«Esmu liktenim pateicīgs, ka sava tēva un mātes mīlestības rezultātā esmu šajā pasaulē. Patiesībā cilvēki mani nepazīst. Es neesmu tāds, kādu mani redz uz skatuves un televīzijā. Latvietis jāiekustina, lai viņš atdzīvotos, tāpēc es runāju jociņus, reizēm pāršauju arī pār strīpu, un cilvēki saka: «Nu, ko tas Skrastiņš ākstās!…» Dzīvē es tāds galīgi neesmu,» tā 2020. gada intervijā žurnālam «Ievas Stāsti» sevi raksturojis leģendārais aktieris un raidījumu «Latvijas Šlāgeraptauja» un «Latvijas Sirdsdziesma» vadītājs Guntis Skrastiņš.
2021. gadā Skrastiņš devās mūžībā pēc īsas cīņas ar strauji progresējošu vēzi. Šī ziņa satrieca daudzus viņa talanta cienītājus, kolēģus un mūziķus. Gunta sirsnīgos komentārus un līdz sīkumam pārdomātās intervijas allaž pārsteidza kolēģus. «Guntis ir unikāls ne tikai raidījuma vadīšanā, bet arī latviešu kultūrā un populārājā mūzikā. Redziet, es saku ir, jo grūti aprast, ka viņa vairs nav. Tāda kā Guntis vienkārši otra nav! Viņu neaizstās neviens,» tā savulaik žurnālam Privātā Dzīve klāstījis raidījuma Latvijas Sirdsdziesma producents Normunds Zušs.
No žurnāla Privātā Dzīve arhīva.
Nezaudēja cerību izveseļoties
Skrastiņš bija tautā mīlēts aktieris. un, kad viņš šajā rudenī televīzijas ekrānos parādījās neparasti kalsns, tas nepalika nepamanīts. Drīz vien Skrastiņš no ekrāna pazuda pavisam, un raidījuma Latvijas sirdsdziesma vadīšanu kopā ar viņa ekrāna partneri Velgu Vītolu pārņēma kolēģi, sakot – tas tikai uz laiku, kamēr Guntis veseļojas. Neviens, arī Guntis pats, nedomāja, ka atkalsatikšanās ar skatītājiem vairs nebūs.
Aktiera tuvākie draugi saka – jau vasaras vidū bijis skaidrs, ka Skrastiņu piemeklējušas nopietnas veselības problēmas. Tagad tuvinieki apstiprina – aktierim tika atklāts vēzis. Ļaunā slimība bija nepielūdzama, un 67 gadu vecumā Gunta dzīves ceļš aprāvās.
«Kopā ar Gunta ģimeni apciemoju viņu pēdējās dienās Biķernieku slimnīcā. Viņam nemitīgi zvanīja draugi, interesējās, nāca ciemos…
Ļoti cienīju viņu par to, ka domās viņš nepadevās. Vēl dažas dienas pirms aiziešanas viņš bija cerību pilns, ka parādīsies gan televīzijas ekrānos, gan koncertos,»
sarunā ar PDz atminas tuvs Gunta draugs mūzikas producents Jānis Kļaviņš. «Pēdējais koncerts bija Stopiņu estrādē ap Jāņiem, 31. jūlijā viņš vadīja festivālu Zelta šlāgeris 2021 un paspēja nofilmēties raidījuma Latvijas sirdsdziesma pirmajā jaunās sezonas raidījumā. Apbrīnoju Gunta vīrišķību, un tolaik spēju ticēt, ka viņš vēl izveseļosies.» Skrastiņš nepadevās līdz pēdējam. «Viņš nekad nesūdzējās, nečīkstēja, ka būtu kādas veselības problēmas. Guntis nepadevās, lai gan slimība bija negaidīta, agresīva un progresēja ļoti ātri… Neviens no viņa paziņām, kas pēdējā laikā Gunti nebija satikuši, nespēja noticēt, ka enerģiskajam Skrastiņam, kurš vienmēr izskatījās jauneklīgs, dzīve kaut kā tā varētu sagriezties…» saka Kļaviņš.
Kolēģi par slimību zinājuši
«Viņa aiziešana ir ļoti negaidīta, ir skumji… Bez Gunta raidījums vairs nebūs tāds…» PDz saka Velga Vītola. 12 gadus Guntis vadīja Latvijas šlāgeraptauju kopā ar Raivu Veidenbaumu, bet 2016. gadā ēterā parādījās cits raidījums Latvijas sirdsdziesma, un par Gunta jauno kolēģi kļuva Velga. «Guntim bija ģeniālas idejas un daudz plānu, vienmēr padomā kāds aizmirstāks dzejnieks vai komponists, kuru varētu intervēt raidījumam,» atceras viņa.
To, ka Skrastiņam radušās veselības problēmas, Velga zinājusi. Lai arī pēdējā laikā bija jūtams, ka Gunti tas nomāc, viņš nebija no tiem, kas tādas lietas vēlētos apspriest. Būdams vecā kaluma aktieris, Skrastiņš turējies braši un pratis nodalīt darbu no privātās dzīves.
«Guntim bija liels dzīvesspars un dzīvotprieks. Viņam piemita īpašs šarms un dzīves rūdījums. Pret cilvēkiem Guntis izturējās ar pietāti, vienlaikus būdams prasīgs gan pret sevi, gan citiem.
Varbūt kādam reizēm šķita bravūrīgs, taču viņš, kā jau īsts mākslinieks, bija ar savu dvēseles stīgu, atkailinātiem nervu galiem…» atceras Velga. «Guntim bija fenomenāla atmiņa. Viņa joki un stāsti bira kā no pārpilnības raga. Guntis vienmēr uzklausīja, apvaicājās, kā klājas. Viņš vienmēr atcerējās visas dzimšanas un vārda dienas. Turklāt apsveica piezvanot, nevis rakstīja īsziņas. Ja uzreiz neatbildēju, it kā pa jokam apvainojās, ka es negribot ar viņu runāt,» Velga pasmaida.
Dzīvoja ģimenei un draugiem
«Plecu pie pleca bijām strādājuši kopā vismaz 12 gadus. Viņa pēdējais lielākais notikums bija albums Nopietni pa jociņam, kas tika radīts ar Maestro Raimonda Paula iniciatīvu un labu mūziķu piedalīšanos,» stāsta Kļaviņš. «Guntim bija liels prieks, ka par šo albumu saņēma mūzikas ierakstu Gada balvu. Bija vairāki koncerti, un Gunta aktieriskajā, humora pilnajā un mūžīgās enerģijas izpildījumā skanēja dziesmas ar Jāņa Petera un Leona Brieža dzeju.
Viņš vienmēr paliks atmiņā ar nedaudz huligāniskiem, bet vienlaikus galantiem un gaumīgiem jokiem. Tāds īsts džentlmenis, kas diemžēl ir aizejoša vērtība…»
saka Jānis Kļaviņš.
Gunta kolēģi aktieri atceras arī kā kaislīgu sporta līdzjutēju. Pat draugu jubilejās viņš ilgi neaizkavējās, ja tobrīd bija gaidāma nozīmīga futbola mača tiešraide.
Skrastiņu ģimenes draudzene Latvijas Radioteātra vadītāja Māra Eglīte saka: «Guntis bija izcils draugs, vienmēr kopā jokojām un daudz smējāmies. Viņš bija ļoti izpalīdzīgs, dzīvoja savai ģimenei un draugiem. Ar viņu varēja no sirds izrunāties un uzticēties. Vienmēr biju droša, ka viņam stāstītais arī paliks pie viņa. Ne velti Gunti bijām izvēlējušies par mūsu dēla krusttēvu.»
Atvadās aizkustinoši un gaiši
Gunti mūžībā pavadīja gaiši un emocionāli. Vispirms atvadījās paši tuvākie – sieva Elita un bērni Oskars un Asnāte. Bēru ceremonija bija veidota kā skaists koncerts, kurā piedalījās Skrastiņa skatuves kolēģi – pianists Juris Kristsons, saksofonisti Zintis Žvarts, dziedātājs Dainis Skutelis, vijolnieki Gidons Grīnbergs un Raimonds Ozols. Gunta kaimiņš Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš un režisors Valdis Pavlovskis runāja dzeju. Ceremonijas laikā uz ekrāna mijās fotogrāfijas ar Gunta dzīves skaistākajiem mirkļiem – te viņš ar sievu, te kopā ar bērniem un mazbērniem, laivā ar makšķeri, uz Jaunatnes teātra skatuves, koncertos un raidījumu ierakstos…
Pēc ceremonijas, pavadītāju aplausiem skanot, mākslinieku pavadīja pēdējā gaitā uz I Meža kapiem. Katoļu mācītājs sacīja dievvārdus, un arī dabai šim brīdim bija savs scenārijs – kokos iešalca spēcīgs vējš, sarīkojot pamatīgu zelta lapkriti.
Kā dzīvoja Guntis Skrastiņš, lasi šeit: