Rīga +21°C 
Anafilakse tik tiešām vismaz teorētiski var piemeklēt ikvienu un bez brīdinājuma. Ne velti tās otrs vārds ir anafilaktiskais šoks. Šoku pieredz gan tas, kuram ir anafilakse, gan cilvēks, kurš redz, kas notiek ar otru. Tāpēc ir labi zināt, kā šādā situācijā rīkoties.
Tā ir smaga un dzīvībai bīstama alerģiska reakcija, kas pēc saskares ar alergēnu sākas dažu minūšu vai stundu laikā ar elpošanas un asinsrites problēmām. Eiropas Alerģijas un klīniskās imunoloģijas akadēmija rēķina, ka pasaulē anafilakse skar 1–2 procentus iedzīvotāju. Ārsti gan domā, ka gadījumu skaits ir lielāks, jo to nepietiekami diagnosticē un bieži par to neziņot. Diemžēl gan smagu alerģisku reakciju, gan anafilakses gadījumu skaits pieaug.
Vai tā tiešām bija anafilakse?
Par anafilaksi domā, ja ir izpildījies viens vai vairāki šādi kritēriji.
- Straujš sākums. Gan ar zināmu, gan nezināmu alergēnu anafilakse sākas, var teikt, uz līdzenas vietas, bez kādiem brīdinājuma signāliem.
- Iekaist āda un gļotāda, ieskaitot lūpas, mēli un rīkli. Bieži anafilakses pirmā pazīme ir nātrene, kas pārņem visu ķermeni, bet 10 procentos gadījumu izsitumu nav. Var būt tūska, piemēram, pietūkst lūpas vai mēle, rasties rīšanas grūtības, jo pietūkst rīkle.
- Elpošanas traucējumi – pēc saskares ar alergēnu var sākties smakšana, un tas var notikt acumirklī, bet var arī sākumā izpausties citi simptomi, piemēram, sāpēt vēders. Var kļūt grūti elpot, rasties aizdusa, sēcoša elpa, sauss klepus.
- Iesaistās sirds un asinsvadu sistēma – paātrinās pulss, strauji krītas asinsspiediens, sāk reibt galva, ir grūti nostāvēt kājās, var zaudēt samaņu. Var rasties arī neiroloģiski un citi ar asinsspiediena pazemināšanos saistīti traucējumi – šoka dēļ var just apjukumu, paniku, var būt apgrūtināta domāšana, nekontrolēti var noplūst urīns.
- Rodas smagi gremošanas sistēmas darbības traucējumi – krampjaini sāp vēders, piemetas caureja, ir vairākas reizes jāvemj.
Katram cilvēkam anafilakse var sākties citādi – kādam ir tikai viens simptoms, piemēram, samaņas zudums pēc bites dzēliena vai smakšana pēc riekstu apēšanas, citam – viss pēc kārtas: nātrene, aizdusa, ģībonis, caureja. Vēl kādam var kombinēties nātrene ar vemšanu un sausu klepu vai lūpu piepampšana ar vēdersāpēm, vai pievienoties citi elpošanas, sirds un asinsvadu sistēmas un gremošanas traucējumi.
Bīstama, jo var nomirt
Simptomi attīstās ārkārtīgi strauji, un bioloģiski aktīvās vielas, kas izdalās sekunžu vai minūšu laikā pēc alergēna iedarbības, rada šoku un straujas izmaiņas – liek paplašināties asinsvadiem, izraisa tūsku, pazemina asinsspiedienu, kas savukārt var radīt tahikardiju, bronhu spazmas un gremošanas traucējumus.
Anafilakse progresē ļoti ātri, un, ja šādā situācijā nesaņem medicīnisko palīdzību, var rasties orgānu mazspēja, un viss var beigties pavisam bēdīgi – ar nāvi.
Ja alerģiskā reakcija izpaužas vissmagākajā veidā, pēc medikamentu lietošanas līdz elpošanas vai sirds apstāšanās brīdim vidēji paiet tikai piecas minūtes, pēc kukaiņu koduma – 15 minūtes, bet pēc riska ēdiena apēšanas – pusstunda!
Cilvēkiem, kas jau pieredzējuši anafilaktisko šoku, atkārtotas anafilakses gadījumā rīcība ir skaidra: jāievada adrenalīns un jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ja anafilakse ir pirmo reizi, nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība, jo nav iespējams paredzēt smagu reakciju attīstību.
Pareizā rīcība
- Ja sajūti pirmās pazīmes, zvani neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.
- Centies saglabāt mieru – atslēdz ārdurvis, lai mediķi tiktu tev klāt, ja zaudē samaņu.
- Nestāvi un nestaigā, bet apgulies uz muguras un kājas pacel augstāk, tas ļaus nodrošināt asinsapgādi iekšējiem orgāniem un stabilizēt asinsspiedienu. Ja ir grūti elpot, paliec pussēdus pozīcijā, lai pleci un galva ir pacelti.
- Ja esi kopā ar kādu, kas anafilaktiskā šoka dēļ zaudējis samaņu, līdz mediķu atbraukšanai pagriez viņu uz sāniem un saliec augšējo kāju celī, lai izveidotu stabilu atbalstu.
Kurš vainīgs?
Anafilaksi izraisa trīs galvenie ierosinātāji. Visbiežāk tā ir kukaiņu inde jeb, precīzāk, alerģija pret plēvspārņu – bišu, lapseņu, arī kameņu un sirseņu – indi. Pēc Eiropas Anafilakses reģistra datiem, plēvspārņu alerģija vainojama 43 procentos anafilakses gadījumu. Otrajā vietā (37 procenti) ir pārtikas izraisīta anafilakse, bet trešais biežākais ierosinātājs (20 procentos gadījumu) ir medikamenti.
Pusmūža un vecākiem cilvēkiem anafilaksi galvenokārt ierosina medikamenti un kukaiņu inde.
Turklāt mēdz būt tā, ka sakrīt vairāki faktori. Piemēram, atsevišķi pret kviešiem vai fizisko slodzi nav alerģiskas reakcijas, bet kopā tie izraisa anafilaktisko šoku. Tu vari pat nenojaust, ka, braucot ar velosipēdu, zaudēji samaņu tāpēc, ka pirms tam apēdi mušļa batoniņu, kurā bija kvieši, jo, sēžot dīvānā un skatoties televīziju, šis mušļa batoniņš nekādu ļaunumu nenodarīja.
Ir arī krustotas reakcijas…
… piemēram, cilvēks, kuram ir alerģija pret bērza putekšņiem, sajutīs simptomus, ēdot lazdu riekstus. Tas notiek tāpēc, ka atšķirīgajos alergēnos ir līdzīgas vielas, uz kurām imūnsistēma reaģē vienādi. Tomēr krustotās reakcijas visbiežāk ir vieglākas par īsto alerģiju – iespējams, mutes dobumā būs jūtama kņudināšana vai nieze, vai pietūks lūpas, taču anafilakse tāpēc neradīsies, ko nevar teikt par īstu alerģiju pret lazdu riekstiem, kas var izpausties ar nātreni un smakšanu. Krustotu alerģisku reakciju gadījumos var palīdzēt medikamenti, piemēram, antihistamīnu līdzekļi cetirizīns un loratidīns.
Biežākās krustotās alerģiskās reakcijas ir šādas:
- bērzu ziedputekšņi + rieksti, zemesrieksti, āboli, burkāni;
- putekļu ērcītes + garneles;
- olas + vistas, pīles vai zoss gaļa;
- graudzāļu ziedputekšņi + apelsīni, tomāti, arbūzs;
- vībotnes ziedputekšņi + burkāni, muskatrieksts, paprika, ingvers, dilles, pētersīļi, mango;
- kaķa spalvas + cūkgaļa.
Reti, tomēr var būt krustota reakcija ērces kodumam ar cūkgaļas vai liellopu gaļas ēšanu un cetuksimabu – medikamentu, kuru lieto zarnu trakta vēža vai plakanšūnu karcinomas ārstēšanā.
Vai atkārtosies?
Pārdzīvots anafilaktiskais šoks var radīt pastāvīgu trauksmi. Ja gadās atkārtota saskare ar anafilaksi izraisošo alergēnu, iespējams, reakcija var būt pat vēl smagāka, tāpēc ir ļoti svarīgi zināt un izvairīties no šoka ierosinātāja.
Par medikamentu izraisītu anafilaksi izpētīts, ka otrreiz tā mēdz būt 10 procentos gadījumu. Iemesls parasti ir cilvēciska kļūda – aizmirsies pateikt, ka pret konkrēto medikamentu ir alerģija, vai tas nav pavaicāts. Galvenais nosacījums, lai anafilakse neatkārtotos, – izvairīties no tās ierosinātāja vai, ja tas nav iespējams (nevar izvairīties no visiem kukaiņiem dabā), vienmēr nēsāt līdzi divus adrenalīna autoinjektorus.
Ja ir liels anafilakses risks, to ir tiesīgs nozīmēt ikviens ārsts – izrakstīt recepti diviem oriģināliem.
Diviem tāpēc, ka pēc pirmās adrenalīna devas ievadīšanas, ja stāvoklis 10 minūšu laikā neuzlabojas, gaidot ātro palīdzību, jāievada otra deva (kā to darīt, ārsts izstāsta, kad nozīmē adrenalīna autoinjektoru). Pieaugušajiem šis medikaments jāapmaksā pašiem, valsts to nekompensē. Autoinjektors maksā aptuveni 55 eiro. Jāseko līdzi arī zāļu derīguma termiņam – adrenalīna autoinjektors jāizmanto gada laikā. Ja tuvojas derīguma termiņa beigas un tas nav izmantots, jālūdz ārstam izrakstīt recepti no jauna.
Iespējams, tev šķiet, ka tā ir izšķērdība, bet adrenalīnam nav alternatīvas. Tās ir pirmās un galvenās zāles anafilakses novēršanā. Neviens dabas līdzeklis neaizstāj adrenalīna autoinjektoru. Arī antihistamīnu līdzekļi, piemēram, tavegils, nespēj novērst anafilaksi.
Medikamenti, kas rada alerģiju un anafilaktisko šoku
- Analgētiķi un pretsāpju medikamenti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi.
- Antibiotikas, īpaši penicilīns, cefalosporīni.
- Monoklonālās antivielas.
- Lokālās anestēzijas līdzekļi.
- Ķīmijterapijas līdzekļi.
- Kontrastvielas.
Riska faktori, kas var ietekmēt anafilaksi
- Sirds slimības, neārstēta bronhiālā astma, arī sirds un asinsvadu slimības, tāpat zāļu lietošana pret augstu asinsspiedienu. Vēl – vairogdziedzera un atopiskās slimības.
- Jutīgums pret aukstumu, piemēram, pēc sauļošanās nedrīkst iet peldēties, jo ūdens temperatūra ir zemāka par gaisa. Cilvēkiem ar aukstuma provocētu nātreni izteikts temperatūras kontrasts, peldoties šādā aukstā ūdenī, var radīt anafilaksi.
Alerģisks bērns. Vēro viņa uzvedību!
Nereti, ja zinām, ka bērnam ir kāda alerģija, pievēršam uzmanību tikai ārējām pazīmēm – vai nav parādījušies izsitumi, apsārtums, tūska. Taču jāvēro arī bērna uzvedība. Ja, piemēram, bērns pēc saskares ar alergēnu kļūst kluss, pārstāj spēlēties, ieritinās tev klēpi un aizmieg, tā var būt bīstama norāde, ka viņam ir pazeminājies asinsspiediens un vajadzīga adrenalīna injekcija un neatliekamā medicīniskā palīdzība.
