Santa.lv
  • 10 būtiskas lietas par žāvētavas pirkšanu

  • SAGLABĀ RAKSTU
    11.08.2026
  • Ievas Padomu Avīze
    Foto: Shutterstock
    Žāvētavas iegāde ir ilgtermiņa investīcija, kurā vienlīdz svarīga ir gan iekārtas ietilpība un materiāls, gan spēja nodrošināt drošu un precīzi kontrolējamu gatavošanas procesu. Kā veikt īsto izvēli?

    Cik dārgu?

    Jo lētāks būs kūpinātavas modelis, jo tā būs primitīvāka un jo vairāk pie tās būs jāpavada laiks, vairāk jāpiešaujas un jāpieskata.

    Cik lielu?

    Nav vērts nopirkt kubikmetru lielu kūpinātavu, lai tajā nožāvētu divas zivis, turklāt no izmēra ir atkarīga arī cena. Taču jāatceras, ka to nevar piebāzt pilnu, no kūpināšanas kameras drīkst izmantot līdz apmēram 70 procentiem – lai būtu brīva telpa, kur dūmam iegriezties. Prakse rāda, ka ejošākais modelis ir 150–200 litru kūpinātava.

    Drošība

    Vajadzētu izvēlēties tādu kūpinātavu un tās atrašanās vietu, kur nekas nevar aizdegties, to nebūtu viegli apgāzt, nebūtu iespējas nejauši apdedzināties bērniem.

    Siltinātu vai nesiltinātu?

    Jārēķinās, ka nesiltinātai kūpinātavai vairāk būs jāsēž klāt, jāuzmana karstums. Siltinātai kūpinātavai vieglāk noturēt konstantu temperatūru, tā ir prognozējamāka, tādā ir labākas iespējas žāvēt ziemā. Protams, siltinātas ir dārgākas.

    Melnais vai nerūsējošais tērauds?

    Maka un gaumes jautājums. Ja kūpina privātai lietošanai, metāla veidam nekādas nozīmes nav. Ja kūpinātava paredzēta rūpnieciskai pārtikas ražošanai, tad gan nepieciešamas nerūsējošā tērauda iekārtas.

    Protams, nerūsējošais tērauds nesarūsēs, toties tas ir divreiz dārgāks.

    Iespēja regulēt karstumu

    Kūpinātavai jābūt iespējai regulēt gaisa padevi, ar ko kontrolēt temperatūru kūpinātavā.

    Termometrs

    Vajadzīgs obligāti, citādi kūpināšana būs tikai uz čuju. Par sliktu nenāks, ja kūpinātavā pa skursteni vai citā veidā ir iespēja ievietot speciālu elektronisko termometru, ko iesprauž gaļā, lai noteiktu optimālo temperatūru, kas ir svarīgi ne tikai no garšas viedokļa, bet arī drošībai – lai būtu pilnīga pārliecība, ka visi nevēlamie mikroorganismi ir gājuši bojā.

    Dizains

    Vēl viens gaumes jautājums. Ir cilvēki, kas, piemēram, ar koku apšūtu metāla kūpinātavu izvēlas ne tikai tāpēc, ka tā labāk piestāv viņa lauku mājai, bet arī lai neradītu kārdinājumu zagļiem. Jo gadās, ka kūpinātavām pieaug kājas tieši metāla dēļ.

    Maksimālā temperatūra

    Lai arī karstā kūpināšana notiek līdz 100 grādu robežai, nav slikti, ja maksimālā temperatūra ir lielāka, jo šādu kūpinātavu vajadzības gadījumā var izmantot arī kā cepeškrāsni un uzcept, piemēram, picu vai dārzeņus. Laukos bez ērti aprīkotas virtuves tas var būt ļoti noderīgi.

    Garšīgākā malka

    Arī malka vai skaidas bieži vien ir jāpērk, tādēļ der zināt, ka garšīgākais dūms ar vismazāko benzpirēnu daudzumu sanāk no ābeles, otrajā vietā ir alksnis, trešajā – liepa. Visvairāk nevēlamo savienojumu ir sveķu koku koksnēs, kā priede un egle, un, starp citu, arī plūmēs un ķiršos…

    Svarīgi

    • Speciālisti iesaka kūpinājumu neēst uzreiz svaigu, bet gan ļaut tam diennakti nostāvēties – tas būs organismam saudzīgāk. Ir viedoklis, ka arī garšīgāk, jo garšas būs vairāk savilkušās. No otras puses: vai ir iedomājams kaut kas vēl gardāks par tikko kūpinātu vistiņu vai zivi?
    • Bēdīgi slavenais benzpirēns jeb tautā sauktais benzopirēns rodas gaļas un zivju kūpināšanas laikā (arī, piemēram, grilējot) un ir viens no komponentiem, kas nodrošina produktu spēju zināmu laiku nebojāties. Taču tas atzīts par kancerogēnu jeb vēzi izraisošu, ja tiek uzņemts lielās devās.

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti