Rīga +12°C 
Begoniju daudzveidība ir teju prātam neaptverama. Sugu skaits, kas pieder lielajai begoniju (Begoniaceae) dzimtai, jau sniedzas pāri diviem tūkstošiem. Taču to dzimtenē, Amerikas un Āfrikas tropu un subtropu apvidos, vēl joprojām tiek atklātas jaunas. Dabiskos apstākļos begonijas ir gan viengadīgi, gan daudzgadīgi lakstaugi, savukārt mūsu platuma grādos – iecienīti dārza augi, lielākoties viengadīgi. Turklāt izvēle kļūst arvien grūtāka, jo selekcionāru radīto šķirņu kļūst arvien vairāk, pašlaik jau ap 10 000 – ar visdažādāko krāsu, formu un lielumu ziediem un lapām, dažādu augu izmēru –, un katru gadu tiek radītas aizvien jaunas un jaunas. Domājot par to, lai ziedētu bagātīgi kā kupena un ilgi – līdz salam –, lai augums būtu stalts un slimības neskartu.
Mūsu pašu Onavas piedāvājumā, kas Latvijas dārzniecības apgādā ar jaunstādiem, vien ir vairāk nekā 650 begoniju šķirņu. Tai skaitā 72 solēniju šķirnes no Nīderlandes ģimenes uzņēmuma Koppe, kas specializējies tieši begoniju audzēšanā un selekcijā. Starptautiskajā dārzkopības izstādē IPM – Internationale Pflanzenmesse, kas janvāra beigās norisinājās Vācijas pilsētā Esenē, jau varēja redzēt ziedam Volmary solēniju Sunpleasure sēriju, un arī tā patiesi ir ļoti krāšņa.
Jaunstādiņi tikai ap februāra beigām un marta sākumu sāk ierasties Latvijā. Bet līdz maija beigām, kad būs laiks stādīšanai, paspēs jau izaugt līdz pumpuriem un pirmajiem ziediem.
Taču MANS DĀRZS krāšņajā Onavas pergolā paciemojās un iespaidus nofotografēja pagājušā gada augustā, pašā pilnziedā. Tāpēc tagad mums ir, ko parādīt, lai jums būtu, par ko sapņot. Šīs gan diez vai ir puķes, ko cilvēks savam dārzam vai puķu podam izvēlas pēc šķirnes nosaukuma, drīzāk jau ļaujoties mirkļa iespaidam. Un iespaidu te ir pārpārēm. Tomēr arī nosaukumus pierakstījām.
Solēniju dzinumi lielākoties aug vertikāli uz augšu, bet dažas šķirnes veido arī nedaudz pārkarenu augumu. Tām ir sulīgs lapojums, ko gan nereti zem bagātīgā ziedu klājiena nemaz neredz. Toties ziedi ir ļoti spilgti – sarkanīgi, rozā, balti, dzelteni, oranži, arī divkrāsu –, gan vienkārši, gan puspildīti un pildīti, gan pat ar krokotām ziedlapiņām. Turklāt tie ir ēdami, ar viegli skābenu, zaķskābenēm līdzīgu garšu, un ar tiem var dekorēt gan kūkas, gan salātus. Protams, ja vien dārzā nav izmantoti kādi augu aizsardzības līdzekļi vai citas vielas, ko ēst nevajadzētu.
Kas ir kas dārza begoniju pasaulē?
- Kamolbegonijas – gan stāvas, gan nokarenas formas augi ar lieliem, krāšņiem ziediem. Tās audzē no gumiem vai sējeņiem. Gumus iespējams pārziemināt.
- Lapu begonijas – kā jau nosaukums liecina, to lielākais krāšņums ir lapas – ne tikai zaļas, bet arī krāsainas, nereti ar zīmējumu vai citas krāsas apmalojumu. Ziedu vai nu nav vispār, vai tie ir necili, nemanāmi un slēpjas zem lapām. Iecienītas kā soliteraugi, dažkārt tiek izmantotas arī kā telpaugi.
- Ilgziedu begonijas – zied no pavasara līdz rudens salnām. Populāras gan publiskos, gan privātos stādījumos, arī kapos. Šai grupai pieder gan vienkāršās leduspuķes, gan greznās solēnijas.
Lai krāšņi ziedētu
Līdzīgi kā citas begonijas, arī solēnijas ir gana vienkārši audzējamas, tomēr daži nosacījumi jāievēro.
Kā jau siltzemju augi, solēnijas mīl siltumu, tāpēc dārzā būtu jāstāda, kad beigušās salnas un gan gaiss, gan augsne jau ir pietiekami iesiluši. Parasti tas varētu būt ne agrāk par maija otro pusi, bet varbūt pat jūnija sākumā. Solēnijas ir augi, kas ļoti labi noder atraitnīšu nomainīšanai puķu podos un kastēs.
Labi pacieš dažādus augšanas apstākļus – gan sauli, gan pusēnu un pat ēnu, tomēr saulainā vietā, protams, zied krāšņāk. Der stādīšanai gan dobēs, gan podos, puķu kastēs un grozos.
Tā kā solēnijām ir ļoti smalka sakņu sistēma, substrātam jābūt vieglam, ūdens un gaisa caurlaidīgam. Noteikti nederēs smaga, mālaina augsne. Onavā solēniju audzēšanai izmanto dažādus kūdras substrātus. Piemēram, stādot mazajos – 12 cm – podiņos, izmanto vidējās frakcijas (0–25 mm) kūdras substrātu, kam pievienoti 15 tilpuma procenti perlīta, lai substrāts būtu vēl gaisīgāks. Savukārt, stādot lielajos podos un toveros, izmanto rupjās frakcijas (10–40 mm) kūdru un pievieno 30% vidējās frakcijas (0–25 mm) kūdras un 15% perlīta. Kad visas sastāvdaļas sajauktas un samitrinātas, tās iepilda traukā. Taču augsni podā nevajadzētu pieblietēt, bet gan atstāt vieglu un irdenu, lai saknītēm tajā ir vieglāk.
Svarīgi arī, lai augsnes pH līmenis būtu 5,2–5,8 robežās, un tāds pats arī laistāmā ūdens pH līmenis.
Katrā laistīšanas reizē mēslo ar minerālmēsliem, kuru barības pamatelementu attiecība ir 20–20–20, ievērojot ražotāja noteikto mēslojuma koncentrāciju. Svarīgi ir laistot nepārcensties, jo solēnijām pārlieku liels mitrums nepatīk, tas veicina slimību, puvju attīstību. Solēnijas labāk pacietīs nelielu mitruma trūkumu, nevis pārlaistīšanu. Onavas pergolā ir automātiskā laistīšanas sistēma, iestatīta atbilstoši katras kultūras vajadzībām. Solēnijas lielajos 35 l podos – katrā no tiem iestādīti trīs augi – pagājušajā vasarā laistīja un mēsloja aptuveni reizi nedēļā un tikai pašā karstākajā laikā biežāk. Ja vien iespējams, jācenšas nelaistīt no augšas, it sevišķi saulainā laikā. Protams, lietus kapiņos un dobēs jau šim ieteikumam neklausīs, bet vismaz saimniecei jācenšas. Tieši tāpēc, ka labi pacieš sausumu, solēnijas kļūst arvien populārākas arī kapu apstādījumos.
Turklāt novērots, ka, līdzīgi kā citas begonijas, solēnijas neinteresē gliemežus – varbūt skābenās garšas dēļ. Par to Indra pārliecinājusies arī pati savā dārzā.
Solēnijas pašas glīti notīrās – noziedējušie ziediņi sažūst un nokrīt. Tomēr, ja saimniecei gribas, lai dobe vai pods izskatās glītāk, vecākos ziedus var nolasīt no auga vai savākt no zemes. Indra savu piemājas dārzu apstaigā divreiz nedēļā un nolasa vecos ziedus visām puķēm, ne tikai solēnijām.
