Rīga +16°C 
«Šogad arī eju kājām gar jūras malu. Tūlīt sākšu, esmu Liepājā pie Ziemeļu mola,» aizvadītās svētdienas rītā Threads paziņoja astronoms Ilgonis Vilks, kurš savulaik kopā ar ģimeni pa posmiem nogājis visu jūras piekrasti no Igaunijas līdz Lietuvai. Pirms diviem gadiem viņš 100 kilometru garu posmu gar jūru mēroja no Kolkas līdz Apšuciemam.
«Plāns ir bez steigas piecās dienās noiet posmu Liepāja – Ventspils, nedaudz pāri 100 kilometriem,»
pirms dažām dienām apņēmības pilns pavēstīja Vilks, uzsākot ceļu Ventspils virzienā kopā ar ceļabiedru Andri.
«Noieti četri kilometri. Šis laikam ir viens no Ziemeļu fortu labāk zināmajiem zīmējumiem. Pludmale diezgan akmeņaina, smiltis mīkstas. Bet nav karsti un nelīst, pagaidām soļojas labi,» Ilgonis dalījās novērojumos.
Ceļā netrūka ne skaistu skatu, ne izaicinošu pārbaudījumu. «Šodien mums veicas, visas upītes beidzas pirms jūras. Bet pludmale oļaina, grūti iet,» pēc 12 noietiem kilometriem vēstīja astronoms. Savukārt pie Ziemupes viņš atzina: «Jūra piešalca pilnas ausis, pēdējo posmu nolēmām iet pa lauku ceļu.» Astronoma pirmā diena noslēdzās pēc 23,5 kilometriem Ziemupē.
«Tulznu nav, kājas dūc, bet noskaņojums pozitīvs,» rezumēja Ilgonis.
Arī otrajā dienā ceļš turpinājās gar jūru, lai gan mīkstās smiltis prasīja spēku. «Skaists posms, pludmale, neliela kāpa, saule, jūra un vējš… Tikai besī mīkstās smiltis!» jokoja astronoms. Pārgājienā netrūka arī savdabīgu atradumu.
«Šodienas drazu topā apavi. Bija četri gabali labajai kājai – zābaks, puszābaks, krosene un čība.
Tad viens kreisajai kājai, tad atkal labajai. Atradu arī pāris sīpolus,» jūras malā uzietajā dalījās Vilks. Otrās dienas galapunktā Pāvilostā Ilgonis bija veicis vēl 20 kilometrus.
Trešā pārgājiena diena sākās ar sarežģītāku ceļu. Aiz Pāvilostas pludmale kļuva šaurāka, parādījās akmeņi un stāvkrasts. «Vietām viļņi nāk līdz krastam. Mēģinājām tādu vietu izskriet cauri – nekā, kājas slapjas. Labi, ka ir līdzi sausas zeķes,» ar ceļā piedzīvoto dalījās Ilgonis. Aizvadot astoņus kilometrus, astronomu priecēja ainava pie Ulmales stāvkrasta. «Smuki. Pludmale nedaudz platāka, akmeņu mazāk,» atzina Vilks, piebilstot, ka viņiem kopš Pāvilostas pa priekšu sekojis kāds neparasts ceļabiedrs ar noslēpumainiem pēdu nospiedumiem smiltīs. «Mums pa priekšu kopš Pāvilostas iet pumpiņpēdis. Kāja nedaudz mazāka kā man. Ja šo lasi, atsaucies,» viņš ar humoru aicināja nezināmo «pārgājiena biedru».
Drīz vien ceļš atkal kļuva sarežģītāks. «Viss bija labi, bet tad atkal sākās šķēršļu posms. Kāpām augšā stāvkrastā un gājām apkārt,» vēstīja Ilgonis. Arī šoreiz viņš savu piedzīvojumu papildināja ar joku:
«Šodien kurpju vietā pludmalē citroni.»
Pēc 15 noietiem kilometriem pie Rīvas upes tika pieņemts negaidīts lēmums – pārgājienu pārtraukt. «Abort, mission abort! («Pārtraucam, misija pārtraukta!» - tulk. no angļu val. santa.lv) Nāk lielais lietus. Arī rīt līs visu dienu. Gājienu pārtraucam,» pavēstīja astronoms. Viņš atzina, ka lietus viņam pārgājienos nav pieņemams biedrs. «Teiksiet, ka neesam jau no cukura, neizkusīsim. Bet kopš vienā laivu braucienā 24 stundas mirku slapjā guļammaisā slapjā teltī, es tūrismā ienīstu lietu, sorry,» pavēstīja Vilks.
