Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
2
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Apprecoties apmainās ar ķēdītēm
Šis gads Robertam Putnim, kurš patlaban kandidē uz amatu Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, sākās īpaši – ar kāzām. Viņš apprecēja savu mīļoto vīrieti grafisko dizaineru Dmitriju, ar kuru kopā ir jau 13 gadu. To, ka viņu attiecības ir nopietnas, abi vīrieši apliecināja jau pēc trīs gadu kopdzīves. Tolaik Putnis strādāja par Minhenes Parex bankas klientu apkalpošanas centra vadītāju.
«Mēs bijām viens no pirmajiem geju pāriem Minhenē, kuri varēja veikt attiecību reģistrāciju dzimtsarakstu nodaļā, nevis pie notāra, kā bija ierasts Vācijas konservatīvajās zemēs,» sarunā ar PDz stāsta Putnis. Janvārī pāris nolēma doties nostalģiskā braucienā uz Minheni, kur pēc desmit gadiem tieši tajā pašā dienā gribēja atkārtoti reģistrēt savas attiecības, kas pēc Vācijas likumiem nu oficiāli saucamas par laulību. «Tā kā mums bija reģistrēta partnerība, varējām bez maksas iegūt laulības statusu,» skaidro Putnis.
Citi lasa
Interesanti, ka 13. janvārī dzimtsarakstu nodaļa bija slēgta, taču atbildīgais ierēdnis, dzirdot – pāris, kas kopā ir jau tik ilgi, speciāli mēroja ceļu no Latvijas –, atslēdza zāli un abus salaulāja. «Viņš piebilda, desmit gadu laikā daži pāri pie viņa ierodas precēties otro un trešo reizi, taču – ar citiem partneriem. Tā kā esam noturējušies tik ilgi, viņš prognozēja, ka mums varētu iet labi arī turpmāk,» smaidot atceras Roberts.
«Ceremonijas laikā mēs apmainījāmies ar ķēdītēm un pašironiskiem kuloniem. Gredzeni mums ir par konservatīvu,» teic viņš. Savukārt 13. datumu, kuru pieņemts uzskatīt par neveiksmīgu, kungi izvēlējās bez īpaša nodoma. «Daudzi gadi, kurus esam pavadījuši kopā, pierāda, ka māņticībai šeit nav vietas,» pārliecināts ir viņš.
Medusmēneša piedzīvojums – praids
Taujāts, vai pēc laulībām plānots arī medusmēneša ceļojums, Putnis saka: «Beidzamos gadus, kad aktīvi darbojos politikā, mēs maz laika pavadījām kopā. Tādēļ šogad paceļosim gan. Tie būs geju iemīļoti maršruti – Barselona un Telaviva praida laikā. Šiem braucieniem nedaudz būs arī medusmēneša piegarša.»
Vaicāts, kā vēl aizvien uztur dzirkstelīti tik ilgās attiecībās, Roberts bez minstināšanās teic – tā vienkārši ir, un viss!
«Tā ir izvēle – pieņemt lēmumu būt kopā un darīt visu, lai tas notiktu. Mums ir kopējas vērtības – draudzība, mīlestība, līdzīgs skatījums uz pasauli,» spriež viņš.
Vaicāts, kā abi iepazinušies, Roberts neslēpj: «Tā bija vienas nakts pazīšanās, kas ievilkās par vienu skaistu nakti 13 gadu garumā. Iepazināmies, uzsākot saraksti portālā draugiem.lv.»
Stāstot par savu otro pusīti, Roberts atzīst – Dmitrijs nealkst būt publiska persona, bet neviļus par tādu kļūst. «Viņš mani tādu pieņēma, bet pats nebūt neraujas gozēties presē. Mēs publicējam internetā kopējus foto, un viņš saprot – tā ir garoziņa, kas viņam jāgrauž,» spriež politiķis.
Vācijā – aizsargāti, Latvijā – neatzīti
Roberts Putnis atzīst – dzīvojot Latvijā, Vācijā iegūtais attiecību statuss viņu dzīvē neko īpaši nemaina. «Tā vienkārši bija emocionāli skaista iespēja apprecēties un ar prieku atskatīties uz mūsu kopdzīves gadiem, no kuriem desmit pavadīti formāli reģistrētās attiecībās. Tas parāda mūsu attiecību izaugsmi,» uzskata viņš.
Ar savu piemēru Roberts cer iedrošināt arī citus LGBT kopienas biedrus būt drošākiem un ne vien iznākt no skapja, bet arī iestāties par savām tiesībām.
Tieši tāpēc politiķis dalījās ar šo skaisto notikumu arī sociālajos tīklos. «Geji un lesbietes Latvijā ir, un viņiem vajadzīgs sabiedrības atbalsts, iejūtība un aizsardzība. Nav noslēpums, ka daudzi LGBT cilvēki slēpjas, jo baidās no sabiedrības attieksmes,» pauž Putnis.
Viņš gan neslēpj, ka arī kāzu diena neiztika bez kāda rūgtumiņa. «Vācijā mēs devām solījumu rūpēties vienam par otru un saņemt sabiedrības aizsardzību un garantijas, ko diemžēl nevaram piedzīvot Latvijā. Tas ir sāpīgi un bojā visu prieku,» atklāts ir politiķis.
Bērna adopcijai nepietiek spēka
Pārim ir divi suņi, bet viņi gribētu, lai ģimenē ienāk arī bērniņš. «Formāli tas ir iespējams, bet geju pāriem adoptēt bērnu ir teju neiespējamā misija. Latvijā viendzimuma pāriem tā ir šausmīga cīņa par to, lai viņi šajā sabiedrībā būtu ģimene. Mēs sapratām, ka to nevarēsim. Nav arī tādas valsts, kur nebūtu šādas diskriminācijas, īpaši adopcijas jautājumā. Turklāt sabiedrības attieksme visgraujošākā varētu būt tieši pret bērnu. Apzināti atteicāmies no šīs domas, jo tas prasa pārāk daudz spēka,» ar nožēlu atzīst viņš.
Savulaik portālā manabalss.lv bija savākts vairāk nekā 10 000 balsu Kopdzīves likumprojekta izskatīšanai, tomēr deputātu balsojuma dēļ tas netika virzīts skatīšanai komisijās. Putnis saka – viņš apzinās savu lomu sabiedrības attīstīšanā, tāpēc mest plinti krūmos negrasās. «Kādam jāiet pa priekšu un jāņem uz sevi uguni. Es zinu, ka varu to. Sadzīvot ar lamām, kādas saņemu savas homoseksualitātes dēļ, ir ļoti smagi. Negāciju ir daudz, un man ar tām jātiek galā. Ceru, ka reiz sabiedrība mainīsies uz labu. Taču saprotu tos, kuriem ir bail no manis un no LGBT kopienas. Tas ir dabiski – baidīties no nezināmā.»
