Sociālajā tīlkā Instagram ar jauku bildi padalījies komponists Kārlis Lācis. Kopā ar sievu viņš baudījis vēl vasarīgi silto brīvdienu dārzā kopā ar dzejnieci Māru Zālīti, viņas meitu Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu un znotu Artūru Skrastiņu. Dzejnieces ģimenes lauku mājas ir skaistā vietā Engures pusē.
Pērn Ievas Stāstiem dzejniece Māra Zālīte par savu lauku idilli stāstīja: «Mana dziednīca, sanatorija un glābējs ir lauki. Kad esmu tur kopā ar saviem mazbērniem, pamostas arī mans iekšējais bērns. Ja manī tas nedzīvotu, es nevarētu uzrakstīt Putnu operu un nebūtu uzrakstījusi savus romānus. Es gribu izsmaržot visas puķītes, es gaidu, kad uzziedēs maijrozītes, kad varēšu braukt uz mežu pēc maijpuķītēm un būt starp smaržīgo mežu un dziedošiem putniem. Jā, arī starp ērcēm, kas tur ik pa laikam pielien tāpat kā dzīvē vispār. Tā ir blakne, tur neko nevar darīt, visām lietām ir sava ēna.
Esmu tur sastādījusi kādas 10 liepas, kādas 15 kļavas un veselu bērzu birzi. Man vienmēr patīk apskatīties, kā viss aug, pieiet klāt katrai liepiņai un aprunāties – kā tev iet, vai tev te ir laba vieta? Varbūt tevi vajag pārstādīt? Un mums ir augļu dārzs vēl no vecās mājās, kas te bija un ko, starp citu, nopirkām no kolhoza.
Šī vieta ir mana, un man vienalga, ka tā māja ir pēdējais grausts.
Apkārtne mums ir ļoti skaista, tur ir tie brīnišķīgie pauguri un lejas, kādi ir vēl tikai Piebalgā, bet maigāki. Un to zemi ieguvām kā mazie muļķīši, kam laimējās. Viss sākās ar filmu Aveņu vīns. Tur filmējās mana draudzene Indra Burkovska, un viņa teica – paklau, atbrauc kādu vakaru pie mums, mums te baigi smukā apkārtne un vispār mums te labi iet. Aizbraucām, un apkārtne tiešām mani apbūra. Braucām pie kolhoza priekšsēdētāja, un viņš prasīja – jūs gribat skaistu vietu vai labu māju? Teicu – skaistu vietu. Iedeva četras adreses, vispirms iebraucām vietā, kur tagad dzīvojam, un es teicu vīram – tu vari izslēgt motoru, es tālāk nekustēšos. Šī vieta ir mana, un man vienalga, ka tā māja ir pēdējais grausts. Ar to māju kaut kā tiksim galā, un desmit gadu laikā arī tikām, bet tik fantastisku vietu mēs radīt nevaram.»
































































































































































