Rīga +13°C 
Egils Melbārdis slavenajā seriālā Likteņa līdumnieki spēlē Ievas vecāko dēlu Jāni. «Filmēšanas laikā pats izmainījos un sapratu, ka caur Jāņa tēlu daudz ko sevī varu atvērt. Man bija pārsteigums, ka manas dzīves līnijas saslēdzas ar Jāņa likteni. Man ir zināms, ka senos laikos manam vecvectētiņam, vācu baronam, ar viņa istabmeitu bijušas attiecības, no kurām tālāk veidojusies mana dzimta. Savukārt Likteņa līdumniekos manai vecmāmiņai Katrīnai jaunībā bija mīlestības sakars ar vācu baronu,» stāsta aktieris.
Taču ir vēl kāda pārsteidzoša sakritība. «Režisore, aicinot mani Jāņa lomai, nezināja, ka es, tāpat kā Jānis,
bērnībā esmu bijis mēnessērdzīgs,» stāsta Melbārdis.
Kad loma nonākusi pie viņa, tas vien jau bija pārsteigums, ka tādas lietas saslēdzas.
«Bērnībā naktīs pa miegam staigāju apkārt, un mājinieki slēdza ciet durvis, lika trepēm priekšā striķi, lai nenoeju lejā. Tādā mēnessērdzības brīdī es gan nekad netiku pamodināts vai pasaukts, kā tas filmā notika ar Jāni – viņš no degošās rijas jumta nogāzās zemē, uz mūžu sakropļodams kāju,» stāsta Melbārdis.
Aktieris zina teikt, ka pats kādā mēnessērdzības brīdī reiz pamodies, un sajūta bijusi briesmīga. «Naktī apkārt staigādams, biju sapinies Ziemassvētku eglītes lampiņu vados un rotājumos. Braucot uz skolēnu nometnēm, baidījos, ka tur ar mani notiks kas līdzīgs – pa miegam piecelšos un sazin kur aiziešu.
Tā sajūta, ka nespēj sevi kontrolēt un pār sevi valdīt, ir diezgan dīvaina,» viņš neslēpj.
.
Loma Likteņa līdumniekos Melbārdim ļāvusi parādīt to, cik viņš spēj būt daudzpusīgs aktiera profesijā. «Man paveicās, jo Likteņa līdumnieki ar manu cilvēciski patīkamo, skumja likteņa piemeklēto Jānīti bija pirmie, pēc tam bija UgunsGrēka ne vienmēr labais Gunārs, pēc tam bija Ēnu spēles, kur seriāla trešajā sezonā es spēlēju šausmīgu noziedznieku, un trīs sezonas seriālā Nemīlētie vēl viena sliktā tēla – Doļska – lomu. Visiem šiem seriāliem bija ļoti plašs skatītāju loks. Tā kā man bija iespēja secīgi un gandrīz nepārtraukti būt šajos četros tik dažādajos seriālos, kuros es biju ļoti atšķirīgās lomās, cilvēki tās saistīja ar manu profesiju, nevis ar mani kā cilvēku. Gadās, ka kolēģiem, kuri asociējas tikai ar vienu tēlu, tas viņiem pielīp. Dažādo seriālu dažādie tēli paglāba mani no pielīdzināšanas kādam vienam personāžam, lai gan bija periods, kad mani sauca par Jānīti, UgunsGrēka daudzo gadu laikā uzrunāja par Gunāru. Kad pārdevēja veikalā dusmīgi uzmeta uz letes manu pirkumu, samulsu – kāpēc tā?… Ak, jā, Doļskis vakar televīzijā pastrādājis ko sliktu!»
Vairāk lasi ŠEIT:
