Rīga +9°C 
Latvijā audzē trīs aktinīdiju sugas. Senākā un izplatītākā ir Mandžūrijas aktinīdija (Actinidia kolomikta). Vēl pie mums audzē aso aktinīdiju (Actinidia arguta), bet segtajās platībās arī dienvidnieci auglīgo aktinīdiju (Actinidia polygama). Tās lapas un augļi ir oranžā nokrāsā. Latvijas klimatam piemērotākā ir Mandžūrijas aktinīdija. Tai ir ļoti daudz šķirņu.
Vienlaikus tā ir arī krāšņāka, jo lapas sezonas laikā vairākkārt maina krāsu, un smaržīgāka. Ziedu aromāts līdzinās jasmīna smaržai. Šo var atšķirt ar tausti – lapas klātas tādiem kā matiņiem. Abām pārējām Latvijā biežāk sastopamajām sugām tās ir gludas, vaskainas.
Savukārt, ja vēlas audzēt kādu no asās aktinīdijas šķirnēm, pirms tam vajadzētu noskaidrot, cik agra tā ir un kāda ir ziemcietība.
Aktinīdijas ir gan vienmāju, gan divmāju augi. Tas nozīmē, ka uz viena auga var būt viendzimuma un divdzimumu ziedi. Vienmāju auga apputei nepieciešams gan sievišķais, gan vīrišķais augs. Aktinīdijas var stādīt gan pavasarī, gan rudenī. Ja stāds vēl ir bez lapām, pavasarī piemērotākais laiks būs aprīļa beigās. Ja lapas jau sazaļojušas – maija beigās pēc salnām. Konteinerstādus var stādīt arī vasarā.
Kurā vietā?
Piemērotākā būs saulaina vieta dienvidaustrumu, dienvidrietumu vai austrumu pusē. Nevajadzētu izvēlēties dienvidu pusi, jo gadu gaitā aktinīdiju apakšējā daļa paliek kaila, bez lapām, un pavasara saules stiprie stari var bojāt mizu. Ja tā saplaisā, augs var aiziet bojā. Aktinīdijas ieteicams stādīt pie mūra ēku sienām, kas pasargā no pavasara salnām, jo pa dienu akumulē siltumu.
Aktinīdijām patīk trūdvielām bagāta, labi aerēta augsne. Gruntsūdens līmenis nedrīkst būt augstāks par metru. Nepieciešama neitrāla vai vāji skāba augsne. Par to, ka zeme varētu būt par skābu, liecina kosas.
Kā stādīt?
Aktinīdijas stāda 50 × 60 cm lielā bedrē, kas piepildīta ar satrūdējušiem kūtsmēsliem, biohumusu vai kompostu. Ja trūdvielu nav, augsnei var pievienot 200 g superfosfāta, 70 g kālija, 50 g amonija nitrāta. Papildus var pievienot 50–60 g lapu koku pelnu. Ja augsne ir smilšaina, bedri var izoderēt ar kartonu. Tas trūdvielām neļaus aizplūst, kamēr augs izveidos spēcīgu sakņu sistēmu, bet pēc tam dabīgā ceļā sadalīsies.
Vīrišķo un sievišķo augu vajadzētu stādīt divu metru attālumā vienu no otra.
Ja stādīs tālāk, ziedi neapputeksnēsies. Ja tuvāk – augus būs grūti kopt. Tā kā aktinīdija ir liānveida augs, nepieciešams veidot balstu sistēmu. To ieteicams izgatavot no metāla, lai kalpošanas mūžs būtu ilgāks. Labi koptas aktinīdijas dzīvo 50–70 gadu.
Kad būs raža?
Aktinīdijas zied maijā un jūnijā, bet auglīgo aktinīdiju šķirnes – pat jūlija sākumā. Pirmās ogas gaidāmas trešajā vai ceturtajā augšanas gadā. Jo vecāks augs, jo lielāka raža. Ja aktinīdija aizņem 2,5 × 2 m platību, ražas kop apjoms varētu būt ap pieciem kilogramiem. Ogas ir gatavas, kad sāk krist zemē.
Lai tās būtu vieglāk savākt, uz zemes var noklāt agrotīklu. Ja augs zemāks, ražu iespējams novākt, negaidot galējo gatavības pakāpi. Pēc tam plānā kārtiņā saber kastītēs un novieto istabā. Ogas vienmērīgi nogatavosies 2–3 dienu laikā.
Kā kopt?
Liānveidīgais augs spēj izaugt pat 20 m garumā, tāpēc tā dzinumus ieteicams regulāri apgriezt. Tas ļaus iegūt arī labākas kvalitātes ogas. Aktinīdijas var griezt rudenī 7–10 dienas pēc pirmajām salnām vai ziemas beigās. Pavasarī, kad jau sākusies sulu cirkulācija, to vairs nevajadzētu darīt. Izgriež noražojušos, bojātos, pussausos, sausos dzinumus.
Aktinīdijas jāsargā no pavasara salnām, citādi ražu nesagaidīt. Tas nav sarežģīti, tikai uz nakti jāpiesedz ar agrotīklu. Drošībai to var klāt divās kārtās. Jāuzmana, lai dzinumi tam nepieskaras, citādi apsals tik un tā. Papildu laistīšana nepieciešama tikai ļoti sausās vasarās. Pēc ogu novākšanas augu var piebarot ar kāliju saturošu mēslojumu.
Sargā no kaķiem!
Atklātā laukā augošas aktinīdijas Latvijas apstākļos neslimo. Lielākie kaitnieki tām ir kaķveidīgo dzimtas dzīvnieki, kurus vilina auga smarža, sevišķi pavasarī. Efekts līdzinās baldriānam.
Kaķi glaužas pie auga, grauž dzinumus un saknes, izguļ stādījumus. Turklāt tā dara ne tikai kaķi, bet arī lūši un citi kaķveidīgie. Lai pasargātu no dzīvnieku uzbrukumiem, ap aktinīdijām var veidot sētiņas vai arī tuvāk zemei, līdzīgi kā rotas eglītē, sakarināt ēteriskajās eļļās samērcētus vates tamponus. Tāpat tuvumā ieteicams stādīt augus, kas spēcīgi smaržo, piemēram, lavandas.
