Rīga +20°C 
KLAUSIES
Joprojām atceros to dienu, kad atskārtu – šīs dziesmas vārdi ir arī par mani. Es gulēju nelielā gultā studentu kopmītnēs un blenzu spogulī, kas bija iebūvēts drēbju skapī. Nē, es tajā laikā nebiju samīlējies kādā nepieejamā jaunkundzē, lai gan arī tas cēliens strauji tuvojās monoizrādē, ko saucam par dzīvi, bet tovakar nekas par to neliecināja.
Toma Jorka sarakstītā dziesma un smeldzīgie vārdi izrādījās ļoti precīzs raksturojums manām attiecībām ar sabiedrību. Pareizāk sakot – dihotomijai, kas eksistē starp mani un to, kādi pārsvarā ir cilvēki, kas vēl nav sasnieguši 30.
Es nekad neesmu iederējies. Es nespēju iederēties. Pats svarīgākais – es nemaz negribu iederēties.
