Rīga +13°C 
Mazā ciematiņā atrod lielisku restorānu
Mārtiņš Kanters ar sievu Žaneti eptembrī svin bronzas kāzas, un pirms laulības gadadienas viņi atkal bija devušies uz Itāliju. «Saskaitījām, ka ar sievu Itālijā bijām jau ceturto reizi, un pēdējās trīs reizes mums līdzi bija arī dēls,» žurnālam Privātā Dzīve stāsta Mārtiņš, atklājot, ka šoreiz apskatīts Umbrijas reģions. «Īrējām mašīnu. Itālijā gan var iztikt arī bez tās, jo vilcienu satiksme ir laba, taču ar auto ir ērtāk. Arī braukšana man nesagādā problēmas,» saka Mārtiņš.
Brīvdienas Itālijā:
Umbriju mēdz dēvēt par Itālijas zaļo sirdi, un tāda tā tiešām arī esot. «Reģions patiešām gandrīz viss ir noklāts ar mežiem. Vasarā tur īsti nebija lijis, bet, kad atbraucām, atvedām sev līdzi arī negaisu un lietu,» pasmaida mūziķis. Nedēļu ģimene nodzīvoja miera ieskautā skaistā lauku īpašumā, kurā ir vairākas atjaunotas senlaicīgas mājas. «Centāmies apvienot mierīgu atpūtu ar apkārtnes iepazīšanu. Laiku līdz pēcpusdienai pavadījām pie baseina, bet vēlāk devāmies uz kādu tuvējo pilsētiņu, kuru izstaigājām un pēc tam tur pavakariņojām,» stāsta Kanters. Tā apceļota Asīze, Todi, Orvjeto un citas mazāk zināmas pilsētiņas. Kanteri uzgājuši arī kādu īpašu vietu Rotekastello – mazu viduslaiku ciematiņu, kurā ir gan baznīca, gan pils.
«Tur dzīvo tikai 12 cilvēki. Ciematā bija viens, bet debešķīgs restorāns,» stāsta Mārtiņš.
Uztrenējis muskuļus
No redzētā Mārtiņam spilgti atmiņā palikusi Asīze, kas savaldzinājusi ar stāstu par tur dzimušo Svēto Francisku, kurš atteicās no turīgas dzīves, lai savu mūžu veltītu vienkāršībai un kalpošanai citiem.
Asīzes simbols ir iespaidīgā Svētā Franciska bazilika. «Kad tur nonācām, bazilika gan jau bija slēgta, toties tā bija skaisti izgaismota,» atceras Kanters. Umbrijas pilsētu iepazīšana viņam kļuvusi par labu fizisko treniņu. Pilsētiņas ir kalnos, tādēļ nācies kāpt augšā un lejā.
«Neesmu nekāds lielais kalnos kāpējs, taču man tie patīk
– skaisto skatu dēļ, kas no tiem paveras,» atzīst Mārtiņš. Viņš uzsver, ka tieši Umbrijas nesteidzīgums ģimenei paticis visvairāk. «Pie Gardas ezera vai Toskānā gandrīz viss domāts tūristiem, bet Umbrija vairāk ir pašiem itāļiem,» tā mūziķis.
Atgriežas uzreiz pie darbiem.
Sazināšanās ar vietējiem Kanteriem problēmas nesagādājusi, jo daudzviet ļaudis runājuši angliski, turklāt Mārtiņš nav gluži uz jūs ar itāļu valodu. «Minimāli, bet zinu. Restorānā varu pasūtīt ēdienu, veikalā dabūt vajadzīgo produktu nepieciešamajā daudzumā,» atklāj mūziķis, kurš, savulaik
studējot Mūzikas akadēmijā, itāļu valodu mācījies trīs gadus un pat nokārtojis eksāmenu.
«Vienīgais, ja valodu neizmanto, tā ātri aizmirstas. Iepriekšējās reizēs Itālijā kaut kā ātrāk spēju adaptēties un varēju vairāk parunāt. Šoreiz tikai nedēļas beigās bija sajūta, ka sāku atkal kaut ko pateikt itāliski,» stāsta Mārtiņš.
Atgriežoties Latvijā, Kanteru gaida īpaši darbīgs rudens. «Septembris ir pilns ar koncertiem – gan mazās bibliotēkās un kultūras namos, gan lielākās zālēs. Septembris būs ļoti raibs – tāds man nav bijis nevienu citu gadu. Parasti šajā mēnesī pēc vasaras ir neliela atelpa, bet šogad būs intensīvs periods. Laikam tāpēc arī pēdējā laikā ceļoju vairāk, jo tas ir veids, kā izrauties no ikdienas skrējiena. Turklāt katrs ceļojums dod iespēju pabūt kopā ar sev mīļajiem un simtprocentīgi veltīt laiku viņiem,» saka Mārtiņš.
