Rīga +17°C 
Māra moča karjera sākās 15 gadu vecumā laukos – ar javām un ižiem. Pēc ilga pārtraukuma nopērkot moci un aizbraucot ar sievu Alisi nedēļas nogalē uz Sāremā, bijis skaidrs – jādodas ceļojumos.
Šobrīd Mārim ir Honda Africa, kuru nopircis neredzot. Patīk braukt gan vienam, gan divatā ar sievu, gan nelielās kompānijās. Māris ir atbildīgs par ūdeņraža tehnoloģiju attīstību Ziemeļu reģionā kompānijā Bosch un divu, iespējams, nākamo motobraucēju tētis – lielākais jau paspējis pasēdēt aizmugurē.
Latvija, Lietuva, Igaunija
Saucu tos par rudens meditācijas braucieniem – kādā oktobra nedēļas nogalē, kad ir labs laiks, apmetu loku apkārt Latvijai. Pa mazajām šosejām un grants ceļiem, iespējami tuvu robežai. Esmu braucis gan divatā, gan viens (tikai vienatnē neceļos līst nevajag – ja kas notiks, nebūs, ko pasaukt palīgā). Aizņem tas apmēram divas ar pusi, trīs dienas. Tāpat esmu apbraucis apkārt Lietuvai, un plānā ir palikusi Igaunija.
Cik lielu gabalu un pa kādu maršrutu – to no rīta saplānojam un plus mīnus cenšamies pieturēties, bet ne vienmēr sanāk. Naktsmājas meklējam tad, kad precīzi zinām, līdz kurienei nokļūsim. Bet iesācējiem mans ieteikums pirmajam vienas dienas braucienam ir doties uz Kolku. Tur ir gan līkumi, gan taisni gabali cauri mežiem, gan zvejnieku ciemati, kur apstāties un nopirkt kādu zivi.
Eiropa
- Slovākijas Tatri
Daudzi brauc uz Zakopani Polijā, man labāk patīk Slovākija. Tur kalni ir augstāki – mazliet sajūta kā Alpos. Ne velti tos tā arī dēvē – par mazajiem Alpiem. Mums ar sievu patīk iet pārgājienos, un te to ļoti labi var apvienot – pabrauc un uztaisi divu dienu pauzi, lai izstaigātos. Ļoti labs ceļojuma formāts divatā. Vienīgi jārēķinās ar mantu daudzumu, ko var paņemt līdzi. Un apaviem jābūt derīgiem gan braukšanai, gan staigāšanai pa kalniem.
- Gruzija
Šis ir plāns laikam, kad beigsies karš (Māris ir viens no tiem, kuri regulāri brauc uz Ukrainu, vedot saziedoto palīdzību – aut. piez.). Sievai radi dzīvo Ukrainā, tad mēs no Rīgas aizbrauktu līdz Odesai, tālāk ar prāmi pārceltos uz Gruziju un izmestu kādu apli. Ideālā variantā – arī uzkāptu Kazbekā. Otra vieta, kur gribētu aizbraukt, ir Krima; tie, kuri bijuši, saka – ļoti smuki.
Pasaule
- Taizeme
Mana pirmā pieredze uz diviem riteņiem Āzijā – divas nedēļas dzīvojām Phūketas salā, noīrējām lielo rolleru un nedēļas laikā izbraukājām salu – daudz labāk nekā gulēt pludmalē!\
- Indija
Te jau bija interesantāk un ekstrēmāk – kaut vai tāpēc vien, ka uz ceļa ir taisnība tam, kurš ir lielāks, un galvenais ir izdzīvot. Pirmajā vietā ir satiksmes autobuss, tad fūres, moči – kaut kur beigās. Vēl jāņem vērā, ka jebkurā brīdī arī no rīsa lauka kāds var strauji uzrasties tev priekšā uz ceļa, nemitīgi jābūt gatavam vairāk vai mazāk ekstrēmām situācijām. Ātrāk par 70–80 kilometriem stundā nepabrauksi.
Jārēķinās, ne visos štatos močus var noīrēt (bet, kā jau Indijā, viss ir nosacīti), toties cena ļoti laba. Izvēlējāmies klasisko Royal Enfield, ķiveres gan dabūjām tikai pēc Alises pieprasījuma. Daudzi ar šiem enfieldiem braukā arī pa Himalajiem. Kas tajos labs? Ļoti stabils – ar zemu smaguma centru, viegli vadāms. Protams, ir izaicinājums, pārvietojoties pa akmeņiem.
Indijā iepazinām apvidu dienvidos, zem Čennai, dzīvojām Auroville. Nebraucām uz lielajiem tūrisma objektiem, bet gan vietējiem – mangrovju audzēm, mācījāmies sērfot utt. Pirmkārt, nav rindu, otrkārt, viss ir divreiz lētāks. Galvenais, lai redzētu īsto Indiju, iesaku maksimāli izvairīties no lielajām pilsētām, jo, tiklīdz esi ārpus tūrisma vietām, tā ir pilnīgi cita valsts, cita vide: satiec tikai indiešus, neviena ārzemnieka, un arī vietējo attieksme pilnīgi atšķirīga – visi cenšas palīdzēt, nevis piečakarēt.
Vēlmu sarakstā
- Himalaji
Maršruts, kas stāv manā vēlmju sarakstā, ir Umling La (5883 m) kalnu pāreja Himalajos. Tā šobrīd ir oficiāli atzīta par pasaulē augstāko motorizēto kalnu pāreju. Pavisam nesen pilnībā noasfaltēta. Tas ir arī augstākais tūristiem pieejamais ceļš. Ir trīs veidi, kā šo plānu realizēt. Pirmais, vienkāršākais un dārgākais (no Deli 14 dienas 3600 eiro), – atrodi internetā eiropieti vai amerikāni, kuram tur ir attiecīgā veida uzņēmums.
Samaksāsi vairāk, bet viņš nokārtos pilnīgi visu, ne par ko nebūs jādomā: atlidosi, tevi sagaidīs angliski runājošs baltais gids, bet ceļot nāksies palielā grupā.
Otrs variants – vietējā tūrisma firma. Atšķirība tāda, ka šoreiz gids, visticamāk, būs indietis un samaksāsi par 6 dienām 200 eiro (ja gribi, riskē). Abos gadījumos tev moci iedos, līdzi brauks džips ar tehnisko personālu. Viņi uzceļ teltis vai sarunā naktsmājas un nodrošina ēdināšanu. Ja nepieciešams remonts, tas tiek izdarīts, viss ir iekļauts cenā.
Un trešais variants – visu dari pats. Pirmkārt, vajadzēs nopirkt moci – labā stāvoklī tas maksās ap 1000 eiro – vai īrēt par 10 eiro dienā. Var sākt no Deli vai arī lidot uz Himalajiem (Manali) – tad maršruts sanāk ap 3,5 tūkstošiem kilometru un aizņem 10–12 dienas. Pa vidu var uztaisīt pauzi un iziet kādu kalnu maršrutu. Braucot pašam, tas izmaksās ap 500 eiro plus mocis, ko pēc tam vari mēģināt pārdot. Ar gidu un visu noorganizētu – 2,5–3,5 tūkstoši eiro.
