Edgars Neilands
- Dārznieks, arborists, Annas Koku skolas, Labo koku un tiem radniecīgu uzņēmumu saimnieks Latvijā un Norvēģijā.
- Koku ciema ķēniņš. «Katrā mūsos ir kundziņš. Es esmu koku ciema ķēniņš. Man Visums to ļauj. Ap mani ir cilvēki, kam ar mani ir līdzīgas vērtības. Es uzskatu, ka ķēniņš, kundziņš, karalis ir labākais, ja viņš ir labs, viņš ir labāks nekā demokrātija. Demokrātija ir labāka nekā slikts karalis, bet labs karalis ieklausās cilvēkos, palīdz viņiem tāpat kā sev, ātri pieņem lēmumus un uzņemas visu atbildību, un ir sociāli taisnīgs. Koku ciemā es atbildu par visu.»
- Ārstes radioloģes Elīnas vīrs un piecu bērnu – Annas, Kārļa, Jāņa, Jēkaba un Māras – tēvs.
- Pavasarī iznāca Edgara grāmata Dārznieka manifests.
– Ko tu teiktu cilvēkiem, kuri tavu grāmatu vēl nav to lasījuši un varbūt pat neko par to nezina?
– Man ir pilna sirds, kā jau cilvēkam, kurš kaut ko dara un kam gribas padalīties. Viena izpausme ir uzbūvēt skolu, kurā dalīties ar zināšanām. Praktiskā darbošanās man ir vieglāka nekā grāmatu rakstīšana. Tāpēc iespējams, ka es pats grāmatu tā arī nekad neuzrakstītu, ja mani neviens nepiespiestu. Bet mani piespieda – kolēģe, Labo koku direktore Dzidra. Sagataves jau bija.
Vēl tagad ātrumā varētu nosaukt desmit grāmatas, ko gribētu uzrakstīt. Neparastie koku stāsti – tajā būtu, piemēram, stāsts par diviem dižskābaržiem Rīgā pie Panorāmas rata, kas pirmie Ziemeļeiropā pārcēlās uz jaunu vietu abi kopā – tāpat kā bija auguši. Turklāt ziemā, kad koki bija piesaluši, tehnika buksēja un troses trūka…
Vai Dailes teātra laukuma koku stāsti. Tie, kurus koku stāsti interesē, to varētu lasīt kā detektīvu.
Vēl es varētu uzrakstīt grāmatu par bērnu audzināšanu.
Lasi
trīs mēnešus
→

abonents?
Ienākt portālā






































































































































































