Rīga +23°C 
Vai šī vasara tev ir bijusi brīvākā pēdējos 20 gados?
Pat trakāka nekā parasti! Visi zina, ka mans grafiks ir kļuvis brīvāks, tāpēc aicina uz dažādiem pasākumiem. Ir daudz jaunu projektu – tāds liels skrējiens, taču paralēli turpinu trenēties, lai gan ne tik dzelžaini kā sezonas laikā.
Nākamo sezonu aizvadīsi ārzemēs vai spēlēsi Latvijā?
Palikšu tepat Latvijā. Pārstāvēšu Mogo komandu, ar kuru sāku trenēties jau pagājušogad. Pasaule ir apbraukāta tik daudz, ka gribas pabūt mājās. Arī no ģimenes viedokļa – tētim tomēr ir jābūt mājās pie bērniem.
Bronzas medaļas izcīnīšana izlases hokejistus padarīja par nācijas varoņiem. Vai tas uzlika papildu atbildību, kādu piemēru rādāt jauniešiem?
Atbildību tas noteikti uzliek. Nacionālās izlases spēlētājam ir jābūt motivatoram. Šī atbildība sākas jau ar brīdi, kad iekļūsti izlasē. Tā ir iespēja iedvesmot jauniešus censties mūsu panākumus atkārtot un ar laiku pat pārspēt. Ir jābūt par mērauklu. Pēc medaļas izcīnīšanas atradām laiku pabraukāt pa savām dzimtajām pilsētām un skolām, lai parādītu medaļu un iedotu jauniešiem enerģijas lādiņu, parādot, ka smags darbs nes augļus.
Vai izcīnīto bronzu uzskati par savas karjeras augstāko punktu?
Sportā ir grūti tieši salīdzināt, bet sasniegumu ziņā man personīgi tas ir lielākais un patīkamākais notikums. Uzvarēt ar nacionālo izlasi bija mans bērnības sapnis. Jau pirms tam teicu, ka varam izcīnīt medaļu, bet daudzi domāja, ka neesmu pie pilna prāta. Šis bija kā saldais ēdiens pret visiem neticīgajiem. Uzvara pierādīja, ka kopā mēs kā valsts varam sasniegt daudz.
Ko hokejs tev ir iemācījis kā cilvēkam?
Disciplīnu. Seko godīgums pret sevi, darba ētika un komandas gars. Hokejs mani ir audzinājis kopš 10 gadu vecuma, iemācījis iet cauri grūtībām. Arī tagad ikdienas dzīvē tieku galā ar problēmām, tieši pateicoties sportā rūdītajam raksturam. Turklāt sports ir devis draugus un attiecības, kas saglabāsies uz mūžu.
Vai ar šī brīža pieredzi savā karjerā būtu mainījis kādu lēmumu?
Laikam ne. Mans ceļš bija izaicinājumu pilns, bet tieši tas mani motivēja. Bija iespējas izvēlēties vieglāku ceļu – atgriezties Eiropā un pelnīt lielu naudu. Bet es sev teicu: «Sasniedz savu mērķi, un nauda sekos pati!» Cītīgi trenējos un nokļuvu NHL. Pēc pāris sezonām gan nonācu izvēles priekšā – turpināt cīnīties tikai par statusu tur vai atgriezties Eiropā un spēlēt hokeju ar baudu.
Tātad tavs hokejista sapnis ir piepildīts?
Teorētiski jā, jo katra hokejista mērķis ir nospēlēt vismaz vienu maču NHL. Apetīte gan rodas ēdot, un vēlāk jau vēlies iegūt Stenlija kausu. Zaudējums finālā bija ļoti sāpīgs, taču pilnīgi visu dzīvē nevar dabūt. No kaut kā ir jāatsakās, ir jāsaprot, ka ne viss notiek tā, kā esi iztēlojies. Tagad priecājos par citiem mūsējiem, kuriem tas izdodas.
Kā hokejs ir mainījies pēdējo 20 gadu laikā?
Tas ir kļuvis fiziskāks, ātrāks un agresīvāks. Nesen runāju ar hokejistiem, kas spēlēja pirms 15 gadiem, un viņi atzina, ka hokejs kļuvis neinteresantāks. Es vēl paspēju izbaudīt veco stilu, kas arī man šķiet aizraujošāks. Tagad viss balstās uz spēku un ātrumu. Vairs nav tādas izdomas, vairs nav tik skaistu kombināciju, kādas mēs redzējām agrāk, kur varēja kaut kā piečakarēt pretinieku un skaisti izspēlēt. Līmenis ir izlīdzinājies, visi māk ātri slidot, tāpēc arī kanādieši vairs nevienu negrauj ar 10 vārtu starpību. Kādreiz varēja pusi vasaras trenēties un otru pusi izvilkt uz talantu.
Toties arī atalgojums ir audzis.
Jā, tas gan! Apbrīnoju veco paaudzi, viņi spēlēja burtiski par velti, sabeidzot veselību. Kā man reiz trāpīgi teica Lauris Dārziņš: «Mēs sākām spēlēt tad, kad sāka labi maksāt, un beidzām, kad beidza maksāt.»
Kā vērtē latviešu pārstāvniecību šī gada NHL draftā?
Rekordliels skaits mūsējo! Domāju, ka lūzums notika pēc bronzas medaļas – parādījās ticība. Skauti brauc un vēro latviešus, jo pasaulē ļoti novērtē mūsu darbspējas un raksturu.
Hokejisti karjeras laikā veido biznesus – golfa laukumu, alus brūvēšanu, melleņu un pat slieku audzēšanu. Kādi ir tavi plāni?
Konkrētu biznesa plānu pagaidām nav. Kādreiz ar čomiem atvērām sporta bāru Rīgā, bet pēc trim gadiem sapratu, ka tas ir ārkārtīgi smags darbs. Visu hokejā nopelnīto esmu gudri investējis. Jau no bērnības esmu krājējs, un tas man ir sniedzis drošības izjūtu un izvēles brīvību. Man nav jāpieņem pirmais darba piedāvājums tikai tāpēc, lai izdzīvotu. Iespējams, turpināšu darboties hokejā, redzēsim.
Kādreiz sportisti ar finansēm nerīkojās tik apzinīgi.
Tagad liela nozīme ir finanšu izglītībai. Kad sāku spēlēt, apvienot profesionālo sportu ar mācībām bija gandrīz neiespējami, tagad lielākajai daļai spēlētāju ir augstākā izglītība. Viņi saprot, ka lielās algas nebūs mūžīgas. Vairs nav arī aktuāla zīmēšanās ar auto – neviens nepērk Ferrari, lai reizi gadā to lauztu pa mūsu bedrainajiem ceļiem.
Kāda loma tavā dzīvē ir auto?
Automašīna man vienmēr ir kalpojusi kā ērts pārvietošanās līdzeklis. Kad visa dzīve notiek ārpus centra, sabiedriskais transports prasa pārāk daudz laika. Bērnībā man ļoti patika braukt uz treniņiem ar autobusu, jo varēju forši pagulēt. Tagad jāpaspēj aizvest bērnus, pašam jātiek uz tikšanās vietām – mašīna ir nepieciešamība.
Jau ilgus gadus esi izvēlējies tieši Mercedes-Benz.
Jā, man ir bijuši pieci šī zīmola auto.
Kā tētis man teica: «Ja vienreiz izbrauksi ar mersedesu, ar citu vairs negribēsi.» Šīs gēns ir ieaudzināts!
Pagājušogad pirmo reizi mūžā nolēmu sevi atalgot un Veho Latvia salonā iegādājos pilnīgi jaunu automašīnu, lai 10 gadus varētu braukt bez bēdu, un arī iepriekšējo Mercedes lietoju 11 gadus. Dārga auto iegāde bieži asociējas ar stresu, bet te bija pretēji – es atbraucu pēc vienas mašīnas, bet nopirku pat divas. Sev GLE un sievai GLC. Tirdzniecības konsultants manus ieradumus zināja labāk par mani pašu. Serviss uz 11 ballēm no 10!
Mercedes ir ļoti patīkams auto, arī septiņas sēdvietas ļoti noder ģimenes izbraucienos. Tā ir kā komfortabla māja uz riteņiem – ielieku bagāžniekā golfa somu un bez noguruma varu nobraukt deviņas stundas līdz Polijai.
Šodien izmēģināji pilnībā elektrisko GLC krosoveru. Kā vērtē jaunās tehnoloģijas un gandrīz metru plato displeju?
Šis ir iespaidīgs auto – komforts, paātrinājums, ietilpība, tehnoloģijas! Milzīgais ekrāns ļoti patiks bērniem garākos braucienos. Man galvenais ieguvums ir drošības asistentu sistēmas. Reiz veicu manevru un nepamanīju aklajā zonā piezagušos motociklistu. Auto drošības sistēmas to piefiksēja, neļāva man nogriezties un nobremzēja. Būtībā tehnoloģija gan izglāba motociklistu, gan pasargāja mani no milzīga stresa.
Kāda ir sajūta, pārsēžoties no iekšdedzes dzinēja uz elektrisko GLC?
Sākumā biju skeptiski noskaņots pret elektroauto, bet, pārkāpjot no sava dīzeļa, tā bija kā cita dimensija. Dinamika un paātrinājums rada sajūtu, it kā lidotu ar kosmosa kuģi. Turklāt šeit salonā var ieslēgt AMG sporta auto skaņas imitāciju – tas man patīk! Redzu milzīgus plusus gan jaudas, gan ikdienas izmaksu ziņā. Arī par uzlādi vairs nav jāsatraucas. Ar vienu uzlādi auto spēj mērot līdz 700 km, turklāt Latvijā ir daudz ātro uzlādes punktu. Iedzer kafiju, un auto jau ir gatavs ceļam.
Daudzi to nezina, bet tavā garāžā ir arī retro Mercedes-Benz.
Esmu restaurējis W123 paaudzes kupeju – pirmā automašīna, ar kādu es braucu pie stūres, turklāt šī ir Amerikas tirgus versija ar sarkanu ādas salonu. Pēdējos divus gadus gan tā stāv nekustināta garāžā. Braukšanas komforts ar retro auto ir fantastisks. Tas slīd kā liels kuģis, kas nejūt nevienu bedri. Lieliski saprotu, kāpēc saka, ka vecās mašīnas bija mūžīgas.
Nobeigumā jautājums, kas interesē daudzus, – vai mēs tevi vēl redzēsim izlases kreklā?
Latvijas izlasē gribētu spēlēt līdz mūža beigām. Lai cik brīžiem būtu fiziski un emocionāli smagi, tieši izlasē var gūt lielāko baudu no hokeja. Taču esmu reālists – paaudzes ir mainījušās
un mums ir parādījušies jauni līderi. Jānotiek kaut kam astronomiskam, lai mani izsauktu uz nākamo pasaules čempionātu Vācijā. Ja viss izdosies, aprīlī varētu noorganizēt atvadu spēli, taču es gribētu kārtīgu maču, nevis tādu sarunātu pabumbināšanu. Gribu šajā spēlē justies tā, ka vēl reāli iederos līmenī, nevis tikai goda pēc nosēžu vienu maiņu uz soliņa. Šogad sevi uzturēšu ļoti labā fiziskajā formā.
Un tomēr, ja treneris zvanīs un teiks – Kaspar, mums tevi vajag, braucam uz Vāciju…
Es nekad neesmu spējis izlasei atteikt. Jau divreiz viņi mani ir pierunājuši atgriezties, acīmredzot esmu vājš uz šo lietu. Tā ka – nekad nesaki nekad!
MERCEDES-BENZ GLC400 4MATIC
- Piedziņa: divi elektromotori, pilnpiedziņa
- Jauda: 489 ZS
- Griezes moments: 800 Nm
- Akumulatora ietilpība: 94 kWh
- Sniedzamība: līdz 715 km
- Paātrinājums 0–100 km/h – 4,3 sekundes
- Maksimālā uzlādes jauda: 330 kW
- Patēriņš: 14,5–18,0 kWh/100 km
- Maksimālais ātrums: 210 km/h
- Vilktspēja: 2400 kg
- Cena no: 75 020 eiro
Plašāk: GLC atklāšanas piedāvājums|Mercedes-Benz Cars
