«Citi par to brīnījās!» infektoloģes Baibas Rozentāles un viņas Zigfrīda mīlasstāsts

Nepalaid garām!

Lauma Lūse-Kreicberga

Rita Lasmane bez filtriem: «Ar seksualitātes demonstrēšanu būtībā biju kārtojusi attiecības ar sevi…»

Sandra Eglīte

Attīstība sākumā vienmēr izskatās pēc problēmas: Māris Bezmers par Robertiņa ēnu, brīvmākslinieka maizi un prioritātēm

 Pa logu redz nākamo vīru

Baiba labprāt atceras, kā sācies viņu mīlas stāsts. Viņa atminas laikus, kad studēja Rīgas Medicīnas institūtā. Tolaik Marksisma-ļeņinisma katedras logi bijuši vērsti uz Bastejkalnu. Rudenī un ziemā, kad koki bijuši kaili, varējis redzēt, kā viņas nākamais vīrs Zigfrīds, toreizējā Rīgas Politehniskā institūta students, sēž uz soliņa pie kanāla un gaida. «Tās bija tikšanās triju gadu garumā, līdz 1976. gada 30. jūlijā mēs apprecējāmies,» saka Baiba un šķelmīgi piebilst, ka Zigfrīds iepaticies tāpēc, ka mācējis lieliski dejot. «Mēs sadejojāmies,» atzīstas Rozentāle, kura kādā nesenā intervijā atzinās, ka abi apmeklē tango kursus.

«Kāzas svinējām trīs dienas. Pēc oficiālās daļas aizbraucām uz restorānu Sēnīte.

Pēc tam ar draugu sarūpētu motociklu un vēl ar četru motociklu eskortu devāmies uz jūru, lai izbrauktu ar jahtu. Kad vakarpusē ieradāmies Vecāķos, dārzā milzīgā teltī jau bija klāti kāzu galdi. Nākamajā dienā devāmies uz Medību pili, no kuras atgriezāmies tikai svētdienas vakarā. Vīramāte bija uzstājusi, ka kāzas jāsvin trīs dienas.