Rīga +13°C 
Par to liecina biedrības Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem Saknes nesen veiktā aptauja, kurā gandrīz divu mēnešu laikā tika aptaujāti vairāki simti cilvēku, turklāt ceturtajai daļai jeb 26,8 procentiem aptaujāto ienākumu līmenis ir līdz 600 eiro mēnesī. Ieskaitot iepriekš minēto daļu, ienākumu līmenis līdz 1000 eiro mēnesī ir 64,3 procentiem aptaujāto – vairāk nekā pusei, kas liecina, ka arī cilvēki ar zemiem ienākumiem ir gatavi piemaksai pie valsts kompensētās summas, lai viņi varētu izvēlēties zāles.
Ieskaitot aptaujātos ar zemiem ienākumiem, kopumā 78,1% aptaujāto pilnībā būtu gatavi piemaksāt starpību starp valsts kompensētajām lētākajām zālēm ar attiecīgo aktīvo vielu un paša pacienta izvēlētajām zālēm ja valsts kompensētu tikai lētāko zāļu summu arī citām zālēm. Attiecīgi 21,9% izvēlētos tikai pilnībā valsts apmaksāto lētāko zāļu iepakojumu.
Nedaudz mazāk – 62,7% – aptaujāto atbilstoši vēlas izmaiņas valsts kompensējamo zāļu sistēmā, kas paredz iespēju zāļu pircējam pašam izvēlēties konkrētu zāļu nosaukumu, kur valsts kompensē tikai lētāko nosaukumu ar atbilstošo aktīvo vielu, bet starpību pacients sedz pats. Vēl 27,4% ir tādu, kuri piekrīt tai pašai idejai, bet vēlētos, ka būtu noteikti ierobežojumi piemaksai. Tātad sistēmas maiņu izvēles virzienā vēlas 90,1% aptaujāto.
Tikai 3% uzskata esošo sistēmu par apmierinošu un nevēlas izmaiņas, bet 6,9% aptaujāto nav viedokļa šajā jautājumā.
Bieži nepatīkamus brīžus rada situācijas, kad, zāļu izplatītājiem mainot cenas, aptiekās nomainās arī valsts kompensētais lētākais variants. Lai saprastu, kāda ir līdzšinējā pieredze un cik aktuāla vai izplatīta varētu būt vajadzība izvēlēties konkrētu zāļu nosaukumu, aptaujā tika par to vaicāts. Attiecīgi 24,7% aptaujāto aptiekās vienmēr saņem vienas un tās pašas valsts kompensētās zāles, savukārt 35,4% bieži sastopas ar negaidītām pārmaiņām, kad saņem zāles, kas atšķiras no iepriekš saņemtajām pēc krāsas, formas, iepakojuma vai ražotāja, jo valsts vairs nekompensēja iepriekšējās. Savukārt 39,9% ar šīm atšķirībām ir sastapušies, taču reti.
Vērtējot sekas, aptaujā 11.8% respondentu norādīja uz pašsajūtas pasliktināšanos vai blakusparādībām pēc zāļu maiņas, bet 25% izjūt satraukumu. Aptaujas dati rāda, ka katrs desmitais pacients pēc piespiedu zāļu maiņas izjūt veselības pasliktināšanos, bet ceturtā daļa dzīvo pastāvīgā trauksmē.
Valsts kompensējamās zāles vai medicīniskās ierīces starp aptaujātajiem regulāri lieto 68,6%, savukārt 21,3% aptaujas laikā nelietoja kompensējamās zāles. Vēl 10,1% ir tādu aptaujāto, kuri valsts kompensējamās zāles lietojuši noteiktos periodos.
Starp aptaujātajiem mazākums bijuši jaunieši – vecumā līdz 30 tikai 8,3 procenti, bet citas vecuma grupas līdzīgos apmēros: 33,1% – vecumā no 31 līdz 50 gadiem, 33,3% – vecumā no 51 līdz 64 gadiem un 25,2% – seniori vecumā no 65 gadiem.
Aptauju biedrība Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem Saknes īstenoja gan starp pacientu organizācijas dalībniekiem, gan starp gadījuma cilvēkiem šā gada februārī, martā un aprīlī.
Šis jautājums aktualizējās pirms gada – 2025. gada maijā, kad 24 dažādas ārstu un pacientu nevalstiskās organizācijas nosūtīja kopīgu vēstuli veselības ministram un Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta vadošajām amatpersonām, lūdzot pilnveidot sistēmu, lai nodrošinātu pacientiem iespēju izvēlēties atbilstošākas zāles un medicīniskās ierīces, kas neprasītu papildu finansējumu, bet tikai grozījumu normatīvos.
Līdz šim nav panākta vienošanās par sistēmas pilnveidi, lai gan tas neietekmētu tos, kuri ir apmierināti ar esošo sistēmu, un valsts budžetā tas neradītu papildu izdevumus par zālēm.
24 ārstu un pacientu organizācijas aicina papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr.899 «Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība» ar 89.1 punktu sekojošā redakcijā: «89.1 Ja ārsts, izrakstot kompensējamās zāles vai medicīniskās ierīces, lietojis to vispārīgo nosaukumu, un pacients izvēlas zāles vai medicīnisko ierīci zāļu vai medicīniskās ierīces vispārīgā nosaukuma ietvaros, kuru cena pārsniedz kompensējamo lētāko zāļu vai medicīniskās ierīces bāzes cenu, pacientam ir tiesības saņemt izvēlētās zāles vai medicīnisko ierīci, sedzot starpību starp zāļu vai medicīniskās ierīces aptiekas cenu un kompensācijas summu. Aptiekai ir pienākums informēt pacientu par lētākajām kompensējamām zālēm vai medicīniskajām ierīcēm, kas atbilst šim nosaukumam un lietošanas veidam, kā arī šo tiesību izmantošanas iespējām un nosacījumiem.»
