Rīga +6°C 
Jauna nozare, kopīga apņemšanās
Latvijas mikroķirurģijas stāsts sākās jau pirms ceturtdaļgadsimta. Tā pirmsākumi meklējami 1985. gadā, kad slimnīcā Gaiļezers izveidoja specializētu nodaļu. Profesors Vilis Purmalis bija viens no galvenajiem šīs ieceres virzītājiem, savukārt komandas veidošanu uzticēja traumatologam ortopēdam Guntim Bitem. Tika iegādāts moderns Zeiss operāciju mikroskops un darbā iesaistīti jauni ārsti – gan ar dažu gadu pieredzi, gan tikko pēc medicīnas studijām. Viņus vienoja gatavība apgūt Latvijā vēl maz pazīstamu ķirurģijas virzienu.
«Mikroskops pavēra iespēju strādāt ar sīkām audu struktūrām, taču ar aprīkojumu vien nepietika. Bija vajadzīgas īpašas iemaņas, pacietība un komanda, kas spētu sniegt palīdzību arī vissarežģītākajās situācijās. Nodaļas galvenais uzdevums bija nodrošināt nepārtrauktu neatliekamo palīdzību. Tas nozīmēja dežūras, garas stundas operāciju zālē un gatavību iesaistīties jebkurā diennakts laikā,» atceras Dr. Haralds Adovičs, viens no pirmajiem centra dibinātājiem un vadītājiem.
Pirmās paaudzes ārstu atmiņās būtisku vietu ieņem Gunta Bites iedibinātais demokrātiskais darba stils. Jaunajiem kolēģiem ļāva asistēt, apgūt operāciju posmus un pakāpeniski uzņemties arvien lielāku atbildību. Savstarpējs atbalsts un zināšanu nodošana kļuva par pamatu profesionālajai izaugsmei. Šādi veidojās ne tikai nodaļa, bet arī vide, kurā sagatavot nākamos mikroķirurgus.
Gadsimtu mijā sākās jauns organizatorisks posms. Uzņēmums Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs tika reģistrēts 2000. gada nogalē, bet 2001. gadā mainījās slimnīcas un nodaļas ārstu juridiskās attiecības. Ārstu izveidotā patstāvīgā medicīnas struktūra turpināja attīstīt iepriekšējos gados uzkrātās zināšanas un prasmes. Tādējādi centra patstāvīgās darbības vēsture aptver aptuveni ceturtdaļgadsimtu, bet tā profesionālās saknes sniedzas ievērojami dziļāk.
Šis laiks saistījās arī ar lielu nepieciešamību pēc palīdzības smagu traumu gadījumos. Centra ārsti atceras, ka 2000. gadu sākumā un vidū, kad Latvijā darbojās daudz gateru, nozīmīga viņu darba daļa bija kokapstrādē gūtie savainojumi. Ārstējot šos pacientus, tika uzkrāta plaša pieredze replantācijā – traumatiski zaudētu ķermeņa daļu piešūšanā. Aiz medicīniskā termina bija ļoti konkrētas cilvēku dzīves: iespēja saglabāt roku vai pirkstus, atgūt kustības un atgriezties ikdienā. Katrs gadījums prasīja individuālu izvērtējumu, un ne vienmēr bija iespējams atjaunot visu zaudēto. Taču šis darbs nostiprināja centra pieredzi un palīdzēja attīstīt prasmes, kas vēlāk noderēja arī citās sarežģītās rekonstruktīvās operācijās.
To, cik daudz gadu gaitā mainījies mikroķirurgu darbs, spilgti atklāj ārstu atmiņas.
Pārmaiņas operāciju zālē
To, cik daudz gadu gaitā mainījies mikroķirurgu darbs, spilgti atklāj ārstu atmiņas. Plastikas ķirurģe Anda Gaile atceras operācijas, kuras kopā ar kolēģi sākuši vakarā un pabeiguši tikai rīta gaismā. Tagad, pēc viņas teiktā, līdzīgas operācijas iespējams veikt vismaz trīsreiz ātrāk. Šis salīdzinājums raksturo gan uzkrāto pieredzi, gan pārmaiņas ķirurgu rīcībā esošajās iespējās. Aiz īsāka operācijas laika ir daudzu gadu darbs. Pilnveidotas tehnikas, precīzāki instrumenti un mūsdienīgāks aprīkojums papildina ārsta zināšanas un prasmes. Pieredze palīdz labāk paredzēt operācijas gaitu, izvēlēties piemērotāko risinājumu un saskaņot komandas darbu. Tas, kas savulaik bija jāapgūst kā jauna un sarežģīta metode, ar laiku kļūst par rūpīgi izstrādātu profesionālu praksi.
Šīs zināšanas tiek nodotas nākamajām ārstu paaudzēm. Jaunais speciālists darbu sāk vidē, kurā kolēģi jau ir uzkrājuši pieredzi, izvērtējuši dažādas pieejas un var palīdzēt apgūt sarežģītus operācijas posmus. Līdzās tehnoloģijām tieši šī profesionālā pēctecība ļauj nozarei attīstīties.
Tikpat lielas pārmaiņas, lai gan ārpus operāciju zāles mazāk pamanāmas, notikušas māsu darbā. Ilggadējo darbinieču atmiņās saglabājies laiks, kad šļirces bija jāmazgā, bet atkārtoti lietojamie piederumi – jāiztīra, jāizžāvē un jāsagatavo sterilizācijai. Bijis arī periods, kad pacientam, stājoties nodaļā, pašam vajadzēja iegādāties piecus metrus marles. Šīs sadzīviskās detaļas ļauj saprast, cik atšķirīgi savulaik bija ārstniecības darba apstākļi. Daudzus agrāk nepieciešamos sagatavošanas darbus ir aizstājuši vienreizlietojamie materiāli un mūsdienu aprīkojums. Taču māsu atbildība par pacientu saglabājas. Attīstoties ārstēšanas metodēm, jāpapildina arī zināšanas un aprūpes prasmes, tāpēc vēlme mācīties ir būtiska visai komandai. Mikroķirurģijā tehnoloģijas un cilvēka prasmes ir cieši saistītas. Precīzs instruments ir vērtīgs zinošās rokās, savukārt veiksmīgai operācijas norisei vajadzīga saskaņota sadarbība. Arī tagad šajā darbā nepieciešama pacietība, uzmanība pret detaļām un gatavība katram pacientam veltīt tik daudz laika, cik viņa ārstēšanai vajadzīgs.
Atjaunot formu, kustību un funkciju
Vārds mikroķirurģija daudziem vispirms saistās ar piešūtu pirkstu vai plaukstu. Taču centra speciālistu darbs aptver arī rokas slimību ārstēšanu, perifēro nervu ķirurģiju un sarežģītas rekonstrukcijas pēc traumām un onkoloģiskām operācijām. Rekonstruktīvās ķirurģijas pieredzē ir arī sejas daļu atjaunošanas operācijas. Centra ārstu atmiņās šo iespēju attīstība saistāma ar sarežģītiem pirmajiem gadījumiem, mācīšanos un savu rezultātu ilgtermiņa izvērtēšanu. Zinātniskais darbs ļāvis uzkrāto pieredzi analizēt un izmantot nākamo pacientu ārstēšanā. Īpaši uzskatāmi dažādu nozaru sadarbību parāda perifēro nervu ķirurģija. Mikroķirurgs Dr. med. Mārtiņš Kapickis uzsver, ka tās attīstība nebūtu iespējama bez mūsdienīgiem elektrofizioloģiskajiem izmeklējumiem un ultrasonogrāfijas. Tie palīdz precizēt bojājumu un plānot ārstēšanu. Tādēļ līdzās ķirurgam nozīmīgs ir neirologa, neirofiziologa un ultrasonogrāfijas speciālista darbs.
Savukārt pēc operācijas ārstēšana turpinās kopā ar rehabilitācijas speciālistiem. Ķirurģiska rekonstrukcija ir viens posms ceļā uz iespējami labāku funkciju. Pacientam svarīgi ir tas, ko viņš pēc ārstēšanas varēs darīt – kustināt roku, satvert priekšmetus un veikt ikdienas darbības. Šajā sadarbībā atklājas viena no būtiskākajām pārmaiņām: ārstēšanas plānā savienojas arvien precīzāka diagnostika, operācija, aprūpe un rehabilitācija.
Skaistuma priekšstati mainās, atbildība paliek
Līdzās rekonstruktīvajai un rokas ķirurģijai centra darbā nozīmīgu vietu ieņem estētiskā ķirurģija. Tā ietver sejas, krūšu un ķermeņa korekcijas, kuru izvēlē cilvēka vēlmes jāsavieno ar anatomiju, veselības stāvokli un droši sasniedzamo rezultātu. Mainījies veids, kā pacientes nonāk līdz priekšstatam par vēlamo izskatu. Ārsti atceras konsultācijas, uz kurām cilvēki nāca ar žurnāla attēlu. Tagad šo vietu lielā mērā ieņēmuši sociālie tīkli – līdzās rezultātu fotogrāfijām tajos plaši izskan arī konkrētu operāciju metožu nosaukumi. Plašāka informācijas pieejamība palīdz uzdot jautājumus, taču var radīt pārliecību, ka viena populāra metode der visiem.
Dr. Anda Gaile norāda, ka konsultācijā sākotnējā iecere mēdz mainīties: paciente ierodas ar vienu domu, bet pēc sarunas labāk saprot, kāds risinājums piemērots tieši viņai. Tāpēc konsultācija ir būtiska ārstēšanas daļa. Tajā ārsts noskaidro vēlmes, izvērtē veselību un izskaidro iespējas un ierobežojumus. Arī tad, ja iecerētais rezultāts redzēts skaistā fotogrāfijā, lēmums jāpieņem par konkrētā cilvēka ķermeni.
Plastikas ķirurģe Dr. Nonna Tomiševa atzīmē, ka pēdējā laikā konsultācijās bieži izskan vēlme pēc dabiska rezultāta – koriģēt pārmaiņas, saglabājot savas sejas īpatnības un proporcijas. Vienlaikus priekšstati par skaistumu atšķiras. Ārsta atbildība ir palīdzēt pieņemt informētu lēmumu un skaidri pateikt arī to, ko operācija nespēs panākt.
Jaunas, plašas iespējas
Nozīmīgs solis Latvijas Mikroķirurģijas centra attīstībā bija specializētās slimnīcas atklāšana 2025. gada 18. jūnijā Rīgā, Brīvības gatvē 332. Jaunajā ēkā apvienotas konsultāciju, diagnostikas, operāciju, pēcoperācijas aprūpes un rehabilitācijas iespējas. Pacientam tas nozīmē iespēju vairākus ārstēšanas posmus saņemt vienuviet, savukārt speciālistiem – ciešāk sadarboties viņa ārstēšanā. Slimnīcā izveidotas trīs operāciju zāles un stacionārs. Diagnostikā pieejams digitālais rentgens, ultrasonogrāfija un elektromioneirogrāfija – izmeklējums, kas palīdz izvērtēt perifēro nervu un muskuļu darbību. Šādas iespējas ir īpaši nozīmīgas rokas un nervu bojājumu ārstēšanā, kur precīzi noteikts bojājuma raksturs palīdz izvēlēties turpmāko rīcību. Centra darbs pašlaik aptver vairākus savstarpēji saistītus virzienus: rokas ķirurģiju, rekonstruktīvo un onkoloģisko ķirurģiju, kā arī estētisko medicīnu. Speciālisti konsultē pacientus ar traumu sekām un dažādām rokas saslimšanām, veic audu rekonstrukcijas un sejas, krūšu un ķermeņa estētiskās korekcijas. Ārstēšanā līdzās ķirurgiem iesaistās anesteziologi, diagnostikas speciālisti, māsas un rehabilitācijas profesionāļi. Šī dažādu specialitāšu sadarbība ir viena no centra būtiskākajām vērtībām.
Vienlaikus saglabājas cieša saikne ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu. Atklājot jauno ēku, centrs uzsvēra, ka neatliekamās mikroķirurģijas un rokas ķirurģijas operācijas turpinās veikt Gaiļezerā, savukārt onkoloģiskās rekonstruktīvās operācijas – Latvijas Onkoloģijas centrā. Tādējādi jaunā slimnīca papildina ārstēšanas iespējas, bet centra speciālistu zināšanas joprojām ir nozīmīgas arī sarežģītu un neatliekamu pacientu ārstēšanā universitātes slimnīcā. Tieši Gaiļezerā centra ārsti joprojām veic rekonstruktīvās operācijas Krievijas uzsāktajā karā pret Ukrainu cietušajiem karavīriem. Latvijas Mikroķirurģijas centra ārsti ir veikuši vairākas unikālas operācijas, kas guvušas ievērību gan Latvijā, gan starptautiski. Viņu profesionālais darbs novērtēts ar valsts līmeņa apbalvojumiem un starptautisku atzinību.
Pieredzējušo kolēģu vadībā jaunie speciālisti pakāpeniski apgūst prasmes.
Uzkrātās pieredzes starptautisks apliecinājums ir Eiropas Rokas ķirurģijas asociāciju federācijas jeb FESSH piešķirtais Rokas traumas un replantācijas centra statuss. Centra vadītājs Dr. med. Uldis Krustiņš uzsver, ka, saņemot šo akreditāciju, Latvijas Mikroķirurģijas centrs kļuva par pirmo šādi atzīto centru Baltijā. Tas saistīts ar spēju nodrošināt specializētu palīdzību smagu rokas traumu gadījumos, tostarp veikt traumatiski zaudētas rokas vai tās daļas piešūšanu.
Dr. med. Uldis Krustiņš un Dr. Jānis Krustiņš ir rokas locītavas artroskopijas metodes ieviesēji Latvijā. 2009. gadā Latvijā tika veikta pirmā plaukstas locītavas artroskopijas operācija, aizsākot jaunu posmu rokas ķirurģijas attīstībā. Abi speciālisti ir arī starptautiskās grāmatas Wrist Arthroscopy līdzautori, daloties savā pieredzē ar kolēģiem visā pasaulē. Šodien viņi turpina nodot savas zināšanas un praktisko pieredzi jaunajai ārstu paaudzei, apmācot jaunos speciālistus rokas locītavas artroskopijas tehnikā. Līdzās pacientu ārstēšanai nozīmīga vieta ir jauno speciālistu sagatavošanai. Centrā pieredzi iegūst rezidenti, bet topošās māsas tiek uzņemtas klīniskajā praksē, sadarbojoties arī ar Rīgas Stradiņa universitāti. Pieredzējušo kolēģu vadībā jaunie speciālisti pakāpeniski apgūst prasmes un uzņemas atbildību. Savukārt zinātniskais darbs un ārvalstīs iegūtās zināšanas palīdz izvērtēt līdzšinējo iegūst rezidenti, bet topošās māsas tiek uzņemtas klīniskajā praksē, sadarbojoties arī ar Rīgas Stradiņa universitāti. Pieredzējušo kolēģu vadībā jaunie speciālisti pakāpeniski apgūst prasmes un uzņemas atbildību. Savukārt zinātniskais darbs un ārvalstīs iegūtās zināšanas palīdz izvērtēt līdzšinējo pieredzi un attīstīt ārstēšanas pieejas. Tagad būs grūti atrast kādu plastiskās vai estētiskās ķirurģijas klīniku Latvijā, kur nestrādātu kāds ārsts, kurš ir izaudzis Mikroķirurģijas centrā. Centra vēstures stāstos atkal un atkal izskan atmiņas par pirmo iespēju asistēt operācijā, uzlikt šuvi un saņemt kolēģa uzticēšanos. Tie, kuri reiz paši mācījās, nodod savas zināšanas tālāk. Jaunā slimnīca ir attīstības redzamā daļa, bet tās turpinājumu nodrošina cilvēki – komanda, kas spēj sadarboties, mācīties un palīdzēt pacientam atgūt iespējami pilnvērtīgu dzīvi. Atzīmējot Latvijas mikroķirurģijas 40 gadu jubileju, 2025. gadā tapa 40 minūšu dokumentālā filma 40 gadu stāsts, kurā centra dibinātāji atskatās uz nozares attīstību un nozīmīgākajiem sasniegumiem. Aicinām noskatīties filmu Latvijas Mikroķirurģijas centra mājaslapā vai YouTube kanālā.
Nozīmīgākie attīstības punkti
- 1985. Mikroķirurģijas sākums Latvijā. Slimnīcā Gaiļezers izveido specializētu nodaļu, kuras komanda top Gunta Bites vadībā.
- 2000. Dibināts uzņēmums. Reģistrē SIA Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs, liekot pamatu centra patstāvīgajai darbībai.
- 2001. Jauns darbības modelis. Mainās slimnīcas un nodaļas ārstu juridiskās attiecības, un ārsti turpina darbu patstāvīgas medicīnas struktūras ietvaros.
- 2021. Starptautiska akreditācija. Latvijas Mikroķirurģijas centrs paziņo par FESSH piešķirto Rokas traumas un replantācijas centra statusu, kļūstot par pirmo šādi akreditēto centru Baltijā.
- 2025. Atklāta jaunā slimnīca. 18. jūnijā Rīgā, Brīvības gatvē 332, atklāj specializētu slimnīcu, vienuviet apvienojot konsultācijas, diagnostiku, operācijas, pēcoperācijas aprūpi un rehabilitāciju.
Kontakti
Tālr.: +371 679 698 30, +371 202 846 85
Brīvības gatve 332, Rīga
