikt antibiotiku rezistences testu.
Varbūt mikrobi ir bijuši nejutīgi pret šīm antibiotikām un tāpēc ārstēšanās nav veiksmīga. Būtu vērts konsultēties ar endokrinologu un pārliecināties, vai nav pazemināta vairogdziedzera funkcija, ginekoloģiski endokrīni traucējumi. Ieteicams konsultēties arī ar imunologu, kas nosūtīs uz specifiskiem izmeklējumiem imūnsistēmas pārbaudei. Imunitāti var ietekmēt stress, miega trūkums, nepilnvērtīgs uzturs un radikālas diētas, kad organismā rodas uzturvielu deficīts.
Furunkulu veidošanās profilaksei ieteicams valkāt kokvilnas apģērbu, lai mazinātu svīšanu.
