Rīga +22°C 
Jā, jaunajiem, īpaši, ja viņi ir dzimuši un auguši lielpilsētā, zināšanas par dabu pārsvarā ir iegūtas, veroties ekrānā, apstādījumu košajās dobēs un izbraucienos uz takām. Tas nav slikti, jo plašā un vizuāli pievilcīgā informācija, kas pieejama tīmeklī vai ciemojoties minizoo, parāda tuvplānā un izskaidro daudzus dabas noslēpumus. Savukārt vecāka gadagājuma cilvēkiem ar dabu ir pavisam citādas attiecības – viņi kopš mazotnes ir bijuši tās pašsaprotama daļa, tāpēc nebaidās meža un dunduru, ja izcirtumā aug leknas avenes, ir azartiski sēņotāji un atšķir vismaz desmit bekas, lasa pelašķus un vīgriezes tējai, bez kuras nav iedomājami garie ziemas vakari, un nevēlas nest uz mājām ezīti, ja tādu gadījies sastapt. Viņi zina, kas ir indīgs un kas tāds nav, tāpēc var ēst arī nemazgātu. Vēl atceras, cik skaistas ir pļavas pilnziedā ap Jāņu laiku un kā smaržo siens, kad žūst uz lauka, un cik tas ir ass, kad, tuvojoties lietum, tas steigā jāstūķē kūtsaugšā. Un diezin vai bija gaidījuši, ka savas dzīves laikā viņiem nāksies piedalīties savvaļas augu sēklu lasīšanas akcijā, lai glābtu Latvijas dabiskās pļavas, kas nu saglabājušās vien nepilnā procentā valsts teritorijas, bet savulaik aizņēma trešdaļu!
Tāpēc jau kopš 2023. gada vasaras beigās Latvijas Dabas fonds, sadarbojoties ar Latvijas Pensionāru federāciju, seniorus aicina iesaistīties dabisko pļavu sēklu vākšanā. Ar tām gan paredzēts bagātināt pilsētu zālājus, gan atjaunot dabiskās pļavas. Latvijas Dabas fonda botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova stāsta, ka visaktīvākās sēklu lasītājas mītot Kaķeniekos, Anneniekos un Preiļu novadā, un tagad, augusta sākumā, kopējā WhatsApp grupā atsākusies aktīva saziņa. «Ap šo laiku dabiskās pļavas jau ir nopļautas, taču ne ceļmalas vai mežmalas, no kurām var ievākt kādu saujiņu sēklu, ejot ogot vai sēņot. Mēs Latvijas Dabas fondā ļoti novērtējam katru sēklu vākumu, arī tad, ja tas būs vien dažu gramu smags, jo tas lielākam sējumam piešķirs individualitāti. Piemēram, īpaši piesēsim kādu augu, kas der ēnainākai vietai, vai kādu dzelteno ilzīti sausākai,» botāniķe aicina neuztraukties par sēklas materiāla apjomu. Rūta Sniedze-Kretalova stāsta, ka sēklu vākšanā iesaistījušās arī seniores, kuras vēlas atjaunot tikai savas piemājas puķu pļaviņu, un arī tas ir ļoti noderīgi. Taču tie, kuri sēklas vāc, lai nosūtītu Latvijas Dabas fondam, uz Ziemassvētkiem var gaidīt arī mīļu dāvaniņu.
Kāpēc dabiskā pļava kļuvusi par retumu?
Tāpēc, ka būtiski mainījusies saimniekošana – govis gana citādi, sienu sagatavo citādi un pārvieto rulonos, nevis žāvē zārdos un uz šķūni ved ratos, tāpēc augu seklām ir arvien mazāk iespēju izbirt, aizlidot pa vējam un nokļūt blakus pļavās, lai bagātinātu to dažādību. Nu bez cilvēka palīdzības, turklāt mērķtiecīgi virzītas, augu sēklas dabiski vairs nevar nonākt no vienas pļavas citā, tāpēc floras daudzveidība strauji noplicinās. Turklāt dabisko pļavu augu sēklu maisījumu nav iespējams iegādāties veikalā atšķirībā no dažnedažādu mauriņu sēklām, kas pieejamas plašā piedāvājumā. Tiesa, dārzkopības veikali piedāvā puķu pļavas sēklu maisījumus, taču tos ieved no citām zemēm, un tajos var būt mūsu pļavām netipisku augu sēklas, kas apdraud vietējo savvaļas augu sugu ģenētisko daudzveidību. Tāpēc vienīgā izeja ir dabisko pļavu augu sēklu ievākšana un piesēja.
Tikai tā ar gadiem izdosies atjaunot aizlaistas pļavas
un padarīt bagātākus sugām nabadzīgus ilggadīgus zālājus, kā arī ierīkot nelielas pļaviņas pilsētu parkos un pagalmos. Tā būs iespēja izdzīvot un turpināties gan mūsu augiem, gan kukaiņiem, kuru eksistencei nepieciešamas šādas pļavas. Jāņem gan vērā, ka dabisko pļavu ekosistēmas attīstās ļoti lēni, tāpēc zāļu sieviņu veikums būs redzams tikai pēc vairākiem gadiem. Tad pirmie par veiksmīgu procesu ar ziediem vēstīs zvaguļi, varbūt arī kāda matainā vēlpiene, parastā brūngalvīte vai kalnu norgalvīte.
Lielākā daļa augu uzziedēs otrajā vasarā, piemēram, parastās pīpenes jeb margrietiņas, arī pļavas dedestiņas, vītolu staģes, parastās smaržmētras, parastās raudenes, pļavas ķimenes, vidējās ceļtekas, pļavas pulkstenītes, dzirkstelītes, savvaļas burkāni, gaiļbiksītes, pērkonamoliņi, lipīgās sveķenes, pļavas spulgnaglenes, tīruma pēterenes, pļavas plostbārži, pļavas vilkmēles, ziemeļu un īstās madaras. Visā krāšņumā pļava ziedēs trešajā vasarā.
Kā kļūt par zāļu sievu?
Ideja pļavu augu sēklu lasīšanā iesaistīt seniorus prātā ienākusi Maijai Sauļūnai. Viņa vēlējusies pie mājas atkopt puķu pļavu, taču gaidītais rezultāts izpalicis. Viena lieta ir pazīt augu, kad tas zied, bet, kad noziedējis, ej nu saproti, vai savāktas īstās sēklas? Bija vajadzīgas apjomīgākas zināšanas ne tikai par šiem augiem, bet arī sēklu ievākšanas metodi, to žāvēšanu, uzglabāšanu un izsēšanu. Tāpēc seniore prasījusi padomu Latvijas Dabas fondam – kā to darīt un darīt ar jēgu?
Īsumā – zāļu sievas arods jāspodrina laikus. Jūnija vidū un jūlijā, kad pļavas ir pilnziedā, rūpīgi jāizpēta tuvākās apkārtnes ceļa, grāvja, ūdeņu, mežmalas, lauces, pašu vai tuvinieku ilgi nekopti zālāji un vecas atmatas. Ar augu noteicēju rokās jāapstaigā noskatītā teritorija, lai saprastu, kuru augu sēklas vēlāk ievāksi. Jūlijā, augustā un septembrī, strikti sekojot sēklu vākšanas instrukcijai, kas atrodama Latvijas Dabas fonda mājaslapā (ldf.lv sadaļā Bibliotēka vai arī Youtube kanāla video stāstu sērijā Savvaļas augu sēklu vākšanas instrukcija), raža jānovāc, jāizžāvē un pēc tam jānogādā fondā. Jā, vairums dabisko pļavu augu sēklu būs nogatavojušās jūlija otrajā pusē un augustā, taču laikapstākļi ļoti iespaido sēklu nogatavošanos, tāpēc dažkārt pļavas augu sēklas var vākt līdz pat oktobrim. «Pievienoties Latvijas Dabas fonda sēklu lasītājiem var jebkurā laikā! Visvienkāršāk to izdarīt, uzrakstot e-pastu [email protected] vai piezvanot uz tālruni 67830999,» norāda Rūta Sniedze-Kretalova.
Kā ievākt sēklas? Notraucot tās ar roku, nogriežot ziedkopas ar gatavajām sēklām vai papurinot ziedkopu virs maisiņa, ko izmanto sēklu vākšanai. Kad sēklas ir gatavas vākšanai? Ja tās viegli atdalās no ziedkopas, ir sausas, brūnas un stingras. Jābūt uzmanīgam, lai sēklas neizbirtu zemē. Dažiem augiem, piemēram, savvaļas burkānam vai cigoriņam, gatavās sēklas stingri turas pie auga, tāpēc jāņem visa tā auga daļa, kur ir sēklas. Augiem, kuriem sēklas ienākas pākstīs, tās var ievākt ar visu pāksti vai arī vēl pazaļas, taču tad jāņem arī daļa stumbra, jo žūstot augi uzsūks nepieciešamās barības vielas un mitrumu no stumbra un nobriedinās sēklas. Savukārt augiem ar vārpveida ziedkopām sēklas ienākas pakāpeniski – ziedkopas apakšā jau birst, bet augšdaļa vēl zied. Skaties, kad ziedkopas vidusdaļā sēklas ir attīstījušās, un vāc ar visu vārpu un daļu no ziedkāta, pēc tam mājās nogatavini, izklājot uz papīra.
Cik sēklu vākt? No katra trešā auga, vismaz divas trešdaļas no katras sugas sēklām atstājot to augšanas vietā.
Svaigs gaiss un jaunas zināšanas
Rīdziniece, pensionētā pavāre Ilga Anča sēklas dabisko pļavu atjaunošanai vāc jau ceturto vasaru: «Kādu vakaru internetā pamanīju ziņu, ka Latvijas Dabas fonds aicina seniorus vākt savvaļas augu sēklas, un sapratu – tas ir mans! Jau nākamajā pienā pieteicos. Esmu caur un cauri rīdziniece, man nav pat radu laukos, no puķēm pazinu vien pienenes un margrietiņas, varbūt kādu ceļmallapu un piparmētru tējai, bet jau pirmajā gadā iepazinu kādus 50 jaunus augus. Nofotografēju, aizsūtu mūsu kuratorei Rūtai, viņa man atbild un paskaidro.» Ilgas kundze stāsta, ka viņai ļoti patīkot pastaigāties pa pļavām, mežu, gar Daugavu, būt svaigā gaisā un nu arī pie viena paveikt ko interesantu un noderīgu. «Nupat biju pļavā vākt sēklas un tur nemanot pavadīju četras stundas. Brīnišķīgi!» viņa iedvesmota piebilst.
Kuru dabisko pļavu augu sēklas nedrīkst ievākt?
- Nedrīkst ievākt vietās, kur konkrētas sugas augu ir maz, īpaši, ja zināms, ka šie augi ir tuvu iznīkšanai.
- Nedrīkst ievākt īpaši aizsargājamu augu sugas, piemēram, zemeņu āboliņu, jūrmalas armēriju, bezdelīgactiņu, jumstiņu gladiolu, lielziedu brūngalvīti, krāsu zeltlapi, tumšzilo drudzeni, pļavas un meža silpureni un visas Latvijā augošās savvaļas orhidejas. Vācot šo augu sēklas, var neatgriezeniski iznīcināt sugas atradni, turklāt retajām sugām nepieciešami specifiski augšanas apstākļi, un diezin vai tie ieaugsies, piemēram, pilsētā.
- Nedrīkst vākt invazīvās augu sugas, kuras apdraud mūsu dabas daudzveidību, piemēram, puķu spriganes, daudzlapu lupīnas un Kanādas zeltgalvītes.
Kā žāvēt?
- Sēklas un ziedkopas žāvē sausā, labi vēdinātā telpā, izklājot uz avīzes vai papīra. Žāvēšanas ilgums atkarīgs no gatavības pakāpes un gaisa mitruma vākšanas laikā. Vidēji 10 dienas.
- Daļa sēklu žūstot no ziedkopām izbirs, svarīgi savākt arī izbirušās sēklas. Ja šķiet, ka izbirušas visas sēklas un ziedkopā nekas vairs nav palicis, nevajag iepakot arī ziedkopas.
Kā iepakot?
Papīra maisiņos vai aploksnēs, uz tām norādot sugas nosaukumu un ievākšanas laiku un vietu. Plastmasas maisiņi neder!
Kad izsēt?
Rudenī, vislabāk oktobrī, iepriekš nopļautā (zālei jābūt savāktai) zālājā, ecētā vai kultivētā. Ja pļaviņa nav liela, pietiks rūpīgi nogrābt ar dzelzs grābekli, sakaplēt ar kapli vai izsēt sēklas izlīdzinātos kurmju rakumos. Var sēt arī zālājos, kuros noņemta velēna, frēzēti celmi vai kā citādi atsegta augsne.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
