Rīga +22°C 
Cistīts jeb apakšējo urīnceļu infekcija tik tiešām biežāk parādās pavasarī vai vēsā vasarā, taču tieša sakara ar laikapstākļiem tam nav. To vērts uzreiz saprast, lai neticētu pasakai, ka izdosies sevi pasargāt ar vilnas zeķēm, nesēdēšanu uz auksta akmens pirms pērkona un nepeldēšanos. Jo tiešie cistīta ierosinātāji ir mikroorganismi, visbiežāk – baktērijas.
Kas tās par baktērijām?
Tās ir tās pašas zarnu nūjiņas, kas mīt starpenē uz ādas un gļotādas. Tie paši mikroorganismi, kas kuplā pulkā apdzīvo kuņģa un zarnu traktu un taisno zarnu un no starpenes pārceļo uz vēl dziļākiem ūdeņiem – uz vulvu, izraisot urīnceļu infekciju. Infekcijai nav tik ļoti liela sakara ar intīmo higiēnu. Citreiz šī pārmērīgā rūpība pat kaitē, jo ir papildu risks, ka gļotādā veidosies mikroplaisiņas, līdz ar to atvieglos baktēriju nokļūšanu urīnceļos.
Nodrošināt sterilu vidi intīmo orgānu apvidū nav ne iespējams, ne arī vajadzīgs. Cita lieta, kas patiešām būtiska, – vienmēr jāatceras, ka pēc lielajām darīšanām un vispār ir pareizi jānoslaukās. Tātad no priekšas uz aizmuguri, nevis otrādi. Cistīts parasti sākas pēkšņi un absolūti nelaikā, bet – tā neskaitās bīstama kaite.
Protams, apakšējie urīnceļi – urīnizvadkanāls un urīnpūslis – ir iekaisuši, grūti pačurāt, reizēm šķiet, it kā ar stiklu grieztu, taču normālam cistītam nav raksturīgas smagas vispārējās intoksikācijas izpausmes – augsta temperatūra, drebuļi, muguras laušana, slikta dūša…
Ja tādas parādās, tas jau liecina par augšējo (!) urīnceļu iekaisumu, kad infekcija zibenīgi aizceļojusi līdz pat nierēm.
Tāpēc, ja pēc tam, kad sācies cistīts, seko sāpes mugurā, jostas vietā vai sānos, krata drebuļi, turas paaugstināta temperatūra (parasti līdz 38 grādiem), moka nelabums un velk pat uz vemšanu, iespējams, ka pievienojies pielonefrīts jeb nieru iekaisums. Šādā gadījumā ārsta palīdzība jāmeklē uzreiz! Noteikti būs jāārstējas ar antibiotikām.
Sāc ar bezrecepšu fitopreparātiem!
Bet, ja tev ir cistīts normālais, vienu dienu var nogaidīt, lietojot aptiekā nopērkamos bezrecepšu fitopreparātus – augu izcelsmes līdzekļus. Fitolizīna pasta, kuras sastāvā ir ekstrakti no pētersīļu un grieķu trigonellas sēklām, maura sūrenes, kosas un Eiropas zeltgalvītes lakstiem, vārpatas sakneņa, bērzu lapām, lupstāja saknes, sīpolu mizām, kādreiz bija līdzeklis numur viens, un arī tagad tāda ir – negaršīga, tomēr iedarbīga.
Starp citu, ir arī fitolizīna kapsulas.
Der miltenāju lapas, kurās ir vielas ar baktericīdu iedarbību, tāpēc tās izmanto nieru un urīnceļu slimību ārstēšanai. Vēl ar savām pretiekaisuma un urīndzenošajām īpašībām izceļas bērza pumpuri un lapas, Islandes ķērpis, tīruma kosa, baltdadzis, parastais plikstiņš… Pareizāk būtu veidot tēju no vairākiem ārstniecības augiem, lai to iedarbība būtu daudzpusīgāka. Zāļu tējas palīdz izvadīt lieko šķidrumu, nomāc baktēriju vairošanos, samazina iekaisumu un veicina urīnceļu gļotādas atjaunošanos.
Var lietot bezrecepšu preparātus, kas nopērkami aptiekās, – Urinal kapsulas, Urinal Akut tabletes. Ir tādas Saluro Duo kapsulas, kuru sastāvā ir dzērveņu ekstrakts un vēl plus D-mannoze, kas ir ļoti efektīva gan pret akūtu cistītu, gan tad, ja tas atkārtojas. Latvijas aptiekās D-mannoze pieejama vienīgi nelielā devā; preparātu ar četras reizes lielāku D-mannozes daudzumu var pasūtīt internetaptiekās.
Preparāts ir ļoti efektīvs, ja urīnceļu iekaisums bieži atkārtojas. Tāpat var lietot tabletes, kas satur augustiņa un rozmarīna lakstu un lupstāja sakņu pulverus. Šos fitolīdzekļus drīkst lietot kopā ar bezrecepšu nesteroīdo pretiekaisuma tableti, piemēram, ibumetīnu – vienu pašu vai kopā ar nošpu, jo tai tomēr arī piemīt pretiekaisuma efekts un tā mazina spazmatiskās sāpes.
Var lietot tikai ibumetīnu un nošpu komplektā un iztikt bez fitopreparātiem.
Tas viss, vadoties pēc urīnceļu ārstēšanas vadlīnijām, ir pieļaujams. Un, ja pēc dienas traucējošās sajūtas tiešām izzūd vai stipri mazinās, tad pie ārsta var nesteigties, nekādas analīzes nav jānodod un antibiotikas nav jālieto. Taču, ja no pastas dzeršanas un citu preparātu lietošanas rezultāta nav, tad jāatrādās ģimenes ārstam. Jo, lai pievarētu cistītu, jāuzveic mikroorganismi – tātad jālieto antibiotikas.
Ja atkārtojas un atkārojas
Tā arī mēdz notikt. Var lietot augu izcelsmes hormonus fitoestrogēnus, lai padarītu veselīgāku starpenes gļotādu. Var noderēt hialuronskābi saturoši līdzekļi, kas to mitrina un dziedē, lai gļotāda spētu labāk pildīt savus aizsargbarjeras uzvedumus. Der dzērvenes – gan pašas gatavoti morsi, gan rūpnieciski ražotie un aptiekās nopērkamie dzērveņu preparāti: mikstūras, dzērveņu ekstraktu saturošas tabletes, kapsulas.
Dzērveņu ekstraktā esošās vielas aizkavē baktēriju, piemēram, E. coli zarnu nūjiņu, pielipšanu urīnceļu un urīnpūšļa gļotādai, un līdz ar to nenotiek inficēšanās.
Recidivējošas urīnceļu infekcijas skaitās tādas, kuras atkārtojas vismaz trīs reizes gadā vai divas reizes pēdējos sešos mēnešos.
Kāpēc tieši sievietēm?
Sievietes ķermenī ieejas vārti baktērijām ir daudz pieejamāki – urīnizvadkanāls ir īss, plats un taisns. Savukārt kungiem – daudz garāks, šaurāks un ar vairākiem izlocījumiem. Tādu ceļu pārvarēt migrējošajām baktērijām ir pārāk sarežģīti.
Biežākās cistīta pazīmes:
- Diskomforts, sāpes vēdera lejasdaļā urīnpūšļa rajonā.
- Bieža un sāpīga čurāšana.
- Neatliekama vajadzība čurāt.
- Sajūta, it kā neizčurātos līdz galam.
- Asiņu piejaukums urīnā.
- Pēkšņa urīna nesaturēšana.
Cistīta laikā jāatturas:
- no peldēšanās
- no rūgstoša alkohola dzeršanas
- no pārmērīgas saldumu ēšanas.
Lai atkal nesaslimtu:
- Biežāk padzeries.
- Ja gribas uz tualeti mazajās darīšanās, nenogaidi un necieties, bet ej un iztukšo pūsli.
- Pareizi noslaukies pēc tualetes lietošanas.
- Mazgājies dušā, nevis mērcējies vannā.
- Nepārspīlē ar intīmo higiēnu, smaržām un dezodorantiem – tas viss lieki kairina un sausina jutīgo gļotādu.
