Santa.lv
  • Saldi rūgtenā kino maģija: septiņas izcilas filmas tavam vasaras kinovakaram

  • klausies KLAUSIES
    SAGLABĀ RAKSTU
    15.08.2026
  • Dagnija Zīverte
    Foto: Shutterstock
    Atzīšanās mīlestībā skaistajam, saldi rūgtenajam vasaras kino.

    Vasarai piemīt kaut kas burvīgi maldinošs. Tik ilgi gaidīta, izsapņota kā pirmā mīlestība, tā ierodas, solot garas dienas un siltas naktis, satikšanās un romantiskus piedzīvojumus. Un arī jaunu tevi – brīvāku, drosmīgāku, bezrūpīgāku. Viss vēl ir priekšā, vasara saka. Un tad nozibina savus košos brunčus un prom ir. Ja vasaras sajūta būtu jānotver vienā vārdā, man tas nebūtu ne piedzīvojums, ne brīvdienas, ne bezrūpība, bet – gaidas. Gaidas, kas visas vasaras garumā versmo tepat, lai drīz vien izgaistu. Nojausma, ka tepat līdzās, rokas stiepiena attālumā, ir kaut kas liels un kolosāls.

    Kinofilmas par un ap vasaru ir kā maģiska pauze: vai esat ievērojuši, ka izcilākās kinolentes reti ir laimes stāsti? Kā taurenis uz zieda tās liegi uzkavējas trauslajā mirklī starp divām tumsām. Starp tīksmām gaidām un rūgti saldiem zaudējumiem.

    Vasaras zelts

    Katrs gadalaiks savā ziņā ir visskaistākais, bet vasarai neapšaubāmi piemīt īpaša pievilcība – debesu zilgme pret zeltainām druvām vai dabas dziļo zaļumu. Ūdens sudrabs un pludmales smilšu zelts. Lietus šaltis, kas pasauli nomazgā zaļu un svaigu. Kinokamera prot tik filigrāni notvert detaļas – jūras plašums, sīkas vabolītes zāles stiebru viļņos, sprakšķošs ugunskurs. Kāds tur brīnums, ka stāsti, kas risinās uz šī nepanesami skaistā fona, mūs tā valdzina? Ak, un kroņa numurs – tā sauktā zelta stunda – ir pārpasaulīgais mirklis, kad karstā vasaras saule pošas uz saulrietu! Nostalģijas iemiesojums!

    Šajā zeltītajā gaismā katra darbība, katrs izteiktais vārds kļūst liktenīgs un iespiežas skatītāju atmiņā.

    Kinofilmā La La Land zelta stunda leģendāru padarīja galveno varoņu stepa (pat ne tango vai salsas!) dejas numuru. Šajā gaismā mēs iemīlējāmies Tomā Krūzā filmā Top Gun un, elpu aizturējuši, vērojām, kā uz Titānika klāja iemīlas Roze un Džeks. The Before triloģijas romantiskajās filmās saulrietu un saullēktu zeltainā gaisma apmirdz Džesija un Selīnas intīmākos, atklātākos mirkļus.

    Uz mirkli, uz mūžu

    Savā ziņā vasara ir tā pati zelta stunda – viens skaists mirklis, tagad vai nekad! Mums gribas dzīvot uz pilnu klapi, iemīlēties kā pusaudzēm. Vasarā juteklisks ir viss – Romijas Šneideres saules skūpstītā āda pie peldbaseina, Līvas Taileres melnās cirtas un garās kājas, ko tik tikko nosedz vasarīgas kleitiņas mala, sasvīdušais Patriks Sveizijs, kas dejo rokenrolu. Vasaras gaiss ir kaislību nokaitēts, tas pieprasa mīlestību. Te nejaušas tikšanās dabiski pārvēršas par kaislīgiem romāniem. Kaut šiem īsajiem un gaistošajiem sakariem, visticamāk, nesekos jāvārdi, mājokļa kredīts un bērnu bariņš, tie atstās nospiedumus visu iesaistīto sirdīs.

    Varu saderēt, ka Beibī Frānsisa neizgāja par sievu pie sliktā zēna Džonija Netīrajās dejās, taču burvīgais deju skolotājs jaunajai meitenei palīdzēja atvērties, uzziedēt drosmīgā, jaunā sievietē.

    Arī pats Džonijs filmas aizkustinošajā finālā atzina – šajos tveicīgajos mēnešos Frānsisa viņu bija padarījusi par labāku cilvēku. Paradoksālā kārtā tieši attiecību mirklīgums tās padara mūžīgas. Kā Olivera un Elio jutekliskā vasaras draudzība filmā Call Me by Your Name. Tik īsā mirklī tā paspēja satricināt abu dvēseles uz mūžu. Un, nē, skepsei te nav vietas – to filmas izskaņā pasaka Elio tēvs. Dēlu mierinādams, viņš tam atgādina, ka mūsu sirdis un ķermeņi mums doti vienu vienīgu reizi. Un, vēl pirms paši paspēsim pamanīt, sirdis būs nolietotas un nogurušas, un mēs vairs nebūsim spējīgi just tik dzīvi un patiesi kā šobrīd. Šovasar.

    Pirmie un pēdējie

    Vai esat pamanījuši, ka gandrīz visas tā sauktās coming of age filmas – stāsti par pusaudžu vecuma skaistumu un grūtībām – risinās vasarā? Bezbēdīgas dienas un gari vakari, romantiski saulrieti un paslepšus nozagtas siltas naktis tā vien vilina atvērt sirdi dzīvei un iepazīt pašam sevi.

    Vasara nes sev līdzi to brīvību, pēc kuras mēs tik ļoti alkām visu bērnību.

    Skolas brīvdienas rada neierasti atslābušu vidi: pienākumi, rutīna, pakausī elpojošie vecāki atkāpušies otrajā plānā. Priekšā paveras brīva vieta eksperimentiem, negaidītai intimitātei, atklājumiem un, ak, arī neatgriezeniskām kļūdām. Kad gan vēl, ja ne vasaras brīvdienās, četri Stand By Me draugi būtu varējuši iekulties tādos bīstamos piedzīvojumos? Kur vēl, ja ne zem karstās Toskānas saules, amerikāniete Lūsija (Līva Tailere filmā Stealing Beauty) varētu netraucēti iepazīt savu seksualitāti un iemīlēties burvīgā itāļu puisī?

    Atmiņas, kuru nebija

    Nostalģija ir vasaras otrais vārds. Vasaras atmiņas ir pašas skaistākās, sāpīgākās un dārgākās – varbūt tāpēc, ka tajās pavadījām vairāk laika ar ģimeni un draugiem. Vai tāpēc, ka vasaras atmiņās kā meža zemenītes uz smilgas kāta ir savērtas tik daudzas intensīvas pieredzes, kas kā krāsaini mozaīkas gabaliņi gadu no gada pamazām izveidoja mūs tādus, kādi esam tagad. Nobrāzumu atstātās pēdas uz stilbiem un vasarraibumi uz deguna mūs pavadīs visu atlikušo mūžu, tāpat kā atmiņas par pirmo vasaras mīlestību un pirmo šķiršanos.

    Interesanti, ka nostalģijas valoda ir tik universāla, ka kinofilmās līdz ar filmas varoņu stāstiem mēs to izjūtam kā savējo – pat ja šādas pieredzes neesam izdzīvojuši.

    Tikai nestāstiet, ka jūsu sirdis nesažņaudzās, kad pienāca beigas Elio liktenīgajai vasarai, kad skanēja Aftersun pēdējie akordi. Un nav svarīgi, ka nekad neesam līdz rīta gaismai runājuši par filozofiju ar vilcienā sastaptu svešinieku vai pavadījuši vasaras Itālijas villā vai Kornvolas pludmalē dīvainas, bet mīlošas ģimenes kompānijā. Mūs visus vieno salda nostalģija par katru aizejošo vasaru. Jo, vēl pirms ir sācies kārtējais skaistais piedzīvojums, mēs apzināmies, ka tas neizbēgami beigsies. Pavisam drīz pacelsies lidmašīnas un aizbrauks vilcieni, beigsies atvaļinājumi un sāksies skolas, mīlnieki dosies katrs savu ceļu un tūristu pilsētiņas kļūs klusas un tukšas. Un mēs katrs atkal gaidīsim vasaru.

    Uzmanības centrā

    Taviem vasaras kinovakariem

    Baseins (La Piscine, 1969)

    Režisors Žaks Derē. Lomās: Alēns Delons, Romija Šneidere, Džeina Birkina Franču kino klasika.

    Drāmas centrā ir kāds elegants un skaists pāris, kuru rāmās vasaras brīvdienas Franču Rivjērā satricina sievietes bijušā mīļākā un viņa pusaugu meitas negaidītā ierašanās. Gleznaino villu ar tās perfekto peldbaseinu pēkšņi piepilda versmojoša iekāre, kaislības, greizsirdība un spriedze.

    Skaistuma nolaupīšana (Stealing Beauty, 1996)

    Kļūsti par SANTA+ lasītāju!

    Iegūsti piekļuvi labākajam saturam, jaunumiem par Tev interesējošām tēmām, podkāstiem un citiem jaunumiem mūsu portālā

    Esmu abonents. Ienākt portālā!

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti