Rīga +31°C 
Menopauze sievietes dzīvē ir normāls fizioloģisks periods, kurā pavadām salīdzinoši ilgu mūža posmu. Sievietes labsajūta šajā periodā ir ļoti atkarīga no dzīvesveida un veselības problēmām. Menopauze nav jāārstē – ja vien neizraisa simptomus, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti.
Vēlākā periodā tā mēdz būt saistīta ar palielinātu osteoporozes, kā arī sirds un asinsvadu slimību risku, jo olnīcas vairs neizdala sievišķos hormonus estrogēnus. Tos hormonus, kas veicina kaulu šūnu veidošanos un normālu asinsvadu sieniņu funkciju. Lai sieviete menopauzes laikā justos labi, jārūpējas par veselīgu dzīvesveidu – regulāru fizisku aktivitāti un veselīgu uzturu –, taču, ja ar to nepietiek, tad jālieto menopauzes aizvietojošā jeb hormonu aizstājterapija (HAT).
Tā labvēlīgi ietekmē arī vielmaiņu, taču vienmēr atceries: HAT nepalīdzēs visu mūžu saglabāt ideālo formu, ja pati pie tās nepiestrādāsi.
Šajā tava mūža otrajā pārejas periodā (pirmais ir pusaudžu vecumā) ir jākonsultējas ne tikai ar ginekologu, bet par vispārējo veselību arī ar ģimenes ārstu, uztura speciālistu un fizioterapeitu. Nereti nepieciešams arī psihologa atbalsts.
Kādi var būt HAT preparāti?
Tos iedala tikai estrogēnu saturošos un kombinētajos preparātos, kuros ir abi sievišķie dzimumhormoni – gan estrogēns, gan progesterons. Menopauzes simptomus rada tieši estrogēnu trūkums, tāpēc sūdzību gadījumā jāaizstāj tieši tie. Reproduktīvajā vecumā, kad ir normāls menstruālais cikls, tā sākumā lielāko daļu estrogēnu izdala olnīcas, rezultātā dzemdes gļotāda jeb endometrijs sabiezē. Pēc ovulācijas olnīcas izdala progesteronu, kas ne tikai sagatavo dzemdes gļotādu grūtniecībai, bet pasargā to no estrogēnu nelabvēlīgās ietekmes.
Proti, ja estrogēni iedarbojas uz endometriju ilgstoši, tajā var attīstīties pirmsvēža un arī ļaundabīgas izmaiņas.
Tas nozīmē, ka jau pati daba ir paredzējusi – sievietes organismā estrogēniem jābūt kopā ar progesteronu. Pēc līdzīga principa darbojas arī hormonu aizstājterapija.
Pastāv iespējas lietot tikai estrogēnus saturošas tabletes, plāksterus vai putas, bet terapiju noteikti papildinot ar progesteronu saturošām, arī dzemdē ievietojot spirāli, kas izdala progesteronu. Tā tam būtu jābūt. Taču pēdējos gados daudzas sievietes estrogēna plāksteri, putas un krēmus lieto bez progesterona aizsega, kas ir kategoriski aizliegts. Izņēmums ir tikai makstī liekamās svecītes vai lodītes, kas darbojas vienīgi tur. Savukārt sievietes, kurām dzemde izoperēta un endometrija nav, drīkst lietot tikai estrogēnus saturošo HAT.
Izņēmums ir makstī lietojamās svecītes vai tabletes – tām pamatā ir lokāla darbība, dzemdes gļotādu tās neietekmē, un tāpēc drīkst droši lietot arī sievietes, kam dzemde nav izņemta.
Pret svīšanu un karstuma viļņiem parasti lieto sistēmiskos menopauzes hormonālos terapijas līdzekļus tablešu veidā, bet pret maksts sausumu – lokālos preparātus. Uz maksti sistēmiskā terapija būtisku ietekmi neatstāj, taču tām, kuras to laikus uzsāk, sausums ir mazāk izteikts un parādās vēlāk
Varbūt vairs nevajag?
Dažkārt sievietes turpina HAT lietot līdz pat 70 gadu vecumam un pat ilgāk, jo karstuma viļņi ļoti bojā viņu pašsajūtu. Ar ko viņas riskē? Lai saprastu, cik ilgi lietot hormonu aizstājterapiju, jāzina mērķis, kāpēc to dara, un kādi riski var būt. HAT nenodrošinās mūžīgo jaunību, taču samazinās osteoporozes attīstības iespēju un, sākot lietot to laikus, arī sirds un asinsvadu slimību iespējamību.
Lokālo terapiju var lietot bez ierobežojuma, un tas jādara ilgstoši, jo efekts ir tikai tad, kad svecītes vai lodītes izmanto. Savukārt sistēmisko hormonu aizstājterapiju (tabletes) lieto vidēji piecus gadus. Nevajadzētu pārsniegt desmit gadus, taču šis termiņš nav arī akmenī iecirsts. Lēmums jāpieņem individuāli, izvērtējot katras sievietes ieguvumus un potenciālos riskus.
Ko par to saka zinātne? Godīgi? Ja HAT lieto vairāk nekā piecus gadus un karstuma viļņi vairs neparādās, būtu jāapsver iespēja no HAT atteikties.
Taču, ja nepatīkamie simptomi saglabājas un tev nav paaugstināts krūts vēža, kā arī sirds un asinsvadu slimību risks, tad jāatsāk lietot viszemākās devas preparātus, lai iespējami mazinātu blaknes. Pēc gada kopā ar ārstu jāizvērtē, vai vajag turpināt lietot HAT. Ja esi slaida, nesmēķē, tev ir veselīgs dzīvesveids, normāls holesterīna līmenis asinīs, tad sirds un asinsvadu slimību risks ir zems un HAT drīksti lietot salīdzinoši droši. Savukārt, ja esi apaļīga, ja ir aptaukošanās, tu smēķē un tev ir augsts holesterīna līmenis asinīs, tad, jā, HAT var palielināt iespēju, ka veidosies trombi.
Lietojot sistēmisko HAT, nedaudz palielinās arī krūts audzēja risks un atsevišķās situācijās sirds un asinsvadu slimību, tostarp trombembolijas, risks, tāpēc vēlams hormonālās aizstājterapijas tabletītes nedzert ilgāk par pieciem gadiem. Tomēr HAT lietošanas ilgumu nosaka individuāli, izvērtējot, vai šī ārstēšana patiešām nepieciešama un vai nepaaugstina blakus kaišu risku.
Piesardzības nolūkos, lietojot HAT, katru gadu vajadzīga vizīte pie ginekologa.
Eiropas Menopauzes un andropauzes asociācija iespējamo blakņu dēļ neiesaka HAT uzsākt lietot pēc 60 gadu vecuma, kā arī tad, ja menopauze jau bijusi desmit un vairāk gadu. Pētījumu dati liecina, ka, sākot lietot HAT ap 50 gadiem, mazinās koronārās sirds slimības attīstība, taču vēlākā laikā aterosklerozes procesu dēļ asinsvadi mainās un estrogēnu uzņemšana var nedaudz palielināt insulta risku.
Krūts vēža risku pamatā nosaka HAT pievienotie sistēmiskie progesterona preparāti, taču to nelabvēlīgā ietekme ir tikai medikamentu lietošanas laikā. Tāpēc sievietēm, kurām ir izoperēta dzemde, labāk lietot tikai estrogēnus. Riski ir mazāki, izvēloties transdermālos estrogēnus un vienlaikus dzemdes dobumā ievadot progesteronu saturošu spirāli.
Divi pieredzējušu ginekologu viedokļi
- Pirmais viedoklis
Daudzas sievietes, sākoties menopauzei, nav gatavas uzsākt terapiju, taču pēc laika saprot, ka bez tās tomēr neiztiks. Taču ir arī otra galējība, kad sievietes jau pēc 40 gadu vecuma uzskata, ka viņām jāsāk lietot HAT, lai ilgāk saglabātu jaunību. Ja organisms pats izstrādā savus hormonus, tad hormonu uzņemšana papildus var radīt dažādus nevajadzīgus vai pat bīstamus augšanas procesus.
Sākoties menopauzei, ir svarīgi, lai sieviete justos labi un pasargātu sevi no vēlīnām, ar menopauzi saistītām veselības problēmām, piemēram, osteoporozes.
Parasti sievietes jautā, cik ilgā laikā pēc HAT lietošanas uzsākšanas jutīs izmaiņas. Ja ir agrīni menopauzes simptomi, kā karstuma viļņi, svīšana, slikts miegs, pastiprināta nervozitāte, uzlabojumam vajadzētu būt jau pēc 10–14 dienām, bet no vidējiem un vēlīniem simptomiem, kā maksts un ādas sausums, libido samazināšanās, osteoporoze un atmiņas traucējumi, būs pasargātas tikai tās, kuras HAT lietos ilgstoši.
Praksē novērots, ka sievietēm, kuras menopauzē lieto HAT, ir pozitīvāka attieksme pret dzīvi un novecošanu. Šīs sievietes labāk tiek galā ar lieko svaru, jo ir aktīvākas. Saglabājas makst s mitrums, tāpēc vairāk nodarbojas ar seksu, un viņām ir arī labāks miegs. Hormonu aizstājterapiju var lietot līdz mūža galam, taču no tās jebkad var atteikties. Gadu gaitā hormoni nepieciešami mazāk, tāpēc to devu var mazināt. Ja rodas situācija, kad terapija nav vēlama, to var pārtraukt. Tikai vienmēr kopā ar ginekologu jāizvērtē ieguvumi un riski.
- Otrais viedoklis
Sievietei olnīcas dziest apmēram piecus gadus, un viņa šī haosa dēļ jūtas slikti, tāpēc jādod neliela hormonu deva, piemeklējot tos atbilstoši organisma vajadzībām. Lietojot hormonu aizstājterapiju, var izvairīties ne tikai no karstuma viļņiem, bezmiega un depresijas, bet arī tik strauji nenovecot. Protams, ja karstuma viļņu nav, var hormonus nelietot, bet tad ir lielāka iespēja ātrāk kļūt pa tantuku ar šķību muguru.
Lietojot hormonu aizstājterapiju, organisms pierod, ka ir jaun s, un to pārtraukt būtu tikpat kā cukura diabēta slimniekam pēkšņi atņemt insulīnu, kas ir vitāli nepieciešams. Kas notiek, ja vairs nav hormonu? Asinsvados sāk pielipt holesterīna plātnītes, jo nav estrogēna, kas tās atgrūž, un veidojas ateroskleroze, kas var veicināt insulta un infarkta risku. Tas ir pierādīts. Tabletes lieto līdz 60 gadu vecumam, bet pēc tam, lai neveicinātu trombu veidošanās risku, labāk hormonus uzņemt caur ādu, apejot aknas.
Protams, HAT nav nekādas jaunības brīnumzāles, bet novecošana ar tām notiek lēnāk, un bieži dāmas 60–65 gadu vecumā atkal apprecas.
Tad nav sausa maksts, ir labāks garastāvoklis un, pateicoties hormoniem, vieglāk regulēt svaru. Tikai, lai gūtu labumu no hormonu aizstājterapijas, tā jāsāk lietot menopauzes rītausmā, 45–55 gadu vecumā, nevis pēc daudziem gadiem, kad sieviete sver jau simt kilogramu, viņai ir osteoporozes saliekta mugura un citas veselības problēmas. Nevar tā pēkšņi visu dzīvi sākt no jauna, tomēr arī tad ir iespēja piesardzīgi piemeklēt hormonus. Tikai – katru gadu vajag ieplānot vizīti pie ginekologa.
