Malakologs Edgars Dreijers stāsta, ka eksperimenta laikā parka vīngliemezis vairākas nedēļas dzīvojis uz kafijas biezumiem un nekādas veselības problēmas nav novērotas. Savukārt olu čaumalu mītu viņš regulāri demonstrē studentiem.
Gliemezis spēj mierīgi pārrāpot pat pāri žiletes asmenim nesavainojoties.
Salauztas olu čaumalas tam nav nopietns šķērslis. Arī pelni, sāls un kaļķi darbojas tikai īslaicīgi, proti, līdz pirmajam lietum. «Galvenā kļūda ir tā, ka cilvēki jauc atbaidīšanu ar apkarošanu,» skaidro vides zinātnieks. Ja gliemezis nav iznīcināts, tas vienkārši pārvietojas citur, turpina vairoties un pēc laika tie atgriežas vēl lielākā skaitā.
Kādi vēl mīti palīdz kailgliemežiem uzvarēt «dārza karos»? Lasi šajā rakstā:

































































































































































