Rīga +4°C 
Asu mēli, bet zelta sirdi
«Strazds bija foršs cilvēks un viens no Latvijas jaudīgākajiem ornitologiem, kuru pazīstu. Māris ar sirdi un dvēseli darīja savu darbu un prata aizraut arī citus,» tā žurnālam Privātā Dzīve saka Sandijs Semjonovs, kas kopā ar Māri Strazdu ir autori filmai Melnā stārķa kungs. Šos skaistos putnus un to uzvedību ornitologs pētīja vairāk nekā četrdesmit gadus. Filmas aprakstā minēta interesanta piezīme, ka Strazda mīlestība un attiecības ar šiem skaistajiem putniem ir senākas nekā attiecības ar viņa sievu.
«Māris bija gluži kā melnie stārķi, kurus pētīja. Viņš turējās savrup tāpat kā šie putni, kas mitinās dziļos mežos un ikdienā cilvēka acij nav redzami.
Slavenais ornitologs bija labsirdīgs, izpalīdzīgs, patiess, godīgs cilvēks, tajā pašā laikā varēja pateikt arī kādu dzēlību un nekad neliekuļoja. Māris vienmēr teica acīs kā ir, ko domāja, un arī to, kas nepatika, tāpēc viņu arvien retāk aicināja iesaistīties procesos, kas saistīti ar meža apsaimniekošanas likumiem. Jā, Māris varēja būt ass, bet tas nekad nebija bez iemesla, un parasti viņam bija taisnība. Ar viņu nekad nebija garlaicīgi, jo bija apveltīts arī ar labu humora izjūtu,» Strazdu atceras Sandijs.
Māris Strazds žurnālista Sandija Semjonova objektīvā
Pēdējā nejaušā satikšanās
Vēl tikai pirms pāris nedēļām Sandijs ornitologu bija saticis Kalnciema tirdziņā. «Abi pirkām vienas šķirnes ābolus. Uzzinot, ka viņš pēkšņi aizgājis mūžībā, izjūtas ir sirreālas. Man ir ļoti skumji, un izsaku visdziļāko līdzjūtību ģimenei – sievai un divām meitām,» saka žurnālists. Ar Māri viņa ceļi krustojušies vairākkārt. Ornitologs bija biežs viesis Latvijas Televīzijas raidījumā Vides fakti. Abus vienoja profesionāla draudzība, kas veidojās kopējos projektos. «Māris izdomāja akciju Cirvis 2000, tā bija vērsta pret nelegālu mežu izciršanu.
Viņš bija sociāli atbildīgs un aktīvi iestājās pret straujajiem mežu izciršanas tempiem,» norāda Semjonovs.
Neaizmirstams piedzīvojums žurnālistam bija Māra Strazda vadītās ekspedīcijas Pa melnā stārķa pēdām filmēšana un dokumentēšana Āfrikā. «Lai pilnvērtīgi varētu veltīt laiku darbam un putnu pētīšanai, bijām nodrošinājušies ar teltīm un līdzi brauca arī pavārs. Mūs visur vadāja vietējo cilšu vīrieši, kas bija bruņojušies ar šķēpiem un kalašņikovam līdzīgiem automātiem. Tas skats bija tik neparasts – gluži kā ārzemju piedzīvojumu filmās,» atceras Semjonovs. Āfrikā ceļotājiem izdevās atrast ne tikai stārķus, bet arī satikt ziloni.
«Vietējie viņu gribēja nošaut, pret ko kategoriski iebildām, sakot: «Mēs jums maksājam par to, ka strādājat par pavadoņiem, nevis par blakus halturām.» Ja viņi šo dzīvnieku būtu nošāvuši, tad izgrieztu kādu gabalu, aizstieptu uz būdu, bet lielāko daļu ķermeņa būtu atstājuši pūstam uz lauka,» norāda Sandijs.
«Ar Māri bija patīkami aprunāties un iedzert kopā aliņu vakaros pie ugunskura.
Viņa nesavtīgā daba atklājās, kad savannā lielā karstuma dēļ operatoram kļuva slikti. Tur nevar izsaukt ne ātros, nedz atrast citu palīdzību, un, lai izkļūtu no šīs vietas, mums bija nepieciešama vismaz viena diena. Arī pats tobrīd biju knapi dzīvs, bet Māris, ne mirkli nevilcinoties, pārņēma operatora smago ekipējumu,» atceras Semjonovs.
Putnu advokāts
Bioloģijas doktors Māris Strazds ir sniedzis nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas mežu un putnu aizsardzībā. Sevi viņš reiz trāpīgi raksturoja kā putnu advokātu. Māris Strazds bija viens no 76 cilvēkiem, kas 1985. gadā dibināja Latvijas Ornitoloģijas biedrību. Ornitologs aktīvi iestājās pret Latvijas mežu noplicināšanu, veicināja mikroliegumu izveidi reto putnu ligzdošanas vietām un piedalījās 2000. gada Meža likuma izstrādē. Strazda vadībā tapušas tādas nozīmīgas grāmatas kā Latvijas meža putni, Latvijas lauku putni un Latvijas ūdeņu putni. Māris bija talantīgs ilustrators, viņa zīmētie putni rotā vairākas grāmatas un Latvijas pastmarkas.
