Rīga +14°C 
Vēl pirms pārdesmit gadiem Andris Zeibots no rītiem sacerēja jokus Freda un Ufo radiošovam BB brokastis, pa dienu rakstīja publikācijas un vakaros vēl kaut ko iestudēja teātrī. Tagad, kad rakstniekam apritējuši 75 gadi, viņš saka: «Es ceru, ka enerģija nezudīs, jo man ir tik daudz darbu, kuriem gribu pieķerties klāt.» Zeibots pēdējo piecu gadu laikā sarakstījis piecas grāmatas, un šogad klajā nācis romāns Dzērvju dziedājums, kas stāsta par dzejnieku Ērika Ādamsona un Mirdzas Ķempes pretrunīgajām attiecībām. Viņš pats to sauc par «vēsturisku fantāziju romānu».
«Rakstīšanas procesā paļaujos uz intuīciju, neievērojot darba laiku no 9 līdz 17. Man ir tā, ka varu pamosties nakts vidū un aiziet rakstīt,» par jaunās grāmatas tapšanu saka Andris. Ar prozas žanru viņš tagad mazliet iepauzēs, lai pievērstos dzejai, bet pēc tam ieplānojis atkal ķerties klāt kādam romānam.
Zeibots arī atzīst, ka intensīvās rakstīšanas dēļ šis tas ir jāziedo, piemēram, laiku savai ģimenei.
«Tāda ir dzīve, nevar pagūt visu. Tuvajiem sanāk veltīt mazāk laika, nekā man gribētos. Ne tik bieži sanāk sazināties. Bet tā jau notiek, ja esi iebraucis nebeidzamu jautājumu risināšanas strāvojumā,» skaidro Zeibots. Taču ģimene sanāca vienkopus Jāņos pie Zeibota Kundziņsalā, viņa rakstniecības karalistē. «Man pie mājas ir dārzs. Varu teikt, ka dzīvoju vietā, kur pilsēta apvienojas ar laukiem. Lai nosvinētu Līgo, nekur tālu nav jābrauc,» priecājas Andris. Svētkos atbrauca Zeibota meita ar vīru un bērnu, un visi pasēdēja pie ugunskura.
Lielas svinības vairs nerīko
Zeibots atzīst – varenas Jāņu lustes un citu svētku vērienīga atzīmēšana jau apmēram 16 gadus vairs neierakstās viņa dienaskārtībā. Parasti esot tā, ka viņš pasēž ar ciemiņiem un tad atkal pazūd rakstu darbos. «Dzīvoju sabalansēti pēc izjūtām, neuzspiežu sev dzelžainus noteikumus un kārtību, taču
man ir diabēts, līdz ar to alkoholu svētkos nelietoju. Tā vietā parasti iedzeru kādu limonādi,»
viņš teic. Lielus svētkus viņš pārstājis rīkot pēc tam, kad literātam atklāja otrā tipa cukura diabētu. «Kopš tā laika nedrīkstu dzert, smēķēt un ir jāpievērš uzmanību arī tam, ko ēdu,» teic Zeibots. «Vairs neesmu milzīgu dzīru piekritējs. Arī 76. dzimšanas dienu septembrī atzīmēšu klusi un mierīgi tuvāko lokā. Man liktos muļķīgi sarīkot lielus svētkus, un, ja cilvēki atnestu dāvanā ko saldu vai alkoholisku, man vajadzētu skaidroties, kāpēc to nedrīkstu,» saka rakstnieks.
