Rīga +18°C 
Cilvēki vecumā no 55 līdz 64 gadiem galvenokārt devuši pateicības, jo vēlējušies pateikties medicīnas darbiniekam, taču biežāk nekā cita vecuma cilvēki norādījuši, ka deva pateicības, lai būtu pārliecība, ka veselības aprūpes pakalpojums tiks sniegts kvalitatīvāk un rūpīgāk. Šī vecuma grupa biežāk uzskata, ka, nesniedzot pateicības, pastāv risks saņemt sliktāku attieksmi vai nekvalitatīvāku un grūtāk pieejamu pakalpojumu.
Savukārt cilvēki vecumā no 65 līdz 75 gadiem salīdzinoši biežāk ārstiem izteikuši vārdisku pateicību, kā arī devuši pateicības galvenokārt tāpēc, ka vēlējušies pateikties. Šī grupa biežāk pateicības devusi savās interesēs. Gados vecākie cilvēki arī biežāk uzskata: ja pateicību dod brīvprātīgi, aiz pateicības, tā nav korupcija.
Kā tad īsti ir? Vai aploksnes došana ārstam tomēr nav korupcija?
«Jā un nē,» – uzsver tiesībsardze Karina Palkova, skaidrojot: «Korupcija sākas brīdī, kad piedāvājam kādu labumu ar nodomu, ka šis labums varētu mainīt attieksmi. Piemēram, cilvēks pirms pakalpojuma saņemšanas ārstam pasniedz dāvanu, jo viņam šķiet, ka ārsts tad būs rūpīgāks, pievērsīs lielāku uzmanību vai māsiņa biežāk ienāks palātā – sniegs pakalpojumu labāk nekā cilvēkam, kurš neko nav uzdāvinājis. Šādā gadījumā, protams, pastāv korupcijas riski, un uz to norāda arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Savukārt, ja pēc pakalpojuma saņemšanas cilvēks vēlas pateikt paldies ārstam par padarīto un šis paldies nekādā veidā neietekmēs rezultātu, tas nav tik strikti.
Mūsuprāt, medicīnas iestādēm savos iekšējos dokumentos un ētikas kodeksos būtu skaidri jādefinē, kādā veidā cilvēks var pateikties ārstam vai iestādei.
Piemēram, pēc pakalpojuma saņemšanas atļauts pateikt paldies ārstam ar ziediem, konfektēm vai citādi, un tāda prakse ir novērojama Eiropā. Ir jābūt skaidriem spēles noteikumiem, kurā brīdī cilvēks, savas pārliecības, kultūras, domāšanas vai citu motīvu vadīts, var pateikt paldies un kas būtu nošķirts no koruptīvas darbības. Mūsuprāt, slimnīcām būtu jāpiestrādā pie tā, lai paskaidrotu cilvēkiem, kad drīkst pateikt paldies un kas ir šis paldies, un ar ko tas atšķiras no korupcijas.»
Tiesībsarga biroja juridiskā padomniece Elīna Ūsiņa stāsta, ka Latvijā ir ārstniecības iestādes, kur ir pilnīga nulles tolerance pret aploksnēm un dāvanām ārstiem, ir iestādes, kurās ir atļauto dāvanu saraksts, un iestādes, kur ir aizliegto dāvanu saraksts, un cilvēkiem ir ļoti sarežģīti nožonglēt un saprast, ko drīkst un ko ne.
«Ārvalstu pētījumi gan norāda, ka pateicība jebkurā tās formā un brīdī maina saņēmēja attieksmi. Līdz ar to pastāv riska moments, un būtu vēlams, ka mantisks stimuls ārstniecības personai netiktu piekopts, bet tiktu piedāvāti alternatīvi, ētiski veidi, kā pateikties. Piemēram, uzrakstot atzinības vārdus, noziedojot slimnīcas labdarības fondam, cilvēkiem ar invaliditāti. Ka būtu iespēja paust pateicību citā veidā, ne materiālā un ar mērķi nopirkt labvēlību un kvalitāti, jo cilvēktiesības nav jāpērk. Tās ir bez maksas,» uzsver Elīna Ūsiņa.
Ārsts pieprasīt naudu nedrīkst!
Kā vienu no ļoti būtiskiem aspektiem tiesībsardze uzsver to, ka medicīnas persona noteikti nedrīkst neko pieprasīt: «Ja ārsts prasa naudu vai citu labumu, tā jau ir koruptīva darbība, kas nav pieļaujama. Senioriem svarīgi zināt, ka Latvijā ir valsts apmaksāta veselības aprūpe, par ko valsts jau ir samaksājusi, un nevienam nav pienākuma teikt paldies nekādā veidā. Par to jau ir samaksāts! Jāsaprot, ka dzīvojam citos laikos un citā tiesiskajā telpā, kur valsts par pakalpojumu ir samaksājusi un ārsts vai medmāsa jau saņem atalgojumu par šo vizīti, par šo pakalpojumu.
Labs jautājums, kāpēc daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem joprojām ir pārliecība, ka ārstam jāpasaka paldies.
Mēs veikalā pērkam maizi un kasierim taču neatstājam pateicību. Vai ejam pie sociālā darbinieka un viņam naudu neatstājam. Šī ir tāda vēsturiska pieeja no padomju gadiem.» Arī Elīna Ūsiņa atgādina, ka aplokšņu došana ārstiem savulaik bija valūta, lai atrisinātu problēmas, tiktu pie ārsta.
«Arī izpētes rezultāti parāda, ka pateicības došana ir gan tāds dvēseles stāvoklis, kad gribas sirsnīgi pateikties, gan vienlaikus pieņēmums: «Nu, kā es varu nedot?» Tad pie manis nepienāks, mani neuzklausīs. Bet tam visam jau jābūt iekļautam pakalpojumā. Neko papildus pirkt nevajag! Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu, ētisku veselības aprūpi bez papildu maksāšanas.»
Un ārsti, īpaši jaunie ārsti, arī negaida pateicības, un, kad pacients nāk un reizēm pat uzstājīgi vēlas pateikties, viņš ārstu nostāda neveiklā pozīcijā, jo dakteris uzreiz domā, vai tā nav korupcija.
Tāpēc aplokšņu un pateicību devējiem būtu arī jāatceras, ka viņi ar savu darbību pakļauj riskam ar ārsta reputāciju, rada ārsta tiesību aizskārumu.
«Daudz strādājam ar jaunajiem ārstiem, esam izgājuši cauri topošo ārstu programmām, un šobrīd viņiem māca, ka ikviens cilvēks ir vērtība, ka visi ir vienlīdzīgi un visiem pakalpojums jāsniedz vienlīdz kvalitatīvi bez diskriminācijas, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, rases utt. Līdz ar to jauno ārstu domāšanā arvien mazinās pieņēmums, ka tad, ja man neko neiedos, pret šo cilvēku izturēšos citādi. Tas ir izslēgts, un tam tā nevajadzētu būt, un man gribas cerēt, ka tā ir, jo augstskolas daudz strādā pie jauno ārstu ētikas un izglītošanas,» saka tiesībsardze.
Jāziņo, nevis jāmaksā!
Ne reizi vien tomēr dzirdēts par gadījumiem, kad, iedodot aploksni vai citu materiālu labumu, cilvēks tiešām iegūst lielāku ārsta ieinteresētību, labāku attieksmi, saņem kādu papildu izmeklējumu. Karina Palkova vispirms atgādina, ka pirms pakalpojuma nevienam nav tiesību dot nekādu mantiska rakstura lietu ārstniecības personai, jo tas ir korupcijas risks, un tā nedrīkst būt!
«Otrkārt, pēc likuma ikvienam cilvēkam mūsu valstī ir tiesības saņemt kvalitatīvu un kvalificētu pakalpojumu. Un punkts. Bez papildu labuma prasīšanas un papildu pateicībām! Ja ejam uz ideālo pasauli, kā to saucu, uz to, kas rakstīts Pacientu tiesību likumā, Ārstniecības likumā, Korupcijas novēršanas likumā, tad ikvienam ir jāsaņemas un jālabo situācija. Tiklīdz ir signāls, ka medicīnas persona gaida kādu pateicību, neklusējam, ejam, stāstām, rakstam ārstniecības iestādes vadītājam, KNAB. Neklusējiet!
Jo vairāk par to runāsim, jo mazāka varbūtība, ka tas turpināsies.
Ja ārsts no pacienta tiešā vai netiešā veidā pieprasa materiālu labumu, jāatceras, ka tas ir aizliegts un tā ir sodāma rīcība. Mums šī sistēma ir jāizskauž, tāpēc aicinu ikvienu ziņot par katru gadījumu, kad ārstniecības persona izsaka mājienu par materiālu labumu. Mums vajag šo izskaust, un jābūt nulles tolerancei. Šādi ārsti nedrīkst strādāt veselības aprūpes sistēmā un apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību,» uzsver tiesībsardze.
Diemžēl aptauja liecina, ka seniori gan ziņo daudz retāk, jo viņiem ir bailes un, pat ja ir gatavi ziņot, viņiem vajag drošību, ka par to nebūs nelabvēlīgu seku. Un nav arī, jo pozitīvo gadījumu, kad ir ziņots un pakalpojums veiksmīgi un kvalitatīvi ir saņemts, ir daudz.
Pateicību var izrādīt arī citādi
«Ārstam ir pienākums ārstēt neatkarīgi no apstākļiem. Ja ārsts nepilda savu pienākumu, viņam var iestāties zināma atbildība. Pat ja ir ļoti smaga situācija, ja tas ir dzīvības un nāves jautājums pašam vai tuviniekam, dodot aploksni, mēs kropļojam veselības aprūpes sistēmu. Ja dodam aploksni, mēs atbalstām un uzturam koruptīvu sistēmu. Un mums nav tiesību to darīt! Esam demokrātiska un tiesiska valsts, un mums jāuztur tiesiskas valsts standarti. Citādi iesim virzienā, kas demokrātijā nav pieļaujama.
Padomājiet arī par citiem – ir cilvēki, kuriem nav iespēju samaksāt.
Un ar šādu prettiesisku rīcību mēs, iespējams, atņemam dzīvību citiem,» akcentē tiesībsardze, bet Elīna Ūsiņa atgādina: arī KNAB ir atzinis, ka lielā korupcija sākas ar mazo, sadzīvisko korupciju, kas kropļo veselības aprūpes sistēmu un vienlīdzīgu, taisnīgu piekļūstamību. Jo katram ir vienlīdzīgas tiesības saņemt kvalitatīvu pakalpojumu un par to viņam nav jānes ne zemenes, ne medus, ne aploksne.
Vienlaikus tam jāiet roku rokā ar cilvēku uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai, ar pakalpojumu pieejamību, ar ieinteresētu un laipnu attieksmi, un, ja tā dažkārt nav, tad… «Mums jāseko līdzi gan savām tiesībām, gan pienākumiem. Ja medicīnas persona pienākumus pilda godprātīgi, darot visu, kas rakstīts gan Ārstniecības, gan Pacientu tiesību likumā, savukārt pacients izturas ar cieņu pret ārstu, ievēro viņa norādījumus, veidojas tiesiski loģiska sadarbība, pacients un ārsts kļūst par partneriem, un šajā partnerībā katrs dara savu darbu. Un tad nerodas ne nepieciešamība, ne vēlme pateikties.
Jo pacients pilda savu pienākumu – ievēro norādījumus, rūpējas par veselību, iet pie ārsta –, bet ārsts pilda savu pienākumu – strādā ar lielāko atdevi, cieņpilni izturas. Un tad abas puses sniedz savu ieguldījumu, un tur nav vietas pateicībai.
Tad jāsaka paldies sev, ka spēju rūpēties par sevi, savu veselību, atrast laiku aiziet pie ārsta.
Un, ja gribas, var pateikt ārstam paldies ar vārdiem, ar sirsnīgu acu skatienu, var ierakstīt savu pateicību internetā. Ja skaļi sociālajos tīklos pasakāmies par labu darbu ārstam, māsiņai, slimnīcas vadībai, viņiem tas būs ļoti patīkami,» uzsver tiesībsardze.
