• Trūce? Dodies pie ķirurga

    Reklāmraksts
    4. jūnijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Publicitātes foto
    Trūce ir iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos. Pat ja šī definīcija piemirsusies vai vispār nekad nav dzirdēta, trūce neļauj par sevi aizmirst nevienam, ko tā piemeklējusi. Un, lai cik ļoti negribētos to atzīt, trūci nenovērš zāles un to nedziedē ne muskuļu trenēšana, ne bandāžas nēsāšana, ne arī laiks. Toties palīdzēt var ķirurgs.

    Tagad trūču laparoskopiskas operācijas veic arī Dr. Mauriņa klīnikas ķirurgi. Kopš klīnika pārcēlusies uz jauno, speciāli tai būvēto ēku, ir paplašinājušās iespējas piedāvāt pacientiem jaunus ārstniecības virzienus, un trūču ķirurģiska ārstēšana ir viens no tiem. Par to – saruna ar klīnikas ķirurģi Sintiju Lapsu.

    – Kādi ir biežāk sastopamie trūču veidi?

    – Trūču veidu ir daudz un tie ir dažādi, bet no biežāk sastopamajām ķermeņa daļām, kur tās mēdz būt, jāmin cirkšņu rajons un vēdera priekšējās siena, nabas apvidus. Cirkšņu trūces vairāk raksturīgas vīriešiem, bet var gadīties arī sievietēm.

    – Kādēļ trūces rodas?

    – Dažkārt trūces attīstība ir tīri ģenētiski noteikta, jo cilvēkam raksturīgs saistaudu vājums. Tipisks trūces slimnieka stāstījums: «Es pacēlu kaut ko smagu un tad sajutu, ka iekšā kaut kas it kā pārplīst.» Trūces var rasties arī operāciju rētu vietās, to attīstību veicina vāja vēdera muskulatūra, aptaukošanās, arī krasa novājēšana un citi faktori.

    – Kādas pazīmes liecina par trūci?

    – Dažkārt par trūces sākumu liecina vienkārši diskomforts un nelielas sāpes fiziskas slodzes laikā attiecīgajā ķermeņa apvidū. Var būt trulas, velkošas sāpes un nieze, sataustāms vai ar aci saskatāms izspīlējums – trūces maiss, kas palielinās klepojot vai piepūšot vēderu. Trūces maisā caur izveidojušos atveri jeb trūces vārtiem nonāk vēdera dobuma orgāni, kas atrodas tuvumā – zarnas, kuņģis, taukplēve, urīnpūslis u. c. Atkarībā no tā, kas ir trūces maisa sastāvā, var pievienoties arī dažādas citas sūdzības, piemēram, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi un urinācijas traucējumi. Sievietēm cirkšņa trūces var izpausties ar nespecifiskām sāpēm mazajā iegurnī un augšstilbā. Savukārt vīriešiem var būt izspīlējums sēklinieku maisiņā, palielinās sēklinieks. Var gadīties, ka parādījušos «bumbuli» cilvēks var iespiest atpakaļ, bet ar laiku tas jau kļūst neiespējami, un tad ir runa par komplicētu trūci, kas var novest pie inkarcerācijas.

    – Ko tas nozīmē?

    – Ikdienas valodā to sauc par trūces iesprūšanu – kad trūces maisā nokļūst kāds no vēdera dobuma orgāniem un tur iestrēgst. Iespiesto orgānu apasiņošana tiek traucēta un tam seko pakāpeniska audu bojāeja. Pacients jūt pēkšņas sāpes trūces rajonā vai arī visā vēdera dobumā, var būt arī nelabums, nespēks, pulsa paātrināšanās. Šajos gadījumos ir jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība, tomēr ir daudz labāk, ja trūci ārstē laikus un var sagatavoties plānveida operācijai. Zināms inkarcerācijas risks ir jebkurai trūcei. Tas atkarīgs no trūces veida, lokalizācijas un trūces vārtu izmēra.

    – Kādi izmeklējumi vajadzīgi trūces gadījumā?

    – Izmeklēšana pamatā ir klīniska, ķirurgs apskata pacientu un nosaka diagnozi. Ja ir kādas neskaidrības, tad nozīmē papildizmeklējumus, kas var būt ultrasonogrāfija, datortomogrāfija vai atsevišķos gadījumos magnētiskā rezonanse.

    – Vai operācija ir obligāti jāveic tūlīt?

    – Piemēram, cirkšņa trūci vēlams tomēr izoperēt, jo pastāv noteikts inkarcerācijas risks, un tad jau nāksies veikt akūtu operāciju un būs iespējamas dažādas citas komplikācijas. Vecāka gadagājuma vīrieši, kuriem parādās izspīlējums cirksnī, bet nav citu sūdzību, sākumā bieži vien noskaņoti nogaidīt, tomēr lielākajai daļai no viņiem 5–10 gadu laikā parādās simptomi, kas liek izlemt par labu operācijai.

    – Kā notiek laparoskopiskās operācijas?

    – Laparoskopija ir ķirurģijas tehnika, kuras laikā operācijas vēdera dobumā vispārējā anestēzijā tiek veiktas ar gariem instrumentiem caur nelieliem griezieniem. Vēdera dobumu uzpilda ar gāzi, tad caur maziem griezieniem tajā ievada laparoskopu, kam pievienota miniatūra videokamera un  gaismas avots. Attēls no videokameras tiek pārsūtīts uz monitoru un ķirurgs operē, skatoties ekrānā palielinātu attēlu. Trūču gadījumā praktizējām TAPP jeb transabdominālo preperitoneālo plastiku. Operācijas gaitā no vēdera iekšpuses tiek ievietots implants – sintētiska materiāla tīkliņš, lai novērstu trūces recidīvu. Tīkliņš paliek organismā uz visu mūžu. Par piemērotāko materiāla izvēli lemj ārsts. Tā ir minimāli invazīva metode, tāpēc, salīdzinot ar tradicionālo operāciju, pacientam ir krietni mazāks sāpju sindroms, vieglāks atlabšanas periods, daudz mazāk laika jāpavada stacionārā, ir īsāks darbnespējas periods, viņš var ātrāk atgriezties savās ikdienas gaitās, turklāt nav jāraizējas par pēcoperācijas rētu. 

     

    Ja radušies papildu jautājumi, nāc uz konsultāciju pie ķirurgiem Dr. Mauriņa klīnikā.

    Piesakies pa tālruni 67 37 47 47 vai https://lazermedicinasklinika.lv/lv/vispareja-kirurgija.

    Dr. Mauriņa klīnikas kods: 010000161.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē