Pretsāpju zāles iedala trijās grupās: nesteroīdie pretsāpju līdzekļi (NSPL, piemēram, ibuprofēns), nenarkotiskie līdzekļi (piemēram, paracetamols) un narkotiskie līdzekļi jeb opioīdi (tos izsniedz pēc noteiktas kārtības).
Plašāk parunāsim par nesteroīdajiem pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem, kas nodrošina trīs farmakoloģiskos efektus: darbojas pret sāpēm, drudzi un iekaisumu. Katrām zālēm šīs iedarbības raksturīgas atšķirīgā pakāpē. NSPL nomāc tā dēvēto prostaglandīnu sintēzi. Tie ir hormoniem līdzīgi savienojumi, kas organismā nodrošina daudzas funkcijas, un tas, ka sāpes prostaglandīnu sintēzi nomāc, mēdz būt gan labi, gan slikti.
Diemžēl vairums NSPL iedarbojas gan uz labajiem, gan sliktajiem prostaglandīniem.
Labie prostaglandīni nepieciešami gremošanas trakta gļotādas atjaunošanai, normālas nieru funkcijas nodrošināšanai, arī – lai trombocīti labi strādātu un pildītu asins recēšanas funkciju. Savukārt sliktie prostaglandīni izraisa sāpes, iekaisumu un drudzi, nomāc trombocītu darbību.
Atkarībā no tā, uz kādiem prostaglandīniem iedarbojas NSPL, tos iedala divās grupās – neselektīvie līdzekļi (iedarbojas gan uz labajiem, gan uz sliktajiem) un COG2 (COX2) selektīvie līdzekļi (vairāk ietekmē sliktos). Pie neselektīvās grupas pieder aspirīns, ibuprofēns, diklofenaks, indometacīns, naproksēns, meloksikāms, ketoprofēns un citi. Savukārt COG2 (COX2) selektīvie līdzekļi ir, piemēram, eterokoksibs un celekoksibs.
Par blaknēm un koksibiem
Katra medikamenta ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu, gremošanas traktu, elpošanas sistēmu, aknām un nierēm atšķiras. Bieži ārsti brīdina: lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus ilgstoši, rodas nevēlamas blaknes… Ko nozīmē ilgstoši? Ja cilvēkam ir nosliece uz kuņģa čūlu vai tā jau bijusi, tad NPL nav jādzer mēnešiem, lai sāktos asiņošana, – tā var parādīties jau pēc pāris dienām. Pretsāpju tablešu lietošanā laika robežas precīzi nav definētas.
Parasti iesaka desmit dienas, divas nedēļas, un tas sakrīt arī ar normālu pašizveseļošanās periodu, kad audi paši saprot, ka tiem jābūt veseliem.
Atsevišķa NSPL grupa COX2 jeb selektīvie līdzekļi ļoti minimāli bojā gremošanas traktu un tāpēc ir izmantojami, ja bijusi kuņģa čūla vai tās plīsums, kā arī cilvēkiem ar augstu asiņošanas risku. Šīs kuņģim drošās zāles var atpazīt pēc vārda sastāvdaļas koksibs, kaut vai jau pieminētie eterokoksibs un celekoksibs. Lai gan koksibi ir droši, tomēr, lietojot šīs zāles ilgtermiņā, arī tās var bojāt nieres un negatīvi ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu, palielinot trombu rašanās risku.
Īpašais par ibuprofēnu
Tas ir viens no populārākajiem NSPL un aptiekās nopērkams ar dažādiem nosaukumiem. Atceries, ka, kombinējot šos medikamentus, vienu un to pašu vielu uzņemsi lielākā devā un vari pārdozēt, tādējādi nodarot organismam kaitējumu. Tomēr, lai gan aktīvā viela ir viena un tā pati, šie medikamenti nav pilnīgi vienādi, jo atšķiras palīgvielas, kas nodrošina tablešu struktūru, uzlabo uzsūkšanos un mazina kuņģa kairinājumu.
Daudzi izvēlas konkrēta ražotāja zāles, jo novērojuši, ka tieši tās mazāk kairina gremošanas traktu vai arī iedarbojas ātrāk – to nosaka palīgvielas.
Lietojot ibuprofēnu, var rasties gremošanas trakta kairinājums, kas mēdz izpausties dažādi, piemēram, ar sliktu dūšu vai vemšanu, bet, bieži lietojot, var manifestēties čūla. Nierēm un aknām šīs zāles kaitē, ja lieto mēnešiem un gadiem ilgi, turklāt lielās devās vai kombinējot ar citiem medikamentiem, kas izraisa līdzīgas blakusparādības.
Par aspirīnu un paracetamolu
Tas ir pats senākais NSPL grupas pārstāvis. Lai gan palīdz pret migrēnu un citām galvassāpēm, kā pretsāpju, pretiekaisuma un pretdrudža medikaments aspirīns savas pozīcijas ir zaudējis.
Aspirīnam ir neselektīva iedarbība, kas nozīmē, ka tas sit pa ļoti dažādiem orgāniem un nešķirojot, kuri ir labie un kuri sliktie prostaglandīni.
Tā pārmērīga lietošana trombu profilaksei var novest pie kuņģa čūlas un asiņošanas. Taču pastāv iespēja pasargāties no asiņošanas riska, kombinējot to ar protonu sūkņa inhibitoriem, piemēram, omeprazolu.
Paracetamols ietilpst atsevišķā pretsāpju līdzekļu grupā, bet tiek plaši izmantots. Kaut gan paracetamolu cilvēki lieto jau daudzus gadus, vēl joprojām nav skaidrības par tā darbības mehānismu. Nesen atklāts, ka paracetamolam piemīt arī pretiekaisuma darbība, taču jāņem vērā, ka tā izpaužas tikai lielākās devās, tāpēc to nav ieteicams lietot kā pretiekaisuma medikamentu.
Kā jau minēts, nav viena ideāla pretsāpju medikamenta, kas derētu visiem. Izvēle atkarīga no sāpju veida un intensitātes, vispārējā veselības stāvokļa, blakusslimībām un reakcijas uz medikamentiem.































































































































































