Vai sociālie tīkli veicina depresiju un trauksmi jauniešu vidū?

Ekrāna laika pieaugums un tā ietekme

Pēdējo gadu laikā būtiski pieaudzis ekrāna laiks, ko pusaudži un jaunieši pavada internetā, īpaši sociālo tīklu platformās. Piemēram, 2021. gada pētījums, ko veica bezpeļņas organizācija Common Sense Media ASV, liecina, ka gandrīz katram pusaudzim ir konts vismaz vienā no populārākajām sociālo mediju vietnēm. Šī aktivitāte kļuvusi par nozīmīgu ikdienas sastāvdaļu. Latvijā līdzīgas analīzes nav veiktas, taču situācija, visticamāk, ir līdzīga.

Tajā pašā laikā pēdējās desmitgadēs pusaudžu vidū pieaug garīgās veselības problēmas, tostarp depresija, trauksme un veģetatīvā distonija. Vai šo tendenci veicina sociālo tīklu lietošana?

Depresija un trauksme – statistika un pētījumi

Eiropas pētījumi atklāj, ka jauniešu depresijas un trauksmes līmenis pieaudzis aptuveni par 70 % salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm. Daudzi jaunieši atzīst, ka sociālie tīkli bieži pastiprina trauksmi un noved pie sliktas pašsajūtas. Tie, kas sociālajos tīklos pavada vairāk nekā divas stundas dienā, biežāk sūdzas par depresijas simptomiem un pat panikas lēkmēm.

Sociālo mediju ietekme ir plaša – tā var mainīt jauniešu intereses, vērtības, attieksmi un uzvedību. Šajās platformās redzamās tendences ietekmē, ko jaunieši izvēlas iegādāties, kā ģērbjas un kādu mūziku klausās. Sociālo tīklu algoritmi ir veidoti tā, lai lietotāji platformā pavadītu pēc iespējas vairāk laika.

Sociālo tīklu aizraušanās un tās sekas

Pārāk liela aizraušanās ar sociālajiem tīkliem var izraisīt atkarību, kas traucē mācībām, sporta nodarbībām un arī miega režīmam. Miega trūkums savukārt kavē gan fizisko, gan garīgo attīstību, palielinot garīgās veselības problēmu risku. Virtuālā vide var sākt aizvietot reālo dzīvi, un tas ir īpaši bīstami, jo pusaudžu smadzenes vēl pilnībā attīstās un ir neaizsargātas pret šo negatīvo ietekmi.

Vienaudžu spiediens un «patīk» sociālajos tīklos

Vienaudžu spiediens pusaudžu dzīvē nav nekas jauns, taču sociālie tīkli to pastiprina. Pusaudži saņem atsauksmes no daudz lielāka cilvēku skaita, un tādas lietas kā «patīk» skaits kļūst par emocionālas vērtības rādītāju. Bieži vien jaunieši salīdzina sevi ar citiem, īpaši ar rediģētām slavenību vai vienaudžu fotogrāfijām, kas var negatīvi ietekmēt pašvērtējumu. Aptuveni 21 % pusaudžu pēc sociālo mediju apmeklēšanas jūtas slikti attiecībā uz savu izskatu.

Kiberhuligānisma draudi

Sociālie tīkli ir radījuši jaunas problēmas, piemēram, kiberhuligānismu, kas tiešsaistē ļauj jauniešiem izrādīt negatīvu vai pat ļaunu attieksmi, ko viņi klātienē, visticamāk, neizrādītu. Anonimitāte pastiprina šo uzvedību. Pētījumi ASV liecina, ka gandrīz 60 % pusaudžu ir saskārušies ar kiberhuligānismu, kas savukārt saistīts ar paaugstinātu trauksmi, depresiju un pat domām par pašnāvību.

Vai sociālie tīkli var būt arī pozitīvi?

Tomēr pētījumu rezultāti nav viennozīmīgi. Ne visi pētnieki atzīst, ka sociālo mediju lietošana tieši izraisa garīgās veselības problēmas. Piemēram, 2021. gada pētījums, kurā piedalījās 8. un 10. klases skolēni, secināja, ka sociālo tīklu lietošana neradīja depresiju, izņemot meitenes, kurām jau bija augsts depresijas risks.

Sociālie mediji arī sniedz iespējas izveidot un uzturēt draudzības, meklēt emocionālu atbalstu un veidot identitāti. 31 % pusaudžu ASV aptaujā sociālo tīklu ietekmi vērtēja kā pozitīvu, un vairāk nekā puse norādīja, ka tie palīdz saņemt emocionālu atbalstu, īpaši tiem, kuri izjūt izolētību vai cieš no kādas slimības.

Kā palīdzēt pusaudzim droši lietot sociālos tīklus?

Vecāku atbalsts un autoritāte ir ļoti svarīga, lai pusaudzis mācītos sociālos medijus lietot pozitīvi un izvairītos no to negatīvās ietekmes. Ieteicams:

• Būt ieinteresētiem bērna dzīvē sociālajos tīklos un uzturēt atklātu komunikāciju par tā lietošanas plusiem un mīnusiem.
• Runāt par kiberhuligānismu un mudināt nekad neizplatīt tiešsaistē to, ko bērns neizteiktu klātienē.
• Vienoties par sociālo mediju lietošanas laika ierobežojumiem, piemēram, noteikt vakara stundas bez ekrāniem.
• Uzslavēt bērnu, mudināt pievērst uzmanību pašsajūtai, īpaši pēc kvalitatīva miega.
• Veicināt sociālo mediju lietošanas pārtraukumus – pētījumi rāda, ka jau nedēļas pārtraukums var uzlabot pašvērtējumu un samazināt trauksmi.

Sedanorm Spray – dabas atbalsts nervu sistēmai

Lotos Pharma izstrādātais Sedanorm Spray ir piemērots pusaudžiem no 12 gadu vecuma un palīdz rūpēties par nervu sistēmas veselību. Tas ir pirmais zem mēles izsmidzināmais līdzeklis ar grifonijas sēklu ekstraktu, kas satur 5-hidroksitriptofānu (5-HTP) – svarīgu serotonīna jeb «laimes hormona» avotu. Pasifloras lakstu ekstrakts palīdz mazināt trauksmi un veicina psihisko relaksāciju.

Ja sociālie mediji tiek lietoti saprātīgi un piesardzīgi, tie var kļūt par vērtīgu saziņas un atbalsta platformu, bet pārāk liela aizraušanās ar tiem var negatīvi ietekmēt garīgo veselību. Vecāku iesaiste un pareiza attieksme ir būtiska, lai pusaudzis spētu justies droši gan reālajā, gan virtuālajā dzīvē.