Rīga +19°C 
«Pats augu ārpus Rīgas – Stendē. Izmācījos par lauksaimniecības ekonomistu, jau agrā jaunībā kļuvu par asociācijas Talsu zemnieks direktoru. Tā mana dzīve vienmēr ap vides sektoru ir grozījusies. 15 gadus biju Rīgas dārzu un parku direktors. Pats gan neesmu ne dārznieks, ne dendrologs, taču daudz iemācījos no speciālistiem, ar kuriem regulāri tikos,» savulaik žurnālam Privātā Dzīve atklāja Kalnkaziņš.
«Viņu padomus arī ievēroju, veidojot savu vidi Pārdaugavā. To veido ne tikai augi un koki, bet arī dažādi dārza elementi. Kad strādāju Rīgas dārzos un parkos, aicināju uz dažādu interesantu un skaistu veidojumu ieviešanu. Man vienmēr gribējies, lai ir vairāk tādu lietu, kas cilvēkiem sagādā patīkamas emocijas. Pieminekļi un piemiņas zīmes, protams, ir laba lieta, taču, manuprāt, to daudzumam jābūt sabalansētam ar relaksācijai un skaistumam paredzētiem veidojumiem. Skulptūras pievērš pilsētnieku uzmanību, pie tām labprāt fotografējas arī pilsētas viesi.
Tādi pozitīvas emocijas raisoši veidojumi pamazām ienākuši arī manā dārzā.
Ir gan sievietes skulptūra, gan lielas akmens bumbas, ko esmu atvedis no dažādām pasaules malām,» atklāja Agnis. «Savā dārzā jūtos ļoti labi, tāpēc arī brīvdienās neraujos ārpus Rīgas. Šeit ir viss, kas man patīk, – gan lieli koki, gan ziedošas puķu dobes. Viss dvēselei,» stāstīja viņš.
Piemēram, sievietes skulptūru Kalnkaziņš noskatīja Ķīnā,
kad meklēja granītā kaltās vardes Ziedoņdārza strūklakai. Viņš arī neslēpj, ka ir bijis daudzos Āzijas parkos,kur viņa dārzā redzamās bumbas ir ļoti izplatīts noformējuma elements, pa kuru labprāt rāpjas bērni. «Uz manu pagalmu granīta un marmora bumbas atceļojušas no dažādām pasaules valstīm. Pirmo un vislielāko bumbu iegādājos, lai dekoratīvi piesegtu kanalizācijas vāku, un tā pamazām sāka veidoties kompozīcija,» viņš stāsta.
Kalnkaziņš atrāda arī mamuta formas pundurbērzu, kas viņam ir ļoti mīļš. Koks nāk no Vācijas, tad pabijis izstādē Maskavā. Vedot uz Latviju arī daudz pieredzējis. «Kad vedām uz Latviju, Krievijas muita to konfiscēja kopā ar visu mašīnu, jo nebija pareizi noformēti papīri. Izdevās atgūt, bet drīz vien tas nokalta. Lai atdzīvinātu, mēs to laistījām un turējām ūdenī, un bērzs atkal atdzima kā Fēnikss. Patiesībā jābūt kuplam uz visām pusēm, taču zars bija aizlauzts, un tas sāka augt uz vienu pusi,» viņš stāstīja.
