Strauji augošā atkritumu plūsma

Kas ietilpst e-atkritumos?

Tās ir veļas mazgājamās mašīnas, ledusskapji un elektriskās cepeškrāsnis, datori, tālruņi, printeri, videokameras, luminiscences lampas un fotoelementu paneļi, putekļsūcēji, tosteri, elektriskie instrumenti un medicīniskās ierīces.

Ivars Ijabs, Eiropas Parlamenta Renew Europe grupas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas deputāts: «Elektriskie un elektroniskie atkritumi ir viens no jautājumiem, kurā Eiropa grib panākt līderību pasaulē. Jautājums saistīts ar Eiropas iekšējo tirgu – kā regulēt tos, kas tirgo. Tas ir stāsts arī par labojamību, lai samazinātu atkritumus, – nevis pērkam jaunus, bet labojam vecos. Tas ir stāsts arī par produktu digitālajām pasēm, lai katram gadžetam būtu pase, kurā norādīts, kādas izejvielas ir iekšā. Starp citu, šādas pases ar šo gadu jau darbojas.»

Atkritumi skaitļos

Vidēji Eiropā viens cilvēks ik gadu rada vairāk nekā 10 kilogramu atkritumu, ko veido vecās elektroierīces. Cik daudz dažādu ierīču slēpjas mājās, virtuvju un pieliekamo plauktos? Bet cilvēka dabā ir pirkt atkal un atkal – jaunākas un arī… nevajadzīgākas lietas.

ES tirgū laisto elektrisko un elektronisko iekārtu apjoms palielinājies no 7,6 miljoniem tonnu 2012. gadā līdz 13,5 miljoniem tonnu 2021. gadā. Savukārt savākto iekārtu apjoms palielinājies no 3 miljoniem tonnu 2012. gadā līdz 4,9 miljoniem tonnu 2021. gadā.

Ja skatāmies plašākā kontekstā – ārpus ES –, tad, saskaņā ar ANO pētījumu, globālais elektronisko atkritumu apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni un pieaug piecas reizes ātrāk nekā to otrreizējās pārstrādes līmenis, radot veselības, vides un klimata problēmas, raksta portāls Kursors.lv. Pasaulē 2022. gadā tika radīti 62 miljoni metrisko tonnu elektronisko jeb e-atkritumu. Būtībā tas ir jebkurš izmests produkts, kam ir kontaktdakša vai akumulators un kas bieži satur toksiskas un bīstamas vielas – dzīvsudrabu un svinu.

2022. gadā e-atkritumu apjoms pasaulē pieauga par 82 %, salīdzinot ar 2010. gadu. Savukārt 2030. gadā tas būs palielinājies vēl par 32 %, sasniedzot 82 miljonus tonnu. Tikai 22,3 % no 2022. gadā radītajiem e-atkritumiem tika savākti un pārstrādāti. Lielākais pārstrādes līmenis bijis apjomīgākām iekārtām – gaisa kondicionēšanas ierīcēm un TV ekrāniem. Savukārt zemākais – elektroniskiem sīkrīkiem, piemēram, e-cigaretēm, kuru otrreizējās pārstrādes līmenis bija vien 12 %.

Ko dara ES, lai samazinātu e-atkritumus?

Eiropas Komisija jau 2020. gadā nāca klajā ar jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu, kurā elektronisko un elektrisko atkritumu samazināšana noteikta par vienu no galvenajām prioritātēm. Interesanti, ka plānā kā tūlītēji mērķi norādīti patērētājiem šķietami derīgi akcenti – tiesības uz remontu un atkārtotas izmantošanas uzlabošana, atlīdzības pasākumu sistēmas izveide, lai veicinātu elektronikas otrreizēju pārstrādi.

Tomēr, kā atzīst Eiropas Parlamenta Eiropas Konservatīvo un Refeormistu grupas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas deputāts Reinis Pozņaks, iesības uz remontu it kā izklausās labi un pareizi, bet milzīga problēma, sevišķi Eiropā, ir roku darbs: «Saremontēt jau var visu. Bet šis darbs mēdz būt dārgāks nekā pats produkts. Un tas diez vai mainīsies, meistars Eiropā nestrādās trīs reizes lētāk. Man šķiet, ka tiesības uz remontu var darboties tikai uz vienu tehnikas kategoriju – veļas mašīnām, ledusskapjiem, kurus var lietot 10–15 gadus. Kas attiecas uz telefoniem, datoriem, televizoriem, problēma nav tā, ka tie salūst, bet – tehnoloģiski vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Autobizness, kurā esmu darbojies, pēc būtības ir citāds, jo lielāko daļu mašīnu remontē.»

Ivars Ijabs: «To, kas ir garantija, mēs pazīstam. Jautājums – ko darīt pēc tam? Parlamentā lielā debate bija par autorizētajiem remontētājiem. Tas ir tāpat kā ar mašīnām. Vari auto dzīt uz autorizēto servisu un tas izmaksās trīs reizes dārgāk, nekā pie džeka, kurš remontē garāžā. Kā ar to cīnīties? Parlaments ir spriedis par to, ka vajag samazināt autorizēto remontētāju monopolu. Piemēram, lai varētu Apple telefonos likt iekšā ne tikai oriģinālās, bet arī citas sertficētas baterijas, kas, protams, mazina Apple peļņu.»

2023. gada martā Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu priekšlikumu preču remonta veicināšanai. Juridiskās garantijas ietvaros pārdevējiem būtu jālabo produkti, ja vien to nomaiņa nav lētāka. Papildus garantijai priekšlikums arī nodrošinātu tiesības vieglāk un lētāk veikt remontu.

Vai kurss uz pirkšanas samazināšanu ir reāls? Ivars Ijabs: «Nedomāju, ka kāds vēlas radikāli ierobežot cilvēka brīvu izvēli tirgū. Industrija strādā uz to, lai cilvēki pirktu jaunos gadžetus. Ir mēģinājums apziņas līmenī atgriezt atpakaļ remontēšanas ideju. Un panākt – ja nopērc jaunu, zini, ko darīt ar veco. Jo daudziem mājās ir nevajadzīgi gadžeti.»

Vienots USB-C pieslēgums

Eiropas Komisijas aprites ekonomikas rīcības plānā minēta arī vienota lādētāja ieviešanas nepieciešamība. Paredzēts, ka no 2024. gada beigām USB-C pieslēgums būs kopējais uzlādes standarts vairākumam elektroiekārtu Eiropas Savienībā. Klēpjdatoriem USB-C lādētājs būs obligāts no 2026. gada 28. aprīļa.

Ivars Ijabs: «Šis jautājums visu laiku bijis apgrozībā. Tas ir pietiekami akceptēts jau šobrīd. Spiediens būs arī šajā sasaukumā. Eiropas Komisija prasa, lai visi Eiropā ražotie gadžeti ir ar vienu lādētāju. 15. iPhone iznācis ar USB-C. Bet paliek jautājums par bezvadu lādētājiem, arī tiem vajadzētu vienu standartu. Tiesa, pret tiem ir gana lielas pretenzijas, šie lādētāji nav diez ko ekonomiski.»

Reinis Pozņaks: «To, ka USB-C pieslēgums būs kopējs standarts, es atbalstu! No dažādības cieš viena cilvēku kategorija – Apple lietotāji. Man ir planšete, kurai ir USB-C pieslēgums, un aifons, kuram ir cits. Diezgan čakarīgi. Ar kopēju pieslēgumu būs mazāk vadu – tie dilst un lūst.»

Kur nodot?

Pasaule kļūst arvien atkarīgāka no elektroniskajām un elektriskajām iekārtām. Mēs šai atkarībai labprāt ļaujamies. Taču vai zinām par procesa otru pusi – kur visas šīs iekārtas pēc tam, kad tās nokalpojušas savu laiku, likt?

Reinis Pozņaks: «Lielāku tehniku – televizorus – esmu vedis uz savākšanas punktiem pie lielveikaliem. Bet man mājās ir padsmit planšetes, telefoni, datori, kuri vēl strādā, bet vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Tas ir kā ar koferi bez roktura – žēl mest ārā, bet lietot arī īsti nevar. Laba terapija ir pārvākšanās. Kad pārvācies, tad izšķiro lietas!»

Ivars Ijabs: «Zinu, ka ierīces jāved uz vietām, lielākoties pie lielveikaliem, kur tās var nodot. Man ir mazāk skaidrības, ko darīt ar iekārtām, kuras gribu remontēt, nevis mest ārā. Piemēram, man ir mazliet defektīva mirkoviļņu krāsns, tai vairs nav garantijas, bet es to negribu mest ārā. Kur braukt, kas labos, un vai nav lētāk nopirkt jaunu? Mājās ir arī 10–15 gadus vecas planšetes, kurām bērni sadauzījuši ekrānu. Jautājums – vai ir shēma, kur šādu gadžetu varētu nodot? Vēl tuvākā laika jautājums, kas aktuāls arī Latvijā, ir saules paneļi. Nav īsti skaidrs, ko ar tiem darīt. Kāds ir reciklēšanas process? Savukārt baterijām ir sava direktīva. Tās ir specifiski jāvāc, stingrākas prasības.»

! Mobilo sakaru operatoru – LMT, Tele 2, Bite –, kā arī dažādu tirgotāju mājaslapās atrodama informācija, kā un kāpēc jānodod vecie tālruņi. Par to tiek piedāvāta gan dāvanu vai atlaižu karte pakalpojumu apmaksai vai jaunu iekārtu iegādei, gan arī nauda. Turklāt, piemēram, LMT šogad savākto mobilo telefonu atlikusī vērtība tiks ziedota Latvijas Bērnu dzirdes centram.

Pieļaujams, ka daudzus no tāruņu un datoru nodošanas attur tur esošā informācija. Tāpēc – pirms atdodat ierīci kādam citam, neaizmirstiet pārsūtīt visus datus uz jauno ierīci un pēc tam atiestatīt vecajā tālrunī rūpnīcas iestatījumus. Ja nepieciešams, par to, kā to darīt, derētu konsultēties ar kādu speciālistu.

Kāpēc Eiropa pievērš arvien lielāku uzmanību e-atkritumiem? Tā ir ne tikai vides piesārņošanas, bet arī klimata problēma. Elektronisko ierīču ražošanā vajadzīgas izejvielas, tostarp retzemju metāli, kas iegūti un apstrādāti ļoti energoietilpīgā procesā, un to galvenokārt darbina fosilais kurināmais. Ir skaidrs, ka pieprasījums pēc jaunas elektronikas arvien pieaugs, tātad tās ražošana radīs arvien negatīvāku ietekmi uz klimatu.

Kopš 2021.gada Latvijā ir palielināts e-atkritumu atpakaļ savākšanas mērķis no 40,5 % līdz 65 %. Tas nozīmē, ka no katriem Latvijas tirgū attiecīgajā gadā nonākušajiem desmit kilogramiem elektroiekārtu atpakaļ jāsavāc vismaz 6,5 kilogrami.

• Zināšanai

Zero Waste Latvija digitālā platforma lietovelreiz.lv.

Tā atklāta aprites ekonomikas veicināšanai un tapusi kopā ar partneriem – biedrību Zaļā brīvība, Clean R, SIA ZAAO un Eco Baltia vide. Platformā Latvijas kartē apkopoti preču nomas un remonta punkti, lietoto preču tirdzniecības un bezmaksas lietu maiņas vietas un citas lietu apriti veicinošas iniciatīvas. Savukārt Lietu katalogā apkopotas visdažādākās preces, kas pieejamas gan nomai, gan saņemšanai bez maksas.

• Iemācies salabot!

Savulaik Amsterdamā aizsākās Repair Cafe ideja – cilvēki nāk kopā, lai kaut ko salabotu un mācītu to darīt citiem, vienlaikus atgādinot, cik nozīmīga ir lietu remontēšana un pievēršanās atbildīgākam patēriņam.

Der ieskatīties Repair Cafe Riga feisbuka kontā – tu uzzināsi par regulāriem pasākumiem, kuros iespējams satikt gan elektronikas, gan citu priekšmetu labošanas lietpratējus.

• Nemet ārā – nodod!

Nemet veco elektrotehniku sadzīves atkritumu konteinerā! Labāk pajautā atkritumu apsaimniekotājam par iespēju nodot nolietotās elektropreces bez maksas.

Piemēram, SIA Eco Baltia vide sašķiroto elektrotehniku nogādā šķirošanas rūpnīcā. Iekārtas, izjauktas vai pilnā sastāvā, tiek nogādātas pārstrādes rūpnīcās, lai tās kļūtu par izejvielām, ko izmantot jaunu preču ražošanā. Savukārt elektropreces, ko vēl var izmantot, tiek salabotas. Šogad Eco Baltia vide atklāja elektrotehnikas labošanas centru Lab!, kur nonāk šķirošanas punktos saņemtās iekārtas, kuras vēl var saremontēt. Salaboto tehniku novirza labdarībai. Nākotnē plānots labotās ierīces arī pārdot – par izdevīgāku cenu nekā jaunas ierīces.

Ja vēlies savu salūzušo elektropreci nodot darbnīcā Lab!, atstāj to nodošanas punktā pie TC Akropole Alfa Rīgā vai biznesa centra Business Garden Mārupē.

Materiāls tapis sadarbībā ar: