Svinam kopā! Lasi SANTA+ 7 mēn. par 7 € 
Rīga +25°C 
Lai gan bukši ir svešzemju augi, piemērotā vietā tie labi aug arī pie mums. Tiesa, nebūs tik vienkārši kā, piemēram, ar fizokarpiem, kas labi izskatās arī bez īpašas kopšanas. Vislielāko postu bukšiem nodara gan ziemas, gan pavasara saule. Sals nav tik bīstams – tie spēj izturēt pat mīnus 27 grādu temperatūru.
Vasaras saulē bukši neapdeg. Ja maijā vai jūnijā redzam apdegumu, tās ir ziemas vai pavasara sekas. Citreiz vēl maija sākumā buksis ir skaisti zaļš, bet pēkšņi jūnija vidū nodzeltē, tāpēc arī tos mēdz uzskatīt par mūsu klimatā kaprīziem augiem. Jo bukši ir zemāk cirpti, jo labāk pārziemo, jo ir vairāk pasargāti no saules un vēja ietekmes. Sniegotās ziemās bukšiem var samest riņķī sniegu, kas pasargās gan no saules un vēja, gan nodrošinās papildu mitrumu pavasarī.
Pēdējā laikā vērojama tendence bukšus stādīt kapos un zemu piecirpt. No tiem var veidot ne tikai zemus dzīvžodziņus, bet arī dažādas formas – bumbas, piramīdas, konusus, spirāles un ar karkasa palīdzību pat dzīvnieciņus.
Bukša portrets
Latvijā vispopulārākais ir mūžzaļais buksis (Buxus sempervirens), kas mūsu klimatā aug lēnāk nekā Viduseiropā un Dienvideiropā, tomēr izaug līdz 1,2–2 m augsts.
- Vainags – noapaļots, ar blīvu zarojumu.
- Lapas – nelielas, koši zaļas, ādainas, spīdīgas, smaržīgas. Jāatzīst gan, ka daudziem šis slapja suņa aromāts nepatīk.
- Ziedi – dzeltenīgi, neievērojami, zied maijā un jūnijā. Augustā un septembrī ienākas zaļganbrūni, apaļi auglīši, ko floristi mēdz izmantot ziemas kompozīcijās.
Otra suga, ko Latvijā audzē daudz retāk, ir sīklapu buksis (Buxus microphylla). Kā jau vēsta nosaukums, tam ir sīkākas lapiņas, un tas sasniedz tikai 0,6–0,8 m augstumu. Lēnaudzīga, sausumizturīga un ēncietīga suga.
Kas jāzina par audzēšanu?
- Bukšus ieteicams stādīt vietā, kur tos no pulksten 11 līdz trijiem pēcpusdienā noēno ēkas vai citi augi. No pusdienas saules ļoti svarīgs noēnojums ir janvārī, februārī un martā, kad pat viena sniegoti saulaina diena var nodarīt lielu postu. Lai mūžzaļais lapojums saglabātos sulīgi zaļš, tiem jānodrošina arī pietiekams mitrums.
- Augsnes ziņā buksis nav izvēlīgs. Piemērotākā augsnes reakcija ir pH 5,5–7,5. Tas ir viens no retajiem augiem, kas spēj augt pat ļoti sārmainā augsnē un pilnīgā mālā, taču skāba augsne gan tiem nepatiks.
- Stādot augsni ielabo ar lapu koku kompostu, kūtsmēsliem, kas ir labi sadalījušies, un bagātinātu rupjas frakcijas kūdru, kas palīdz uzturēt augsni poraināku. Ja augsne ir smilšaina, bedres apakšu izklāj ar mālu vai māla pulveri. Augsnei vēlams piejaukt hidrogelu, kas palīdz ilgāk uzturēt mitrumu. Sakņu zonu ieteicams mulčēt.
- Bukši labvēlīgos apstākļos vasarā var izaugt 5–8 cm, tāpēc, lai noturētu perfektu formu, jācērp vairākas reizes sezonā.
- Pirmoreiz apgriež aprīlī, pirms pumpuru plaukšanas. Nākamā reize ir jūlija sākumā, lai dzinumi līdz ziemai paspētu nobriest. Var apgriezt oktobrī pēc aktīvas augšanas beigām un nedarīt to pavasarī, taču jāņem vērā, ka tad var izplatīties sēnīšu slimības. Lai neapdegtu lapiņas, frizēt nevajadzētu karstā un saulainā laikā. Vislabāk to darīt noēnotās dienās vai vakarpusē, kad saules stari nav tik spēcīgi. Apsalušos, sniega aizlauztos un citādi bojātos zarus nogriež, kad tie pamanīti, lai nebojā skatu.
- Bukši būs pateicīgi par mēslojumu, piemēram, pavasarī var lietot NovaTec Classic, kam ir ļoti laba formula. Slāpeklis izšķīst lēnām un augs tiek pabarots ilgāku laiku. Augusta vidū būs piemērots kāds no rudens mēslojumiem, kam slāpekļa saturs ir zem 5. Vēl, ja gribas palutināt, bukšiem septembra vidū var iedot patentkāliju vai kālija magnēziju. Vēlāk gan to nevajag lietot, jo augiem jāpaspēj to uzņemt, kamēr notiek veģetācija.
- Sēnīšu slimību profilaksei jāgādā, lai stādījums nebūtu sabiezināts, jāattīra krūmiņa iekšpuse, lai vēdinātos vainags. Profilaksei var izmantot Bordo, Burgundijas šķīdumu, Dentamet vai citus pretsēnīšu līdzekļus.
- Lai bukšus labāk pasargātu no apdegšanas ziemas un pavasara saulē, tie, tāpat kā citi augi, sausos rudeņos kārtīgi jāsalaista, lai uzkrāj pietiekami daudz mitruma. Mitrums ir jānodrošina līdz pat sala iestāšanās laikam.
- Ziemā un pavasarī bukšus ieteicams piesegt ar egļu zariem, nevis agrotīklu. Tad tie labāk saņems gaismu un elpos, kā arī neuzkrāsies mitrums.
- Ja buksis ir apsalis, to var droši nogriezt līdz zemei, – ataugs, ja vien nav ļoti vecs. No snaudošajiem pumpuriem sakņu zonā attīstīsies jauni dzinumiņi, tikai jārūpējas par laistīšanu un mēslošanu.
- Bukšus var audzēt arī podos, tikai ziemā jānodrošina siltinājums. To var izveidot, izklājot poda iekšpusi ar putuplastu, vai arī nopirkt jau gatavu siltinātu podu. Otrs variants ir podu pa ziemu ienest vēsā, gaišā telpā. Tumša un silta vieta nederēs, jo tur buksis sāks stīdzēt.
Kādus kaimiņus izvēlēties?
Slikti kaimiņi ir koki ar virspusēju sakņu sistēmu, piemēram, bērzi un kļavas, kas atņems bukšiem barības vielas un ūdeni. Savukārt labi izskatās tandēmā ar rozēm, kam ir dziļa sakņu sistēma, tāpēc tie savā starpā nekonkurē. Labi kompanjoni bukšiem ir arī graudzāles, piemēram, molīnijas, sāres un auzenes, kā arī lavandas, perovskijas, penstemones, bitenes, dekoratīvie sīpoli un visas vasaras puķes. Bukši labi sader ar bārbelēm, veigelām, grimoņiem, kļavām, fizokarpiem, spārnotajiem segliņiem un citiem. Siltākās vietās bukšus podos var izmantot ziemas kompozīcijās kopā ar viršiem, pavasarī pārstādot dārzā.
Bukšu šķirnes
- ‘Argenteovariegata’. Krūms ir 1,5 m augsts un tikpat plats. Lapas zaļganbaltas. Šķirne piemērota audzēšanai Rietumu zonā.
- ‘Aureovariegata’. 1,2–1,5 m augsts, 1–1,2 m plats. Lapas zaļas ar krēmbaltām svītrām un laukumiem. Šķirne ir jutīgāka pret sauli nekā pamatsuga.
- ‘Bullata’. 1,5–2 m augsts. Lapojums zilganzaļš, lapas lielākas nekā pamatsugai. Viena no izturīgākajām šķirnēm.
- ‘Suffruticosa’. 0,5–1 m augsts un 1–1,5 m plats.
