Rīga +11°C 
Iztīri cieto disku!
Pieauguša cilvēka iekšējais dators – prāts – ik dienas ir nepārtrauktā informācijas apstrādes procesā: pienākumi, plāni, bažas, kļūdas, padarītais un nepadarītais, un tā tālāk. Ne mirkļa patiesa miera un klusuma! Šī mūžīgā rūkoņa ar laiku kļūst par tādu kā balto troksni kaut kur apziņas dziļumos, ko varbūt nemaz nepamanām, bet tad neizskaidrojamā kārtā attopamies, ka nogurums un smagums ir kļuvuši par tuvākajiem sabiedrotajiem. Ne jau katrai domai, kas iešaujas prātā, pienākas tava uzmanība!
Paņem papīra lapu un uzraksti tās domas, kas, tavuprāt, šobrīd traucē tev justies patiesi brīvai, mierīgai, laimīgai. Neapmaksāti rēķini? Bažas tikt atlaistai? Vai varbūt karš Irānā?
Katru pierakstīto domu izvērtē, pajautājot sev: vai šī doma ir pamatota vai vienkārši esmu ar to saradusi un tāpat vien ļauju dzīvot savos bēniņos?
Attopamies, ka nogurums un smagums ir kļuvuši par tuvākajiem sabiedrotajiem.
Atzīmē konstruktīvas bažas un problēmas, ko reāli vari atrisināt, – tev vai ģimenei svarīgus mērķus, plānus un idejas. Ieliec tās mentālajā atvilktnē ar uzrakstu Atrisināt! un ieplāno laiku, kad to patiešām paveiksi.
Izvērtē, kuras bažas, domas, problēmas ir bezjēdzīgas un kaitējošas (piemēram, bažas par abstraktām, globālām problēmām, nožēla par kaut ko neizdarītu, ieceres, kuru realizēšanai, šobrīd pietrūkst resursu u. tml.). Palaid vaļā! Neatrisināmas nomācošas domas vienkārši aizņem vietu tavā cietajā diskā un neļauj tur ienākt jaunām, svaigām idejām un mieram.
Nosauc vārdā, izskumsti un palaid!
«Par to es padomāšu citreiz» vai «Ai, lai jau paliek!» – ar tādām un līdzīgām frāzēm mēs bieži vien aizgaiņājam savas skumjas un nepatīkamas, neērtas atmiņas. Taču ignorētas emocijas nekur nepazūd, bet iekārtojas uz palikšanu. Nepatīkamas emocijas ir kā e-pasta vēstule, kuru negribas atvērt, taču – jo ilgāk atliec, jo smagāka un nomācošāka tā šķiet. Un otrādi: atver to sasodīto e-pastu, izlasi, atbildi (tik vienkārši, vai ne?) – un kāds vieglums tevi pārņem!
Ja arī tev raksturīgi nepatīkamas domas aizgaiņāt kā kaitinošu mušu, pamēģini kaut ko nebijušu – atļauj sev izjust visu.
- Nosauc vārdā visas tās emocijas, kas dzīvo tavā sirdī – šodien, vakar, šonedēļ, šomēnes. Turklāt ne tikai tās, kuras tavu sirdi piepilda ar mājīgu siltumu, bet arī – daudz svarīgāk! – tās, kas tev liek nepatikā noskurināties vai sākušas spiest kā kamols kaklā.
- Ieskaties šīm nepatīkamajām emocijām tieši sejā – tā vietā, lai aizgaiņātu kauna, nožēlas, skumju izjūtas un kā lokomotīve trauktos pretī gaišajai nākotnei, pamēģini nobremzēt un mirkli vienkārši pabūt tajā vietā, no kuras tik ļoti gribas aizmukt. Nosauc šīs izjūtas vārdā un mēģini atcerēties, kādi notikumi tās izraisījuši.
- Atļauj sev izsērot un apraudāt mazos zaudējumus! Piemēram, atsvešināšanos no reiz tik tuvas draudzenes vai atraidītas romantiskas jūtas. Tās nav muļķīgas izjūtas, tie ir tavi zaudējumi, un sapņa zaudēšana ir jāizskumst, nevis jānoniecina sevi tāpēc, ka vispār uzdrošinājies sapņot. Nevienas skumjas nav dumjas! Tāpēc tā vietā, lai sev mierinājumam mēģinātu iestāstīt: «Ai, atradīšu citu!» – labāk sev pašai godīgi atzīt – šis zaudējums man sāp. Un tu redzēsi – tiklīdz šo rēgu būsi nosaukusi vārdā, tas aizies savu ceļu!
- Ir svarīgi tikt vaļā no emocionālajiem putekļiem un netīrumiem: aizvainojuma, dusmām, spīta, bēdām – visa, kas kā enkurs tevi velk lejup un neļauj smuki plūst pa straumi. Atbrīvojoties no pagātnes notikumu radītajām izjūtām, mēs neizsvītrojam šo notikumu nozīmi. Mēs vienkārši tiem vairs neatļaujam aizņemt vietu tagadnē.
Attiecību revīzija
Gluži tāpat kā telpām, skapim un pārējai iedzīvei, arī attiecībām šad tad nepieciešama revīzija. Laika gaitā pat visharmoniskākajās attiecībās ieviešas pārpratumu, sīku aizvainojumu, neizrunātu notikumu putekļi. Attiecību pavasara tīrīšana nenozīmē, ka nu tik slaucīsim prom kolēģus un radus, kas līdz kaklam apnikuši. Vienkārši apdomāsim, kuras attiecības sniedz patiesu prieku, bet kurām nepieciešams neliels remonts.
Izvērtē savas attiecības ar tuvākajiem līdzcilvēkiem – draudzības, romantiskas attiecības, ģimenes saites, attiecības ar kolēģiem, ar kuriem kopā pavadi daudz laika. Apdomā, kuras no tām tev dod enerģiju un iedvesmo, bet kuras – nogurdina vai pat nomāc. Vai esi atklāta un godīga vai varbūt izvēlies noklusēt to, ko patiesībā domā? Varbūt ir kāda saruna, kuru turpini atlikt (jo neērti, negribas problēmas utt.), taču tā turpina regulāri kulties tavā galvā kā veca keda tukšā veļasmašīnā?
- Sasmakums attiecībās ir jāizvēdina, citu iespēju te nav – neizrunāta sāpe nekur nepazudīs, bet pāraugs rūgtumā, kas galu galā kaitēs gan tavām attiecībām, gan tev pašai.
- Pastiep roku draugam, kas attālinājies, – atvēli laiku, uzaicini ciemos, runā un klausies, un neaizmirsti pateikt vai kā citādi paust pateicību par to, ka esat viens otra dzīvē.
- Novelc robežas, kur tās nepieciešamas. Reizēm pauze un veselīgs attālums ir labākais veids, kā attiecībās ielaist mazliet gaisa un gaismas.
- Ne katras attiecības ir pelnījušas, lai tās turpinātu spītīgi uzturēt pie dzīvības, – reizēm tām vienkārši jāļauj izdzist. Taču lielākoties attiecībās, kuras jūtama spriedze, gluži vienkārši ir nepieciešama tāda kā kalibrēšana – tā, kā to dara ar mērinstrumentiem vai citām ierīcēm: tiek pārbaudīts, vai sistēma darbojas pareizi, attiecīgi pieregulētas skalas, nomainītas nodilušās detaļas utt. Ja attiecībās iestājies atsalums, tas uzreiz nenozīmē, ka tās metamas prom. Reizēm pietiek ar vienu atklātu sarunu, vienu izrunātu sāpi, lai tās restartētu.
Ieradumi 2.0.
Ieradumi ir mūsu dzīves sijas, uz kuriem balstās gandrīz viss pārējais. Nevis lielie notikumi, bet tieši mazās, dienišķās darbības – dziļas un laimīgas ieelpas un izelpas, miega stundas, aprītās seriālu sērijas, paveiktie darbi, atliktie darbi – kā mazi, krāsaini dzīpari veido mūsu dzīves paklāju. Un patiesībā diezgan precīzi nosaka arī nākotni – to, kā un kādus lēmumus pieņemsim, kuru ceļu izvēlēsimies iet. Mūs patiesībā vada ieradumi, nevis lielās Jaungada apņemšanās. Tāpēc laiku pa laikam izvērtēt un izvētīt savus ieradumus ir patiešām svētīgi. Ar ieradumiem ir līdzīgi kā ar ikdienā lietotiem darbarīkiem un instrumentiem: ar laiku tie nolietojas, nodilst vai salūst. Tas, kas pirms desmit gadiem kalpoja tik ideāli, šodien var izrādīties novecojis un lieks.
Pirms apņemties savus ieradumus mainīt, ir skaidri jāierauga to musturs.
Jo parasti ikdienas aizņemtībā savus ieradumus tā īsti nemaz nepamanām – viss norit automātā.
Trīs, četru dienu garumā piefiksē (vislabāk pieraksti), kā aizrit tavas tipiskākās dienas: kā sāc savus rītus, kā un kad ieturies (ne tikai, ko tu ēd, bet arī – kā tu ēd). Cik daudz laika pavadi produktīvi un kad stiep gumiju? Cik daudz laika velti pati sev un saviem prieciņiem, savai veselībai, svarīgu attiecību uzturēšanai, draugiem? Kuros dienas brīžos jūties īpaši enerģiska, bet kad tevi pārņem noguruma vilnis?
Notver savus laika un enerģijas zagļus – piefiksē, cik ilgi ir tavi pārtraukumi darbdienās un kā tos pavadi, cik stundas no vakara cēliena nemanāmi pagaist seriālos un telefona skrollēšanā. Ja secināsi, ka tukšgaitā paiet nepieklājīgi daudz laika, izvēlies, ar ko patiešām gribētu aizpildīt šos melnos caurumus (grāmatas, meditācijas, pastaigas, telefonsarunas ar draudzeni).
Pavasara revīzijas mērķis nav tukšums, bet gan skaidrība. To nevajadzētu uzsākt ar mērķi dzīvi izmēzt perfekti tīru, bet drīzāk – ar apdomu izvēlēties, kurus savas dzīves elementus gribi ņemt līdzi nākotnē un kurus labāk atstāt vakardienā. Kad atbrīvojamies no liekā, mēs radām vietu tam, kas ir patiesi svarīgs: mieram, radošumam, izaugsmei, veselīgām attiecībām – ar sevi, tuvajiem un pasauli. Pat mazi solīši – viena godīga saruna, viens vaļā palaists aizvainojums, viena izsāpēta bēda, kluss un patiess pārdomu brīdis – var aizsākt īstus pavasara pārmaiņu plūdus.
