Rīga +13°C 
Lai pēdējo reizi teiktu ardievas talantīgajam kinooperatoram, režisoram un bijušajam politiķim Rihardam Pīkam, 12. septembrī ļaužu pārpildītajā Rīgas krematorijas Lielajā zālē pulcējās viņa ģimene, draugi, bijušie kolēģi un talanta cienītāji.
Nepilnus četrus mēnešus pirms 85. dzimšanas dienas mūžībā devies cilvēks, kura dzīvesstāstā savijušies kino un Latvijas valstiskuma atjaunošanas laika politika. Rihards Pīks bijis kinooperators, kinorežisors, pirmais kinostudijas kolektīva ievēlētais direktors, kultūras un ārlietu ministrs, Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāts. Taču vistuvākajiem viņš vispirms bija vīrs, tēvs un opītis.
Atvadas no Riharda Pīka
Līdzjūtības vārdus un apskāvienus saņēma Riharda Pīka sieva Sarmīte un viņa bērni – meitas Alise, Justīne un Elīna un dēls Rihards.
«Mīļie tuvinieki, Riharda draugi, darba biedri, mīļie tautieši, mēs šodien mūžībā pavadām pazīstamu, cienījamu politiķi, valstsvīru, kurš ir devis nozīmīgu pienesumu un spēlējis būtisku lomu ļoti izšķirošā krustceļu laika posmā mūsu tautai,» sanākušos uzrunāja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants.
Tomēr viņš aicināja atcerēties ne tikai sabiedrībā pazīstamo Rihardu Pīku.
«Mēs šodien pavadām mūžībā un Dievam uzticam arī tēti un vectētiņu, kuru mīlēja bērni un mazbērni. Mēs pavadām mūžībā vīru, par kuru pateicas sieva,»
sacīja Grants. Atvadu vārdos arhibīskaps īpaši izcēla Pīka cilvēcību, sirsnību un attieksmi pret līdzcilvēkiem. Viņš atgādināja, ka aiz valstsvīra un kino cilvēka publiskā tēla bijis ģimenes cilvēks, kurš bijis klātesošs savu bērnu un mazbērnu dzīvē.
Pavadītājus aizkustināja kāda personiska detaļa. Bībeles lasījumiem Grants nebija paņēmis līdzi savu Svēto Rakstu eksemplāru. Viņa rokās bija paša Riharda Pīka Bībele. «Mani ļoti aizkustināja kāds fakts. Bībele, no kuras šodien mēs dzirdējām psalmu tekstus un evaņģēlija lasījumu, – tā nav mana Bībele. Tā ir Riharda paša Bībele. Jūs redzat – lasīta, lietota.
Rihards katru dienu arī pēdējos gados mīlēja atšķirt Bībeli un kaut ko no tās izlasīt.
Katru dienu viņš paņēma kādus vārdus kā moto un mēģināja iedzīvināt tajā dienā,» atklāja arhibīskaps.
Atvadu ceremoniju caurvija mūzika. Rīgas krematorijas zāli dzidrām flautas skaņām piepildīja Dita Krenberga, bet grupā Putnu balle iepazītā skanīgās balss īpašniece Kristiāna Stirāne izpildīja Raimonda Paula un Jāņa Streiča dziesmu Ar mīlu vien no filmas Likteņdzirnas. Simboliski pēdējās atvadās izskanēja arī Jāņa Šipkēvica Siltā gaismā – dziesma par piedošanu, mieru un gaismu, kas paliek līdzās arī dzīves tumšākajos brīžos.
Pēc atvadu ceremonijas tuvinieki, draugi un kolēģi devās uz restorānu Osiris, kur skumjas mijās ar gaišām atmiņām un stāstiem par Rihardu. Viņa pelni tiks guldīti Rīgas Meža kapu Mākslinieku kalniņā.
Uzmanības centrā
Bībele
