Rīga +22°C 
Risks, kas attaisnojās
«Patiesībā sākumā nebija plānots ne sociālais uzņēmums, ne pašapkalpošanās veikaliņš. Konditoreja sākās kā mans hobijs,» stāstu iesāk konditore, uzņēmēja un meistarklašu vadītāja Velga Kopce, kura ir arī uzņēmuma «Ugly Cake» saimniece. Viņas izveidotajā sociālajā uzņēmumā Tīnūžu pagastā top gan dabīga ierauga maize, gan kūkas un citi gardumi, vienlaikus radot darba iespējas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
«Es mēdzu jokot, ka citiem ir dārgi hobiji, piemēram, makšķerēšana, kur inventārā var ieguldīt tūkstošus, bet mans dārgais hobijs ir konditoreja. Toties man nav jātērē nauda psihoterapeitam, jo darbošanās virtuvē ir mana meditācija, psihoterapija un nervu atslodze vienlaikus!
Līdz pašapkalpošanās formātam nonācām ļoti praktisku apsvērumu dēļ.
Strādājot tādā režīmā, kādā vēlējāmies būt pieejami klientiem, pārdevēju algas mazam uzņēmumam veidoja ļoti lielas izmaksas un šāds modelis faktiski neatmaksājās. Tad bija jāizvēlas – vērt veikalu ciet vai meklēt pilnīgi citu risinājumu.
Pēc vairākām negulētām naktīm nolēmu riskēt un izmēģināt pašapkalpošanos. Protams, ar ideju vien nepietika – bija jāizdomā, kā cilvēki iekļūs veikaliņā, kā izvēlēsies produktus un, pats svarīgākais, – kā varēs godīgi un ērti norēķināties bez pārdevēja klātbūtnes. Izveidojām skaidras instrukcijas, nodrošinājām iespēju maksāt gan ar karti, gan ar pārskaitījumu, un pakāpeniski visu sistēmu pilnveidojām. Ideja realitātē pārtapa diezgan ātri, jo situācija prasīja rīcību – nebija iespējas pusgadu sēdēt pie prezentācijām un biznesa plāniem. Vajadzēja vai nu darīt, vai slēgt durvis.
Cilvēki pašapkalpošanās formātu kopumā ir uzņēmuši ļoti labi. Sākumā daļai, protams, bija neliels pārsteigums – tiešām drīkst vienkārši ienākt, izvēlēties, samaksāt un doties prom? Taču cilvēki ātri pierada, un daudzi tieši novērtē brīvību mierīgi apskatīt piedāvājumu bez steigas un bez pārdevēja klātbūtnes.
Visātrāk veikaliņā parasti pazūd svaigie gardumi – kūku gabaliņi, deserti un sezonālie jaunumi. Ļoti iecienīta ir mūsu lauku kūka, medus kūka, Napoleons, burkānu kūka, pavlovas un citi deserti. Pircēji novērtē arī mūsu dabīgā ierauga maizi, cepumus, lauskas un dažādas uzkodas. Reizēm veikaliņā tiešām nav ko norakstīt, jo viss ir izpirkts. Turklāt paralēli vēl gatavojam individuālos un korporatīvos pasūtījumus.
Runājot par godprātību – absolūtais vairākums cilvēku ir godīgi. Mums ir gan āra, gan iekštelpu videonovērošanas kameras ar ieraksta un pietuvināšanas iespējām, turklāt tā ir ļoti kvalitatīva sistēma. Ir bijuši arī atsevišķi nepatīkami un rūgti gadījumi, jo neviena sistēma nevar simtprocentīgi izslēgt cilvēcisko faktoru. Tomēr līdz šim ar šādām situācijām esam tikuši galā, un pozitīvā pieredze viennozīmīgi atsver negatīvo.
Ja cilvēki kopumā nebūtu godīgi, šāds veikaliņš nevarētu pastāvēt. Mūsu pašapkalpošanās formāts darbojas jau otro gadu, un tas pats par sevi ir diezgan pārliecinošs uzticēšanās rādītājs.
No PVD (Pārtikas un veterinārā dienesta – aut.) viedokļa pašapkalpošanās veikaliņš nav nekāda beznoteikumu teritorija – uz to attiecas tās pašas pārtikas aprites, izsekojamības, marķēšanas, derīguma termiņu, temperatūras un higiēnas prasības kā uz jebkuru citu pārtikas tirdzniecības vietu. Mūsu uzņēmums un ražotne ir reģistrēti PVD, un arī šis tirdzniecības formāts ar PVD ir saskaņots. Īpaša pašapkalpošanās licence mums nebija nepieciešama, taču bija jānodrošina, lai produkti tiktu pareizi uzglabāti, marķēti un pircējam būtu pieejama visa nepieciešamā informācija. Tātad pašapkalpošanās nenozīmē mazāku atbildību – dažos aspektos kontrolei jābūt pat stingrākai.
Vai šāds modelis atmaksājas? Mūsu gadījumā – jā, citādi mēs to neturpinātu un neattīstītu. Taču tas nav pasīvais bizness, kur saliec kūkas plauktā un dodies atvaļinājumā. Produkti regulāri jāražo, jāpieved, jākontrolē termiņi, temperatūra un sortiments, jāuztur tīrība, jāseko līdzi norēķiniem un tehniskajām sistēmām. Tomēr atsakoties no nepieciešamības visu veikala darba laiku nodrošināt pārdevēju, mēs varam būtisku daļu līdzekļu novirzīt tam, kas mums patiešām ir svarīgs – kvalitatīvām un augstvērtīgām izejvielām, produktu radīšanai, labākam iepakojumam un jauniem izplatīšanas risinājumiem.
Tagad pašapkalpošanos jau uztveram kā apzinātu «Ugly Cake» koncepta daļu, nevis tikai kā glābšanas riņķi grūtā brīdī.
Šis modelis mums ļauj attīstīt arī sociālā uzņēmuma mērķi – radīt darba vietas cilvēkiem no sociālās atstumtības riska grupām.
Naudu, kas citādi būtu jānovirza klasiskai pārdevēju sistēmai, varam ieguldīt ražošanā, darba vietās un kvalitatīvā produktā.
Ja man būtu jāsāk vēlreiz, es jau pašā sākumā daudz rūpīgāk izplānotu norēķinu sistēmu, videonovērošanu, produktu uzskaiti, marķējumu un klientu instrukcijas. Sākumā daudz ko apguvām procesā – reizēm ar smaidu, reizēm caur kļūdām un negulētām naktīm. Taču es noteikti šo ideju īstenotu vēlreiz. Šobrīd redzam, ka cilvēki ir gatavi šādam formātam un ka uzticēšanās joprojām var būt reāla biznesa modeļa sastāvdaļa, ne tikai skaists vārds.»
Uzmanības centrā
Dārzeņi ceļmalā – tas ir bomba!
Saules Krastu saimniece, dārzniece un arboriste Ilze Andersone jau kopš 2022. gada tur rūpi par savu pašapkalpošanās kiosku Mālpils pusē Upmalās. «Pirms tam aptuveni 13 gadus nodzīvoju Norvēģijā, un sešus no tiem bija izveidots savs apzaļumošanas uzņēmums, kurā abiem ar vīru sanāca pamatīgi pastrādāt, jo gribējām nopelnīt naudiņu zemei un mājai Latvijā. Tas izdevās! Dabūjām zemi, kurā ietilpst arī lauksaimniecības zeme, – tieši tā, kā vēlējos. Mans mērķis bija Latvijā audzēt dārzeņus, lai nedaudz piebremzētu savu dzīves skrējienu, jo vēlējāmies arī lielāku ģimeni. Sapratu – tai trakajai strādāšanai ir kaut kad jābeidzas. Jaunāki arī nepaliekam! (Smejas.)
Taču ne tikai tāpēc, bija arī citi iemesli. Pirmkārt, lai pašiem ir svaigi produkti, ko ēst, un būtu arī ko sastūķēt pagrabā ziemai! Noteikti arī zini, kāda bauda ir savām rokām izaudzēt dārzenīšus un tos apēst. Tiesa, nezinu, vai mūsdienās tiešām ir lētāk audzēt pašam, jo darbs ir ļoti grūts, un arī nopelnīt ar to ir grūti, īpaši, ja esi mazs saimnieks. Taču ticu – kas darbu zina un to labi dara, tie arī māk nopelnīt! Es vēl neesmu liels zemnieks, pašlaik tas ir mans hobijs, tāpēc arī pašapkalpošanās veikaliņš ir mana nodarbe brīvajā laikā. Kad es varu, tad kaut ko aizvedu, bet nevaru solīt, ka piedāvājums būs katru dienu, jo esmu cilvēks, kas cenšas teikt jā dažadām idejām, un darbi tikai krājas un krājas. Par to gan nesūdzos, jo vismaz nav garlaicīgi!
Taču, ja man ir laiks, vedu visu, kas izaudzis! Dārzeņus, zaļumus, ogas… Visu, ko vien var nosaukt. Jāsaka gan, ka visvairāk man padodas izaudzēt ķiplokus un kartupeļus! Cilvēkus pavasarī it īpaši interesē pirmie svaigie zaļumi: redīsi, dilles, salāti, lociņi, ar kuriem noķert to pirmo garšu siltajam laikam! Šogad veikalā daudz vairāk piedāvāju arī grieztos ziedus, un arī tos iegādājas! Sākumā darbojāmies tikai sezonāli, bet tagad veikaliņš ir atvērts arī ziemā – jo zemes saimnieks, uz kura veikaliņš atrodas, tur ziemā pārdod malku – ja cilvēki grib aizbraukt piknikā, var paķert vienu maisu un izbaudīt Latvijas dabu!
Lielākais izaicinājums saistībā ar pašapkalpošanās veikala uzturēšanu, kā jau minēju, ir nodrošināt, lai produkti tur būtu pieejami katru dienu. Taču pagaidām cenšos darīt tik, cik varu, un sev par to lieki nepārmest.
Jāsaka arī liels paldies cilvēkiem par uzticību, atbalstu, to, ka viņiem gribas mūsu produktus un dažreiz arī piezvana, prasot: «Nu, kad tad būs? Braucu garām un nekā nav!» Tā ir tik forša sajūta, ka atliek vien atbildēt: «Drīz būs, drīz būs!»
Mana iedvesma sava kioska atvēršanai bija Vidzemē redzēts pašapkalpošanās veikaliņš. Uzrakstīju tā saimniekiem jautājumu, vai drīkstu nošpikot ideju. «Protams, protams!» bija viņu atbilde. Mūsdienās jau šur tur, viskaut kur parādās šādi veikaliņi, kas ir ļoti forši! Manuprāt, cilvēkiem ir jānovērtē mūsu pašu audzētie dārzeņi, turklāt, ja tos var dabūt vienkārši kaut kur ceļmalā – tas ir bomba!
Jāsaka, ka man ir ļoti paveicies ar manu vīru, kas palīdzēja šo ideju īstenot. Viņš ir būvnieks, tāpēc pašapkalpošanās būdiņu viņam uzbūvēt bija vien tāds nieks. Viņš ar savām zelta rokām uzbūvēja man foršu mājiņu, kuru uzstādījām Mālpils pagasta Upmalās ceļā malā. Man ir sapnis, ka nākotnē veikaliņus varētu uzstādīt vēl šur tur, taču šo domu kosmosā laidīšu lēnām!
Runājot par cilvēku godprātību, es tiešām lepojos ar cilvēkiem! Nav tā, ka kāds ir kaut ko paņēmis, un neielicis par to naudiņu. Cilvēkiem ir iespēja maksāt gan ar skaidru naudu, to ieliekot speciālā kastītē, un var arī veikt mobilo maksājumu. Teju kā lielveikalā!
Protams, ir nocelta kāda zemenīte no kastes augšas vai pazudis kāds ķiploks, bet, ko lai saka, – lai iet veselībā! Ja arī paņems visus ķiplokus – lai iet dubultā veselībā!
Vērtība tajos produktos nav tik liela, tāpēc, manuprāt, par to nevajag pārdzīvot. Es tomēr cenšos cilvēkiem uzticēties. Jā, veikaliņā ir arī video novērošanas kamera, un arī tas ir drošības spilvens. Tā gan uzstādīta tam, lai redzētu, kad produkcija ir izpirkta un laikus varētu pievest klāt jaunu.
Runājot par birokrātijas pusi, ja vēlies tirgot iesaiņotus un iepakotus lauku labumus, ir jābūt PVD piešķirtam numuram. Savukārt, ja tirgo vaļējus dārzeņus noteiktā daudzumā, to drīkst darīt bez PVD atļaujas. Tāpat arī jāņem vērā likumdošanā noteiktie peļņas ierobežojumi, tāpēc ļoti svarīgi ir veikt uzskaitījumu un arī pašam nodarboties ar sava mazā biznesiņa grāmatvedību. Pašlaik tirgoju vaļējus dārzeņus, bet viss jau ir procesā, lai varētu tirgot kaut ko vairāk – tējas un citus labumus!
Nu jau pāris sezonas ir pagājušas, un, manuprāt, mūsu pašapkalpošanās veikals kā modelis darbojas lieliski.
Protams, es to nedaru ikdienā un neesmu pieradinājusi klientus pie tā, ka tajā visu laiku būs kaut kas atrodams. Tāds modelis noteikti strādātu krietni labāk. Taču pašlaik man ļoti patīk ideja, ka, ja man mājās ir izaudzis kaut kas vairāk, es varu padalīties ar kādu un tā nopelnīt naudiņu, lai atkal būtu par ko nopirkt sēklas! (Smejas.)
Ja noveicas ar labu lokāciju un pašapkalpošanās veikals darbojas katru dienu, saredzu labu iespēju zemniekiem, jo pašapkalpošanās koncepts – tas, ka vari iepirkties bez pārdevēja klātbūtnes – ļoti daudziem cilvēkiem ļoti patīk, turklāt arī saimniekam tas ir daudz lētāk, nekā stāvēt visu dienu uz vietas, tirgojot produkciju. Arī dārzeņus, manuprāt, tad var pārdot par lētāk. Izdevīgi abām pusēm!»
Cik drīkst nopelnīt bez saimnieciskās darbības reģistrēšanas VID?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka jebkura darbība, kuras mērķis ir gūt peļņu, tiek uzskatīta par saimniecisko darbību. Tas nozīmē, ka pirms pašapkalpošanās veikaliņa atvēršanas nepieciešams reģistrēt saimniecisko darbību VID vai izvēlēties citu uzņēmējdarbības formu, piemēram, individuālo komersantu (IK) vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA).
Fiziskā persona jeb pašnodarbinātais var nodarboties ar mazumtirdzniecību, ja ir saņemtas nepieciešamās tirdzniecības atļaujas un gada apgrozījums no saimnieciskās darbības nepārsniedz 28 500 eiro.
Šajā gadījumā personai tiek atļauts nodarbināt ne vairāk kā piecus darbiniekus.
Ar to vien nepietiek – jāievēro arī grāmatvedības prasības, jāuzskaita visi darījumi un jāreģistrē veikals kā struktūrvienība.
Vienlaikus likumā paredzēti arī izņēmumi. Ja cilvēks tikai reizēm pārdod nelielu daudzumu paša izaudzētu augļu, ogu vai dārzeņu un ienākumi nepārsniedz 3000 eiro gadā, saimniecisko darbību var nereģistrēt. Tomēr, lai sekotu līdzi ienākumiem, tie pašam brīvā formā ir jāuzskaita, jo, pārsniedzot noteikto summu un turpinot rūpalu, piecu darbdienu laikā jāreģistrē saimnieciskā darbība, skaidro VID pārstāvji.
No dārza veltēm līdz ievārījumam: PVD prasības pašapkalpošanās stendiem
Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka bez reģistrācijas PVD pašapkalpošanās stendā drīkst tirgot tikai savā saimniecībā izaudzētus vai ievāktus augu izcelsmes produktus, piemēram, augļus, dārzeņus, ogas vai sēnes, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Šādu stendu drīkst izvietot uz privātas zemes, bet citās vietās nepieciešama pašvaldības atļauja.
Situācija mainās, tiklīdz produkti tiek pārstrādāti.
Ja no paša izaudzētajām ogām tiek vārīts ievārījums, gatavota sula, limonāde vai citi pārtikas produkti, tā jau ir pārtikas ražošana mājas apstākļos. Šāda darbība obligāti jāreģistrē PVD, un mājražotājs tiek iekļauts PVD uzraugāmo objektu reģistrā. Turklāt pašapkalpošanās stendā šādus produktus drīkst tirgot tad, ja ir nodrošinātas visas nepieciešamās prasības un veikta reģistrācija. Tas nozīmē, ka, piemēram, aukstumā uzglabājamiem produktiem jānodrošina atbilstošas aukstuma iekārtas, kā arī tirgotājam jāievēro higiēnas, marķēšanas un pārtikas izsekojamības prasības.
Taču kā ar stendiem, kuros bērns izvēlas tirgot kādu mājās gatavotu produkciju, piemēram, pašu gatavoto atspirdzinošo limonādi, ko pārdot garāmgājējiem un braucējiem, lai vasaras laikā nopelnītu kabatas naudu? PVD norāda – ja bērns vai jaunietis vienreizēji pārdod paša gatavotu produktu, piemēram, limonādi, nelielā mērogā, no PVD puses speciālas formalitātes nav nepieciešamas. Tomēr iegādājoties šādus produktus pircējam pašam jāizvērtē iespējamie riski un jāuzņemas atbildība par savu veselību.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
