Santa.lv
  • Kā rīkoties brīdī, kad nomirst suns?

  • SAGLABĀ RAKSTU
    15.10.2026
  • Ievas Padomu Avīze
    Foto: Publicitātes foto
    Par to aizdomājos, kad kaimiņiene stāstīja – viņas dēls aizvedis savu suni kremēt, un nupat visi no sunīša atvadījušies, urniņu ierokot dārzā. Ir daudz rakstīts, kur var un nevar mājdzīvnieku apglabāt, bet ar ko sākt brīdī, kad dzīvnieciņš ir devies uz citiem medību laukiem?

    Normatīvajos aktos ir noteikts, ka mājdzīvnieku īpašniekiem ir pienākums ne tikai mājdzīvnieka dzīves laikā par to rūpēties, bet arī pēc mājdzīvnieka nāves parūpēties par tā mirstīgajām atliekām. Ja mirušais mājdzīvnieks ir suns, kam ir obligāti jābūt reģistrētam Lauksaimniecības datu centra reģistrā, tad dzīvnieka īpašniekam piecu darbadienu laikā pēc dzīvnieka nāves par to jāpaziņo Lauksaimniecības datu centram, veicot attiecīgu atzīmi reģistrā. To var izdarīt portālā Latvija.lv.

    Mājdzīvnieka mirstīgās atliekas drīkst aprakt tikai reģistrētās kapsētās, kremēt atzītās krematorijās vai apglabāt savā privātīpašumā. Uz valsts, pašvaldības vai uz cita privātīpašnieka zemes to darīt ir aizliegts.

    Normatīvie akti paredz, ka mājdzīvniekus ir atļauts aprakt savā īpašumā, bet tā nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā arī daudzdzīvokļu ēkām pieguloša teritorija.

    Mirstīgās atliekas jāaprok tā, lai tām nevarētu piekļūt citi dzīvnieki. Tāpat nedrīkst aprakt pie upes, strauta vai ezera, kā arī teritorijās, kas mēdz applūst. Nav pieļaujams, ka līķūdens nonāk pazemes ūdeņos. Aizgājēju aprok bedrē, uzberot vismaz vienu metru biezu zemes kārtu. Vēlams izvēlēties smilšainu vietu. Praksē bijuši gadījumi, kad, piemēram, saimnieks nepietiekami dziļi aprok suni savā teritorijā, pēc tam māju pārdod, nākamie saimnieki ievācas ar suni, kurš šo līķi atrok un smagi saindējas.

    Bet jautājums – ko darīt tiem, kam savas zemes nav? Pats vēlamākais variants – sazināties ar savu veterinārārstu. Tiem ir noslēgti līgumi ar uzņēmumiem, kas tad ļauj pareizi un humāni parūpēties par mājdzīvniekiem pēc viņu nāves. Viens no variantiem ir kremācija, otrs – utilizācija. Pirmajā gadījumā var saņemt urniņu ar pelniem, otrajā variantā vairs nav nekā. Abi ir maksas pakalpojumi, uzņēmumi, kam to atļauts veikt, atrodami Valsts vides dienesta reģistrā.

    Pelnus labāk ūdenī nekaisīt.

    To var darīt mežā – tie ir termiski apstrādāti un nekaitīgi, un nav jāuztraucas, ja pēkšņi mainās vēja virziens un mēs pelnus ieelpojam. Suņu krematorijas piedāvā gan individuālo kremāciju ar pelnu saņemšanu, gan kopkremāciju ar pelnu saņemšanu, kas izmaksā uz pusi lētāk. Cilvēki nereti domā, ka saņems svešus pelnus, bet tā nav – dzīvnieciņam sadegot, pāri paliek kauli, un šos palikušos kaulus no katra dzīvnieciņa arī atsevišķi samaļ. Kremācijas cena ir no 90 eiro.

    Uzmanības centrā

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti