Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam 2025. gadam!
ABONĒT! ABONĒT!
  • Normāli skaists vīrietis

    Reklāmraksts
    28. aprīlis
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Plastikas ķirurgi Jānis Ģīlis, Ansis Ģīlis un Jānis Lapiņš – jaudīgs un šarmants trio, kas Ģīļa klīnikā rūpējas ne tikai par dāmām, bet arī kungiem. Šoreiz – saruna par iespējām un tendencēm skaistuma pasaulē vīriešiem, raugoties pašu vīriešu acīm.

    Kad atvērāt klīniku, aptuveni desmit procenti pacientu bija vīrieši. Kā ir tagad?

    Jānis Ģīlis (J. Ģ.): Varētu būt ap divdesmit. Bet citviet pasaulē šie rādītāji aug – vīrieši pievērš sev aizvien lielāku uzmanību.

    Ansis Ģīlis (A. Ģ.): Latvijas vīriešiem bieži vien ir vairāk praktisku rūpju – nodokļi, auto, zāliena pļaušana. Iespējams, atliek mazāk laika domāt par dubultzodu.

    Jānis Lapiņš (J. L.): Rietumos arī sabiedrība no vīrieša gaida vairāk un, iespējams, pat pieprasa, lai viņš labi izskatās. Mūsu kungi noveco brīvāk.

    J. Ģ.: Turklāt mūsu klimatā mēs novecojam lēnāk – dzīvojam vieglā ledusskapī. (Visi smejas.)

    Savulaik vīrieši visbiežāk esot nākuši labot degunus. Kas aktuāls tagad?

    J. Ģ.: Senāk tiešām veči nāca pēc ielu kautiņiem vai profesionāli sportisti, piemēram, bokseri, ar lauztiem deguniem. Gandrīz vienmēr tās bija funkcionālas korekcijas – lai varētu normāli elpot, ne tikai labāk izskatīties.

    Pakāpeniski vīrieši sāka saprast, ka ne tikai veselība vai fiziskā forma, bet arī izskats, teiksim tā, ir tirgus vērtība. Sevišķi tiem, kuri 50–60 gados maina dzīves kursu un viņiem blakus nostājas krietni jaunākas dāmas. Skaidrs, ka arī pašam gribas izskatīties spraunākam.

    Daudziem ir uzaudzis vēders, parādījušies mīlestības rokturīši – tauku lociņi sānos. Ne visiem pietiek gribasspēka tos nodzīt sporta zālē, turklāt nereti dažās vietās tauku spilventiņi ir spītīgāki un nemaz tik viegli nenāk nost, pat ja centīgi sporto. Tad var samaksāt ķirurgam, lai palīdz iegūt labākas aprises.

    Ja runājam par novecošanu, plakstiņu noslīdēšana nežēlo nevienu. Gravitāte velk uz leju gan augšējos, gan apakšējos plakstiņus, arī maisiņus zem acīm. Tie diezgan nepielūdzami nodod vecumu un traucē labai pašsajūtai. Tāpēc blefaroplastikas jeb plakstiņu operācijas mūsu klīnikā ir numur viens. Otrajā vietā varētu būt dubultzoda korekcija.

    A. Ģ.: Trešajā, iespējams, ir tauku atsūkšana no vēdera un sāniem.

    Kādi vīrieši nāk pie plastikas ķirurga? Mēs viņus atpazītu uz ielas?

    A. Ģ: Nē, diez vai. Vīrietis, kurš atnāk uz klīniku, parasti nav tāds, kurš ar savu ārieni mēģina pievērst uzmanību. Lielākoties tie ir piezemēti, ieturēti cilvēki, kuri ir ilgi domājuši, ievākuši informāciju, apsvēruši ieguvumus un riskus. Viņiem nevajag kliedzošu efektu – viņiem vajag drošu un pamatotu risinājumu, kas uzlabo dzīves kvalitāti.

    Sievietes ir citādas. Ir kautrīgas, ir nobijušās, bet ir arī superpārliecinātās, kuras ienāk ar domu: «Man vajag tieši šo, un tieši tu man to uztaisīsi!» Vīriešiem šāda pārliecība sastopama reti.

    J. Ģ.: Arī sievietes pēc operācijas mēdz izturēties ļoti dažādi. Vienas, satiktas koncertā, aizgriežas, it kā nepazītu. Citas lepojoties metas klāt: «Re, tas ir mans dakteris!»

    Gadās arī kuriozi. Jaunkundze, teiksim tā, brīva savā profesijā un izpausmēs, pie Brīvības pieminekļa pacēla īso krekliņu un uzsauca: «Paskaties, cik tu man smuki uztaisīji!» Gāju garām ar sievu, par laimi, viņa ir ginekoloģe, tāpēc to uztvēra mierīgi. Tramvaja pieturā esošie gan bija pamatīgā izbrīnā. Bet rezultāts tiešām bija labs – ar prieku varu savu parakstu likt apakšā.

    Kungi lielākoties pieklājīgi sasveicinās, paspiež roku un neko dižu no tā neiztaisa.

    Man šķiet, aizspriedumi par plastisko ķirurģiju ir palikuši pagātnē. Parūpēties par saviem, piemēram, noslīdējušajiem plakstiņiem ir tas pats, kas aiziet pie zobārsta.

    Kad vīrietim būtu vērts aizdomāties par vizīti pie plastikas ķirurga?

    A. Ģ.: Svarīgākais ir nebaidīties uzdot jautājumus.

    Ja kas ķermenī – funkcionāli, kosmētiski vai pēc traumas – rada diskomfortu, cilvēkam ir tiesības uzzināt, vai un kā to iespējams mainīt.

    Vīriešiem, tāpat kā sievietēm, var būt problēmas sadzīvot ar kādām izskata problēmām, traumu vai slimību sekām. Mūsu darbs ir cieņpilni konsultēt: vai tas ir koriģējams, vai tas ir droši, kādi ir iespējamie riski un kāds varētu būt tālākais scenārijs. Reizēm risinājums ir operācija, reizēm – cita ārstēšana, bet gadās arī, ka pēc sarunas cilvēks saprot, ka viss ir kārtībā, un izlemj neko nedarīt.

    J. Ģ.: Dažkārt realitāte pacienta galvā atšķiras no tā, ko redzam mēs. Mūsu uzdevums ir palīdzēt to saprast un izskaidrot, kas reāli ir, kas nav un ko var darīt. Bet tālāk jau operāciju spektrs ir plašs – seja, ķermenis, krūtis, ekstremitātes. Ir gan iedzimtas novirzes no normas, gan traumas, slimību sekas vai vienkārši novecošana, kuru cilvēks emocionāli nav gatavs pieņemt.

    A. Ģ.: Situācijas, kas pamudina atnākt pie plastikas ķirurga, ir dažādas. Piemēram, man bija pacients, aptuveni 50 gadus vecs, kurš atnāca uz sejas korekcijas operāciju. Viņš nespēja sadzīvot ar faktu, ka darbā viņu sauca par onkulīti. Āda viņam bija novecojusi straujāk nekā pārējais ķermenis, un pirms operācijas viņš tiešām izskatījās par 20–30 gadiem vecāks.

    J. Ģ.: Vīrieši reizēm pārdzīvo par nevērīgiem, it kā asprātīgi domātiem komentāriem, piemēram: «Vakar dropēji?» – ja acis izskatās nogurušas vai pietūkuši maisiņi zem tām. Bieži vien tas vienkārši ir anatomiski – muskuļi atslābst, tauku spilventiņi kļūst redzamāki, un tam nav nekāda sakara ar uzdzīvi.

    A. Ģ.: Vīrieši mēdz veikt arī krūšu operācijas.

    J. Ģ.: Nu, krūtis palielināt viņi gan parasti neprasa!

    J. L.: Izņemot gadījumus, kad anatomiski iztrūkst krūšu muskulatūras. Vai arī – kultūristi, lai panāktu simetriju, ko citādi neizdodas iegūt, izvēlas to koriģēt ar implantiem.

    A. Ģ.: Ja problēma ir krūšu apjomā (dziedzeraudu vai zemādas taukaudu dēļ), mēs veicam samazināšanu. Pēc liela svara zuduma bieži nāk vēdera ādas noņemšana. Ir daudz variāciju, katram savs iemesls.

    Vīriešus arī ietekmē sociālie tīkli tāpat kā sievietes?

    A. Ģ.: Sociālo tīklu ietekme uz vīriešiem, iespējams, ir mazāka, bet viņus uztrauc videokonferences. Viņi nav tik noraizējušies par sabiedrības viedokli, bet kā izskatās profesionālās situācijās. Ja vīrietis slēdz svarīgu līgumu, viņš grib izskatīties svaigi un pārliecinoši.

    Plastiskās operācijas palīdz izskatīties uzticamākam un iegūt labākus darījumus?

    A. Ģ.: Nevis uzticamākam, bet drīzāk veiksmīgam. (Visi dakteri vienbalsīgi piekrīt.)

    Veiksmīgam vīrietim dubultzoda nav?

    A. Ģ.: Te runa ir par tēlu. Veiksmīga vīrieša tēls ir tāds, kuram ir pietiekami līdzekļu, lai varētu atpūsties, pasportot, izvēlēties labu apģērbu, būtu nedaudz iesauļojies. Svarīgi, lai sasveicinoties viņam nav slapja plauksta.

    J. L.: Vai dzelteni sviedru pleķi krekla padusēs.

    Ar šīm lietām – padusēm, plaukstām, arī ja izteikti svīst piere – mēs varam palīdzēt: hiperhidrozes jeb pārmērīgas svīšanas gadījumā ļoti efektīvas ir botulīna toksīna injekcijas.

    Tās veic vienu vai divas reizes gadā, un svīšanas problēma ir atrisināta. Tie, kuri par šo iespēju zina, nāk regulāri.

    J. Ģ.: Gadās arī amizantas situācijas. Es sāku skaidrot par citām, varbūt lētākām iespējām, kā samazināt svīšanu padusēs, un pacients atbild: «Dakter, beidziet, šis krekls man ir dārgāks nekā tās injekcijas. Taisām!»

    Kādreiz jūsu klīnika bija viena no retajām, kas piedāvāja dzimumorgānu plastiku.

    J. Ģ.: Tas nav mainījies. Un sievietes joprojām bieži vien mums ir ļoti labi palīgi, jo iedrošina vīriešus atnākt. Dāmas pamana novirzi vai problēmu, vīrieši nereti ir bailīgāki. Viņi drīzāk sāks kost, niekosies ar tabletēm vai darīs citas muļķības, nevis vienkārši aizies pie ārsta.

    Ir arī gadījumi, kad pats vīrietis šo novirzi nemaz neredz, jo viņam nav, ar ko salīdzināt. Savukārt sievietei, iespējams, ir dzīves pieredze, līdz ar to arī skaidrāka izpratne, ka problēma patiešām pastāv.

    Un tad viņa, cerams, delikāti iesaka vērsties pie jums.

    J. Ģ.: Jā, piemēram, vīrieša dzimumloceklis ir saliecies 90 grādu leņķī. Skaidrs, ka dzimumakts šādā gadījumā var būt ļoti apgrūtināts. Tā ir medicīniska problēma, ko iespējams atrisināt tikai ķirurģiski.

    Vēl mēdz būt, ka traumas vai slimības dēļ vīrietis ir zaudējis sēklinieku un par to nejūtas labi. Citiem, gadiem ejot vai anatomisku īpatnību dēļ, šausmīgi izstiepjas kulītes maisiņa āda. Tā var karāties tiešām gandrīz līdz puscelim.

    Nav jāmokās, jāpadara pasaule traka vai pašam jākļūst trakam. Ir jāatnāk pie ārsta un jāsakārto.

    J. L.: Arī impotenci var koriģēt ar dažādu izmēru protēzēm. Tāpat ir iespējama arī locekļa palielināšana.

    J. Ģ.: Vīrieši bieži vien atnāk ar sūdzību par dzimumlocekļa garumu. Saskatās pornofilmas un iedomājas, ka dzīvē jābūt tāpat kā tur – lielam un vienmēr stāvošam. Bet, pieliekot klāt lineālu un salīdzinot ar statistiku, izrādās, ka viņam ir garāks nekā 180 valstu vidējais rādītājs. Ar to bieži vien pietiek – cilvēks nomierinās.

    A. Ģ.: Dažreiz sūdzība ir – tik maziņš, ka atrast nevar! Īstenībā problēma ir vēders, kurš izaudzis un pārkāries pāri. Kad vēdera taukus noņem, izrādās – viss ir savā vietā. Uzlabojas dzīves kvalitāte, un arī rodas iespēja šo orgānu pilnvērtīgi izmantot.

    Iedrošiniet ar savu piemēru! Ko jūs esat izmēģinājuši no klīnikas piedāvājuma?

    J. Ģ.: Ķirurgi bieži vien karjeras sākumā operē savas mammas, omītes vai tantes. Arī es atļāvu savam dēlam Ansim veikt man botulīna toksīna injekciju pierē. Man ir niķis saraukt pieri, un gadiem ilga muskuļu aktivitāte bija radījusi kā ar cirvi iecirstas rievas. Biju patiesi priecīgs un pateicīgs par šo pieredzi. Rieva kļuva ievērojami seklāka. Un efekts bija noturīgs, arī kad preparāta darbība beidzās, man vairs nebija paraduma bez vajadzības raukt pieri. Tagad zinu, kā jūtas pacienti, varu izstāstīt no savas pieredzes.

    Ansi, Jāni, un jūs? Esat gatavi dalīties savā pieredzē?

    A. Ģ.: No kosmētiskām lietām neesmu sev definējis nevienu trūkumu, ar kuru nespētu sadzīvot. Bet ķirurģiska pieredze man ir. Bērnībā nocirtu pirksta galu – tas tika replantēts atpakaļ. Ir bijuši pāris kaulu lūzumu, ko nācies savienot ar skrūvēm. Bet ārsti izmanto plastikas ķirurgu pakalpojumus, es pats esmu veicis dažas kosmētiskas manipulācijas kolēģiem.

    J. L.: Esmu ļāvis Ansim man izgriezt pāris aizdomīgas dzimumzīmes. Un dažreiz atļauju viņam paniekoties ar botulīna toksīnu manās padusēs, lai pasargātu dārgos T kreklus. Efekts ir brīnišķīgs. Par svīšanu vairs nav jādomā apmēram gadu.

    Vēl apsveru botulīna toksīna injekcijas kā migrēnas ārstēšanas metodi, bet līdz tam vēl neesmu saņēmies.

    J. Ģ.: Es pats esmu trīs reizes bijis uz lāzerepilāciju padusēs. Rezultāts – svīšana ir daudz mazāka, un ar trim reizēm man ir pieticis. Tagad tur aug kādi pieci matiņi. Kombinācijā ar botulīna toksīnu tas ir lielisks risinājums vīriešiem, kas vēlas komfortu un neuztraukties par svīšanu.

    Starp citu, botulīna toksīnu var injicēt arī sēklinieku maisiņā, lai samazinātu ādas krunkas. Bet pats interesantākais – to var injicēt arī dzimumloceklī, lai uzlabotu erekciju.

    Zinu, ka sievietes nereti veic vienu operāciju un drīz vien izdomā, ka vajadzētu vēl kaut ko. Vīriešiem ir tāpat?

    J. Ģ.: Sievietes man ir stāstījušas, ka pēc operācijas katru rītu, ejot garām spogulim, apskatās, cik tomēr forši tagad izskatās. Bet, jo vairāk skaties, jo vairāk ieraugi nākamās novecošanas pazīmes, un, tā kā ir pozitīva pieredze, esi guvusi ievērojumu uzlabojumu, apkārtējie izsaka komplimentus, tu pievērs uzmanību arī citām lietām un, iespējams, vēlēsies uzlabot arī tās.

    A. Ģ.: Bet tā ir sievietēm. Vīrietis, ja iet pēc alus, nopērk alu; ja pēc piena – pienu. Sieviete aiziet pēc sviesta un iznāk no veikala ar pilniem ratiem. Ja vīrietim ir plakstiņu problēma, viņš neizdomās, ka viņam ir arī tauku problēma.

    Man drīzāk gribas iedrošināt vīriešus vispār atnākt pirmo reizi. Un esmu gatavs saderēt, ka, atnākot uz klīniku ar savu sāpi, diezin vai kādu te pārsteigsi un būsi pirmais ar šādu problēmu.

    Tas ir svarīgi! Mums bieži vien liekas, ka mūsu problēmas ir absolūti unikālas, tāpēc ļoti kautrējamies par tām runāt.

    A. Ģ.: Pie mums nāk dažādi vīrieši – tādi, kas strādā mežā un guvuši traumas, ir uzņēmēji, politiķi, sportisti, aktieri, cilvēki ar dzīvesveida problēmām vai tādi, kam dzīvē notiek lielas pārmaiņas. Scenāriju ir daudz, bet neviena metode, ar ko strādājam, nav eksperimentāla. Ja mums ir šaubas, ka nevarēsim sasniegt gaidīto rezultātu, mēs to arī godīgi pasakām – ka riski ir pārāk lieli. Vīrietim ir ļoti maza iespēja atnākt pie mums ar problēmu, par kuru ārstiem būs morāls pienākums veidot profesionālu publikāciju. Lielākoties mēs visu mierīgi atrisināsim, paspiedīsim viens otram roku, un tālāk viņš vienkārši dzīvos labāk.

    Plastikas ķirurģijas klīnka

    +371 28300800

    [email protected]

    gilis.lv

    Satura mārketings

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk