Iepriekš dzīvojot tēva būvētā privātmājā Vecāķos, kādā brīdī tapa skaidrs – tā ir pārāk liela diviem cilvēkiem un prasa ievērojamus ieguldījumus. Tika pieņemts lēmums ēku pārdot un realizēt mazāku un energoefektīvu projektu.
Jaunā zemesgabala meklējumi ritēja pandēmijas laikā, kad savstarpējie kontakti bija ierobežoti, taču nospēlēja laimīga sakritība. Strādājot ar klientu, kura māja atradās Bieriņos, Mārupītes krastā, dizainere allaž priecājās par skaisto skatu, kas paveras no viņa loga.
Izrādījās, ka blakus tiek pārdots īpašums – kluss, zaļš stūrītis ar vecu, nekoptu teritoriju, kurā jau auga skaisti, lieli koki un pavērās skats uz parku. Iepriekš radusi dzīvot pie jūras – pirmajā līnijā –, arī jaunajai dzīvesvietai Ausma meklēja vietu pie ūdeņiem, un šis bija kā lemts, jo izpildījās vēl viens nosacījums: īpašums ir savrups – nav cieši piegulošu māju kaimiņos, un visapkārt ir plaša telpa, kas sniedz vēlamo brīvību.
Mājas būvniecība aizņēma vien deviņus mēnešus – projekta būvatļauju dizainere saņēma rudenī, bet nākamā gada Jāņos jau mitinājās jaunajā īpašumā.































































































































































