• Laparoskopiskā ķirurģija tepat Bauskā – droši, ērti, profesionāli

    Reklāmraksts
    26. jūnijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    No kreisās: operāciju māsa Karina Burmistrova, ķirurgs Dr. Jānis Opincāns, ķirurgs Dr. Jānis Pāvulāns, anestezioloģe Dr. Inese Strazda, māsa anestēzijā un intensīvajā aprūpē Sandra Purviņa.

    Bauskas slimnīcā strādā divi jauni, talantīgi, jau daudz operējuši, atsaucīgi ķirurgi – Jānis Pāvulāns un Jānis Opincāns, kuri palīdz pacientiem pieņemt pareizo lēmumu un, ja nepieciešams, kvalitatīvi, ar cilvēcīgu attieksmi veic operācijas. Aicinājām šos ārstus uz sarunu par iespēju Bauskas slimnīcas dienas stacionārā veikt divas no biežākajām ķirurģiskajām manipulācijām – žultspūšļa un trūces operācijas.

    Žultsakmeņi – ne vienmēr jāoperē

    Par žultsakmeņiem daudzi uzzina nejauši – sonogrāfijas laikā vai veicot izmeklējumus citu iemeslu dēļ. Apmēram 80 % gadījumu cilvēkam nav nekādu simptomu, un tad operācija nav nepieciešama. To kā stingru principu ievēro arī Bauskas slimnīcas ķirurgi Jānis Opincāns un Jānis Pāvulāns, kurš žultsakmeņu slimību padziļināti pēta arī savā doktorantūras darbā.

    Taču, ja žultsakmeņi sāk sagādāt diskomfortu, svarīgi rīkoties laikus. Pirmās pazīmes parasti saistās ar uzturu – pēc treknas, asas vai kūpinātu ēdienu maltītes var parādīties smaguma sajūta vēdera augšdaļā, slikta dūša vai sāpes, kas izstaro uz muguru, starp lāpstiņām vai pat kaklu. Šī sajūta var būt tik mānīga, ka dažkārt pacients sākumā dodas pie neirologa izmeklēt muguru. Bet īstais iemesls nereti ir sīkie žultsakmeņi, kas kustas pa žults ceļiem un tos kairina, radot sāpes.

    Šie mazie akmeņi ir vismānīgākie un potenciāli bīstamākie – tie var izraisīt žultsvada aizsprostošanos, aizkuņģa dziedzera iekaisumu un citas komplikācijas, kas reizēm prasa ilgu ārstēšanos slimnīcā. Tāpēc ārsti aicina – ja sūdzības jau ir parādījušās, neatliec. «Konsultācija pie ķirurga nenozīmē tūlītēju operāciju. Tas vienkārši ir veids, kā saprast, cik nopietna ir situācija un ko darīt tālāk,» uzsver Bauskas slimnīcas ķirurgi.

    Trūce – pati nepāries

    Trūce visbiežāk veidojas pakāpeniski, piemēram, kā neliels izliekums vēdera priekšējā sienā. Sākumā cilvēks vēl spēj ar to sadzīvot, piesargāties, nēsāt bandāžu, taču ar laiku trūces defekts palielinās un sāk būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti. «Ja cilvēks vairs nejūtas droši savā ķermenī – nedrīkst pacelt iepirkumu maisiņu vai nošķaudīties, baidās aktīvi kustēties –, tā nav normāla ikdiena. Mēs varam palīdzēt to izlabot,» saka ķirurgs Jānis Pāvulāns. Bauskas slimnīcā regulāri tiek operētas cirkšņa, nabas, baltās līnijas, pēcoperācijas, kā arī retākas, piemēram, Špīgeļa trūce. Līdz brīdim, kamēr trūce nav iesprūdusi, to var izoperēt plānveidā – ar saudzīgu pieeju, īsu atveseļošanos un minimāliem ierobežojumiem pēc operācijas. Ja operāciju atliek pārāk ilgi, pastāv risks, ka trūces vārtos iesprūst taukaudi vai zarnas. Tas var izraisīt asinsrites traucējumus un pat zarnu nekrozi jeb audu atmiršanu – situāciju, kad iespējams palīdzēt tikai ar neatliekamu operāciju, kas ne vienmēr būs saudzīga vai viegla. Tāpēc arī šeit ieteikums ir – nevajag mocīties un cerēt uz neiespējamo, ka trūce pati pāries. Konsultācija ļauj izvērtēt situāciju mierīgi un laikus, kad vēl iespējams rīkoties paredzami un droši.

    Kā norit operācija

    Bauskā žultspūšļa un trūces operācijas notiek dienas stacionārā – tas nozīmē, ka pacients jau tajā pašā dienā var doties mājās.

    Gan žultspūšļa, gan trūces operācijas moderni aprīkotās operāciju zālēs veic laparoskopiski, izmantojot modernu, saudzīgu ķirurģijas tehniku. Tas nozīmē, ka vēdera dobumā netiek veikts liels grieziens – tā vietā ir trīs vai četri nelieli, katrs apmēram puscentimetru līdz centimetru garš. Caur vienu no tiem vēdera dobumā ievada ogļskābo gāzi, kas to uzpūš, radot telpu, lai ārsts varētu strādāt droši un precīzi. Tiek ievadīta arī mini kamera, kas ļauj ķirurgam skaidri redzēt operācijas lauku ekrānā un ar īpašiem instrumentiem veikt visus nepieciešamos soļus.

    Operācija norit pilnā narkozē – pacients guļ un nejūt neko. Pēc tās tiek izmantoti moderni atsāpināšanas līdzekļi, kas sniedz efektu līdz pat astoņām stundām. «Mēs lietojam preparātus, kas iedarbojas ilgāk nekā tradicionālie, lai cilvēkam nav jācieš ne minūti,» saka dakteris Pāvulāns. Tādēļ arī pēc pamošanās vairākums pacientu nejūt sāpes un var mierīgi piecelties.

    «Visbiežāk pēc žultspūšļa un trūces operācijām jau pēc dažām stundām cilvēks staigā pa palātu un, tā kā sāpju praktiski nav, no visas sirds mēdz brīnīties: vai tiešām operācija jau bija?» stāsta ķirurgi. Brūču vietās tiek uzliktas smalkas kosmētiskas šuves un nelieli plāksterīši. Ārsti pievērš uzmanību, lai pēcoperācijas rētas ir pēc iespējas mazākas un nemanāmākas. Vienīgais ierobežojums – operācijas dienā pie stūres sēsties nedrīkst. Narkoze var atstāt tādu kā viegla reibuma sajūtu, līdz ar to pacientam uz mājām jādodas kopā ar pavadoni. Ja nav, kas sagaida, iespējams arī palikt slimnīcā pa nakti – rīta pusē cilvēks jau jūtas labi un var doties prom pats. Ārsta pieredzē citviet, ir bijuši gadījumi, kad pacients izguļas un no rīta atgriežas mājās pie sava auto stūres pat uz Liepāju, jo jūtas labi.

    Cilvēks – nevis gadījums

    Abi ķirurgi Jānis Opincāns un Jānis Pāvulāns uzsver – tieši kolektīvs bija viens no iemesliem, kāpēc viņi izvēlējās Bauskas slimnīcu: «Te nav hierarhiju un distances – ir draudzīga, profesionāla komanda, kurā var strādāt ar cieņu un prieku. To jūt arī pacients. Attieksme nav uzspēlēta, nav formāla – tā ir īsta, rada mieru, uzticēšanos un sajūtu, ka viss būs kārtībā.» Bauskas slimnīcas dienas stacionārā strādā profesionāla, saliedēta komanda – ķirurgi, anesteziologi, operāciju un nodaļas māsas, kuras rūpējas ne tikai par procedūras precizitāti, bet arī pacienta komfortu. Pirms operācijas māsiņas palīdz pacientam aizpildīt dokumentus, pēc tās – piecelties, spert pirmos soļus, iedod padzerties, paskaidro, atgādina, uzmundrina. Te nav konveijera sajūtas, ko pacienti nereti piedzīvo lielajās slimnīcās. Te neviens nesteidzas, nedusmojas, neuztver cilvēku kā vienu no daudzajiem.

    Tas parādās attieksmē arī pēc operācijas – lai gan ārstniecības vadlīnijas nosaka, ka žultspūšļa un trūces pēcoperācijas kontroles vizītes nav nepieciešamas, lai pacients justos droši, viņam tiek iedots kontakttelefons. Ja mājās rodas neskaidrības vai kaut kas satrauc, vienkārši var piezvanīt un pārrunāt situāciju. Šis mazais, bet nozīmīgais solis palīdz cilvēkam justies aprūpētam arī pēc tam, kad slimnīcas durvis jau aizvērtas.

    Tieši šobrīd tiek veikta Bauskas dienas stacionāra pārbūve – līdz gada beigām taps jaunas, gaišas palātas, kā arī operāciju bloks ar divām operāciju zālēm. Jau gada nogalē operācijas tiks veiktas modernās operāciju zālēs un arī pēcoperācijas vide kļūs vēl mājīgāka un ērtāka. Tā būs kā 185. gadu jubilejas dāvana Bauskas slimnīcai un tās jaunā attīstības posma uzsākšana.

    Konsultācija šaubu kliedēšanai

    Bauskas slimnīcas dienas stacionārs piedāvā arī vispārējā ķirurga konsultācijas poliklīnikā, kur iespējams izvērtēt situāciju un saņemt precīzas, pamatotas rekomendācijas. Ja nepieciešama operācija – to izskaidros. Ja nav – palīdzēs saprast, kā sekot līdzi veselībai. Nav jādzīvo ar neziņu vai diskomfortu, jo abas šīs bieži sastopamās problēmas – žultsakmeņu slimība un trūces – iespējams pilnībā atrisināt, atjaunojot cilvēka dzīves kvalitāti.

    Piesakies uz ķirurga konsultāciju Bauskas slimnīcā un ļauj mums tev palīdzēt pieņemt pareizu, mierīgu lēmumu par savu veselību!

    Pieteikties uz konsultāciju iespējams:

    Ārstniecības iestādes kods: 400200024

    Satura mārketings

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk