Klepus, iesnas, pumpas… Pie vainas vīruss vai tomēr alerģija?

Bērna veselība
Zane Kazāka
Mans Mazais
Mans Mazais
23. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Kā atpazīt alerģiju bērnam, skaidro Ieva Cīrule, alergoloģe un pneimonoloģe Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Kas ir alerģija?

Alerģija būtībā nozīmē paaugstinātu jutību pret apkārtējiem – gan iekšējiem, gan ārējiem – faktoriem, kas iedarbojas uz organismu, kad imūnā sistēma pastiprināti izdala nevajadzīgas antivielas pret ikdienišķām lietām – pārtiku, suņu un kaķu spalvām, putekļiem, ziedputekšņiem utt. Skaidrs, ka spilgtu, alergologu valodā runājot, vētrainu alerģijas izpausmi, ir grūti nepamanīt. Ja bērnam pēc kāda pārtikas produkta lietošanas vai bites koduma strauji rodas tūska, mazais kļūst ļengans, pat zaudē samaņu (anafilaktiskais šoks), nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība un pēc tam jācenšas saprast, kas izraisījis tik spēcīgu reakciju. Savukārt mērenā formā noritošas alerģijas izpausmes ir viegli sajaukt ar citu slimību simptomiem.

Ir viena ļoti būtiska pazīme, kas alerģijas izpausmes atšķir no vīrusu izraisītām, – alerģijas gadījumā nekad nav paaugstinātas temperatūras!

Bērnam pieaugot, var mainīties alerģijas izraisītāji un izpausmes. Simptomu maiņu laika gaitā tēlaini sauc par alerģisko maršu. Var būt tā, ka pirmajā dzīves gadā bērnam ir bijusi alerģija no pārtikas. Mazulis pirmoreiz apēdis olu, un viņam uz ādas parādījušies sarkani plankumi. Otro reizi apēdot olu, bijusi caureja un vemšana. Tad viss palēnām norimis, un bērns olas varējis ēst bez bažām. Bet tad pēkšņi, izejot no mājas maija skaistākajā ziedonī, rodas citas problēmas – sāk niezēt acis, ir jāšķauda, paskrienot uznāk klepus, braucot ar riteni, sāk sēkt krūtis. Alerģija ir pārcēlusies uz elpošanas sistēmu. Alerģijas izpausmes var būt ļoti dažādas – tā var rasties no daudzām dažādām lietām, dažādās kombinācijās un katram izpausties atšķirīgi.

Pumpas un izsitumi

Ierasti alerģijas simptomi zīdaiņiem izpaužas kā sausi, sarkani plankumi uz vaigiem, rokām un kājām. Var gadīties, ka, sākot ēst kaut ko jaunu, bērniņam tie parādās pat pa visu ķermeni, it kā bērns būtu izpeldējies nātrēs. Arī kasīšanās var būt tipisku alerģisko izsitumu pazīme. Bet kā zināt, ka tā tiešām ir alerģija?

Alergoloģe Ieva Cīrule skaidro, ka tipisks izsitumu veids mazajiem ir tā sauktais mazo bērnu niezeklis – kad pumpiņas izmetas uz jostasvietas, rokām un kājām. Var pacelties pūslīši līdzīgi vējbakām (bet šie izsitumi nekad nav matainajā daļā, uz sejas vai mutē kā vējbaku gadījumā), kas ļoti niez. Niezeklis parasti rodas tāpēc, ka bērns par daudz ir saēdies saldumus, našķus ar mākslīgām krāsvielām, pārtikas piedevām, pārēdies pirmās zemenes vai uz Ziemassvētkiem – mandarīnus. Pēc sakasīšanas un sadzīšanas uz ādas var palikt mazas, baltas rētiņas.

Ja bērnam izmetas nātrene – sarkans plankums ar gaišu, piepaceltu vidu, ļoti niezošs, te parādās, te pazūd jeb migrē pa visu ķermeni –, tā ir alerģiska reakcija. Rētiņas šajā gadījumā nepaliek, jo nātrenes lokācija visu laiku mainās. Nātrene var būt arī pirmā pazīme dzīvībai bīstamai alerģiskajai reakcijai – anafilaktiskajam šokam (tas skar vairākas orgānu sistēmas un izpaužas ar tūsku, pampšanu, sāpēm vēderā, vemšanu, asinsspiediena krišanos, ģīboni un var beigties pat letāli).

Ja vecāki konstatē nātreni, tas ir jāuztver nopietni – izsitumi jānofotografē un jādodas pie ārsta noskaidrot, no kā nātrene radusies.

Vemšana, caureja

Arī vemšana vai caureja var būt alerģijas izraisīta. Par alerģiju var liecināt pēkšņums – vēdera izeja mainās strauji vai uzreiz pēc ēdienreizes vai īsi pēc tās bērniņš izvemjas. Vīrusa gadījumā pēc laika var parādīties arī paaugstināta temperatūra. Bet alerģijas gadījumā paaugstinātas temperatūras nav un kā papildu simptoms var būt arī, piemēram, piepampums vai izmaiņas elpošanā.

Kā atklāt pārtikas alerģiju?

Ņemot vērā, ka pārtikas alerģijas ir samērā izplatītas, uzsākot piebarošanu, kā arī, bērnam paaugoties, dodot nogaršot kādu jaunu produktu, jāvēro, kāda ir reakcija. Jo bērns ir mazāks, jo vieglāk izsekot, no kā izsitumi varētu būt radušies, tāpēc ka mazuļa ēdienkarte vēl nav tik plaša. Protams, izsitumi vai aizdomīga vēdera izeja ne vienmēr liecina par alerģiju, bet, ja vecākiem ir bažas, pirmām kārtām būtu jāaprunājas ar ģimenes ārstu. Viņš būs pirmais padomdevējs, lai sāktu novērot alerģiskās izpausmes.

Lai saprastu, vai reakcija tiešām ir alerģiska, jāmeklē sakarības. Ilgākā laika posmā jāpavēro, kas notiek, kad bērns paēd, kā arī jāpiefiksē, ko bērns ēd. Te ir svarīga konsekvence – vismaz nedēļu jāvēro, kāda ir reakcija no esošās ēdienkartes. Katru dienu dodot kaut ko citu, piemēram, pārejot no viena piena maisījuma uz citu, aina kļūs pavisam neskaidra, arī ārsts nevarēs uzreiz palīdzēt.

Ja kāds produkts bērna gremošanas traktā ir radījis nevēlamas izmaiņas, ir vajadzīgs laiks (līdz pat sešām nedēļām), lai gremošana atkal sakārtotos.

Jaunajām māmiņām, kas vēl tikai plāno uzsākt piebarošanu, alergoloģe Ieva Cīrule iesaka jau no pirmajām dienām atzīmēt, ko un kad bērniņš ir ēdis. Speciāliste rekomendē mazulim piedāvāt tikai vienu jaunu ēdienu nedēļā, pamazām palielinot tā apjomu. Nevajag vienā dienā dot burkānu, nākamajā – kartupeli, vēl nākamajā –brokoli. Ja mazajam parādīsies zaļa, gļotaina vēdera izeja, nevarēs saprast, no kā tā ir radusies – no dārzeņiem kopumā vai arī kā reakcija uz konkrētu produktu. Ja šāda situācija tomēr rodas, lai to atrisinātu un atklātu, no kā ir alerģiska reakcija, piebarošana jāsāk pilnībā no sākuma. Jāņem arī vērā, ka alerģiska reakcija var rasties, piemēram, ne tikai no burkāna, bet arī ķīmiskajām vielām, kas lietotas, to audzējot vai uzglabājot. Tādēļ var būt tā, ka no pašmāju burkāna bērnam nekādas reakcijas nav, bet, ēdot ievesto, rodas alerģijai līdzīga reakcija no toksiskajām vielām, ar kurām burkāns apstrādāts.

Iesnas un klepus

Kad bērns ir paaudzies (pirmsskolas, skolas un pat pieaugušā vecumā), alerģijas dēļ var parādīties elpceļu problēmas. Bet kā alerģiskās iesnas atšķirt no parastajām? Speciāliste skaidro: piemēram, ja tā ir ziedputekšņu alerģija, tad, esot telpās, bērnam viss ir kārtībā, bet, izejot ārā, pamazām rodas diskomforts – sāk tecēt deguns, sākas šķaudīšana, nereti sāk niezēt un asarot acis.

Vēl pie vainas elpošanas ceļu reakcijai var būt alerģija pret mājas putekļu ērcīti.

Piemēram, triju četru gadu vecumā bērns kā no rīta pamostas, tā pāris reižu nošķaudās, nākamajā rītā atkal tas pats un tā ilgāku laiku. Ja ģimene vasarā aizbrauc padzīvoties uz citu māju, bērna šķaudīšana mitējas. Bet rudenī, kad atgriežas savā dzīvesvietā, īpaši, ja nav pieslēgta apkure un dzīvoklis ir vēsāks, simptomi atkal atgriežas. Novembrī bērns ne tikai šķauda, bet arī klepo, tad pamazām sāk klepot arī naktīs, iespējams, kāds var sadzirdēt, ka bērnam sāk pīkstēt krūtiņas. Putekļu ērcītes alerģijas gadījumā simptomi lielākoties novērojami tieši no rīta un naktī. Visaugstākā ērcīšu koncentrācija ir matračos, spilvenos, segās. No rīta, kad miegs kļūst trauslāks un vairāk sākam kustēties, ērcītes lielākā daudzumā paceļas gaisā un izraisa šķaudīšanu vai klepošanu. Kādam prasās paberzēt acis, kādam pat kļūst grūti elpot.

Ja vecāki pamana rīta šķaudīšanu, uz to ir jāreaģē un jādodas pie ārsta, jo neārstēti simptomi var radīt nopietnākas problēmas.

Klasisks piemērs neārstētam alerģiskajam iekaisumam: alergēni nonāk uz deguna gļotādas, deguns pietūkst, tek, un bērns nevar paelpot. Spiediens aiziet uz ausīm, bet ausīs iekaisuma dēļ krājas šķidrums, līdz ar to tiek traucēta dzirde. Sākumā var šķist, ka pie vainas ir vīruss, un ārsts var izrakstīt antibiotikas. Taču alerģiska iekaisuma gadījumā antibiotikas nepalīdz. Jāpatur prātā: ja alerģisko iekaisumu neārstē, cilvēks var palikt pat bez dzirdes.

Acu niezēšana, asarošana

Tādus simptomus kā acu asarošana un niezēšana, šķiet, ir visvieglāk identificēt kā alerģiskus. Pavasarī, izejot ārā, acis tūlītēji reaģēs uz ziedputekšņiem, bet, ieejot mājā, kur mitinās mājdzīvnieki, īsi pēc ierašanās parādās acu asarošana, niezēšana, piepampšana, acis kļūst tūskainas, sarkanas, asarojošas. Alerģiska reakcija acīs var būt arī no mājas putekļu ērcītes, piemēram, kārtojot, tīrot skapjus, pagultes, acis pēkšņi sāk asarot un niezēt, var pievienoties arī šķaudīšana, klepus – katram alerģija var noritēt mazliet citādi. Ja ir alerģija no suņiem vai kaķiem, to var konstatēt, pāris reižu aizbraucot uz māju, kur ir šie mājdzīvnieki, – alerģijas gadījumā var parādīties iesnas, sāk niezēt acis.

Kas ir astma?

Astma ir viena no alerģijas smagākajām izpausmēm. Viena no netiešajām astmas pazīmēm – bērns kļūst mazkustīgāks, saskrienoties sāk klepot vai mazajam krūtīs parādās sēcoša skaņa, pīkstēšana. Bērns var sūdzēties, ka viņam ir grūti paelpot. Noteikti ir jāapmeklē ārsts, un te nederēs padomu došana bērnam – neskrien, esi mierīgs, tad tev nebūs jāklepo un tu jutīsies vesels! Tā nav taisnība – bērni ir aktīvi un viņiem ir daudz jākustas, jāskrien un jālēkā. Noteikti ir jāsaprot, kāds ir simptomu cēlonis, lai nenonāk līdz situācijai, kad bērns vispār vairs nevar paelpot.

Alerģija bieži vien attīstās lēnām, pakāpeniski, un ir saprotami, ka vecāki ilgāku laiku to var pat nepamanīt.

Īpaši, ja ģimenē aug pirmsskolas vecuma bērns, kas iet bērnudārzā, – mazajam ik pa laikam ir iesnas vai šķaudīšana, klepus, un ar laiku vecāki tam vairs nepievērš pārāk lielu uzmanību. Ja bērnam ir arī palielināti adenoīdi, viņš naktī guļ ar atvērtu muti un pat krāc, visi mierina, ka mazais paaugsies un simptomi pāries. Ir dabiski, ka ir ļoti grūti pamanīt, kur viena saslimšana beidzas, bet cita – sākas. Tomēr, ja kādā brīdī rodas bažas, ka ar bērna veselību kaut kas nav kārtībā, ieteicams doties pie ģimenes ārsta un pārrunāt iespējamo rīcības plānu.

Liela nozīme regulārai kontrolei

Statistika liecina: jo smagāk, agrīnāk un pret vairākām lietām bērnam ir alerģija, jo smagāka alerģija būs arī vēlāk. Jo alerģija vieglāk un nemanāmāk izpaužas agrīnā vecumā, jo lielāka iespējamība, ka tā neturpināsies vēlāk. Lai gan tikai dažiem procentiem mazo pacientu vienu smagu alerģijas formu nomaina nākamā vai esošajai pievienojas cita, kas saglabājas un kombinējas ar jauno. Bet var būt arī tā, ka bērnībā nav novērots pilnīgi nekas, bet 20, 30 gadu vecumā cilvēkam pēkšņi sākas ziedputekšņu alerģija.

Bērniem 75% gadījumu astma vai alerģiskās iesnas pirmsskolas, skolas vecumā vai pusaudžu gados pāriet – bērns no tā vienkārši izaug.

Protams, nav izslēgts, ka, nonākot nelabvēlīgos apstākļos, piemēram, sastopoties ar lielu stresu, alerģiskās izpausmes atkal var atgriezties. Tāpat mēdz notikt arī ar atopisko dermatītu, kas nereti saistīts ar alerģijām, it īpaši maziem bērniem. Tas var izpausties agrīnā vecumā, kādu laiku ir vērojams miera periods, bet tad problēma stresa apstākļos atkal atgriežas neirodermīta formā, lai gan būtībā slimība ir tā pati.

Tādēļ tam, kā bērns aug un attīstās, ir ļoti liela nozīme. Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ko vecāki dara, lai bērnam ikdienā palīdzētu. Neārstētas alerģijas ir kā atklāti ieejas vārti dažādām infekcijām un citām blakusslimībām. Alerģijas var pasliktināt visa organisma stāvokli un konkrēti iesaistīto orgānu sistēmu stāvokli. Tā rezultātā var rasties neatgriezeniskas izmaiņas, tādas kā dzirdes vai redzes traucējumi, plaušu bojājumi vai plaušu funkciju samazināšanās, tāpēc ir ļoti svarīgi šos alerģiskos procesus kontrolēt.

Alerģijas ārstēšana

Alerģijas ārstēšanai ir divi ceļi. Viens ir izmantot medikamentus (ziedes, inhalatorus, tabletes, sīrupus u. c.), kas iedarbojas uz alerģiskā iekaisuma radītajām sekām, un to lietošana pāršķeļ reakcijas ķēdīti, tādējādi iekaisums neiet plašumā un alerģiskā reakcija nenodara kaitējumu organismam.

Otrs ceļš – ārstēt ar alergēnu imūnterapiju, kad organismu pieradina pie alergēna, dodot lielos atšķaidījumos konkrēto vielu, pret kuru ir alerģija. Tādējādi imūnsistēmu uztrenē, lai tā vairs tik vētraini nereaģē uz konkrēto alergēnu. Šī terapija iedarbojas uz alerģijas veidošanās mehānismu – mazināt pastiprināto reakciju, izmantojot pieradināšanu.

Noteikti ir jābūt vērīgiem un ļoti piesardzīgiem ar tām alerģiju izraisošajām vielām, kas ir dzīvībai bīstamas (no kā var rasties anafilaktiskais šoks).

To dēļ ir vērts pūlēties un iziet imūnterapiju, lai gan tas ir ilgs process (līdz pat pieciem gadiem) un prasa lielu pacietību, pedantismu, augstu motivāciju un dzelžainu disciplīnu. Alergēnu imūnterapiju var uzsākt tikai pēc sešu gadu vecuma.

Ja alerģiskās izpausmes nav bīstamas dzīvībai, var izlīdzēties ar medikamentiem. Jāpatur prātā, kā ar laiku imūnsistēma pati kļūst kūtrāka un vairumā gadījumu alerģijas izzūd, jo imūnsistēma vairs neizstrādā tik daudz nevajadzīgo antivielu – organismā izveidojas tolerance jeb pierašana.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+