Rīga +8°C 
«Kad sākam skatīties, ko tuvinieks savā mājoklī mums ir atstājis, vispirms padomājam, kādas ir iespējas atstātajām lietām vai vismaz daļai nonākt kāda cita lietošanā. Jo, kas pašam lieks, citam var būt prieks! Nākamais – sašķirot visu, ko var sašķirot, lai pēc iespējas mazāk nonāktu nešķirotajos sadzīves atkritumos. Jo labāk un vairāk sašķirojam, jo mazākas būs izmaksas par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu.
Lielu daļu sašķiroto lietu var nodot bez maksas, piemēram, elektropreces, lielo sadzīves tehniku – gāzes plītis, veļasmašīnas, ledusskapjus Rīgā var nodot šķirošanas laukumā pie tirdzniecības centra Akropole Alfa, atkritumu apsaimniekotājiem Eco Baltia vide, CleanR, arī reģionos ir šādi nodošanas punkti. Ja nododamais apjoms ir liels, izdevīgāk ir sazināties ar savu atkritumu apsaimniekotāju un pavaicāt, vai viņi piedāvā šo tehniku savākt.
Biežāk apsaimniekotāji mantas bez maksas savāc no pirmā stāva, bet, piemēram, Eco Baltia vide līdz trešajam stāvam nones paši bez maksas.
Ja mantas jānes no augstāka stāva, tad tehniku nones par saprātīgu nesēja samaksu. Vēl viena iespēja – sazinoties ar savu atkritumu apsaimniekotāju, pasūtīt konteineru. Ieteicams izvairīties no kāda nezināma un internetā atrasta kantora, kas piedāvā zemāku cenu, jo, ticamākais, ka savāktais mantu apjoms nonāks kaut kur dabā, bet naudiņa paliks savācējiem kabatā, jo lietu nodošana atkritumu poligonā ir maksas pakalpojums.
Tāpēc, lai būtu droši, ka atkritumi tiks atbilstoši apsaimniekoti, nevis izbērti vidē, labāk vērsties pie oficiāla atkritumu apsaimniekotāja,» uzsver SIA Latvijas Zaļais punkts sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Zvaigzne.
Ko šķirot un nodot?
Elektropreces – tējkannas, tosterus, mikroviļņu krāsnis, matu fēnus, gludekļus, putekļsūcējus un tamlīdzīgas lietas – nedrīkst mest nešķirotajos atkritumos, jo tas ir ne tikai neekoloģiski, bet arī normatīvo aktu pārkāpums. Šīs ierīces ir speciāli marķētas, un tas nozīmē, ka tās jānodod paredzētajās vietās. Tad tās nonāk atkritumu poligonos, kur tiek pāršķirotas un pārstrādātas, un lielu daļu no pārstrādātā izmanto nākamo elektroierīču ražošanā. Latvijā, sevišķi pilsētās, ir pietiekami daudz vietu, kur bez maksas nodot elektropreces, arī elektropreču tirgotāji bieži vien pieņem mazo tehniku.
Tāpat bez maksas atkritumu apsaimniekotāju tekstila konteineros drīkst izmest visa veida tekstilu – apģērbus, apavus, mājas tekstilu, somas, tikai jāskatās, lai tie nav mitri vai sapelējuši.
Apģērbs no tekstila konteineriem bieži nonāk atkārtotai valkāšanai citās valstīs. Taču, ja aizgājējs atstājis labu apģērbu vai nelietotu gultasveļu, vislabāk un viszaļāk to ir piedāvāt radiem, draugiem un paziņām tālākai lietošanai – var ar draudzenēm sarīkot modes skati un sadalīt vintāžas drēbes savā starpā. Tāpat tās var nogādāt labdarības veikalos, kas pieņem ziedojumus, piemēram, Otrā elpa.
«Ja mājoklī uzkrāti kādi iepakojumi vai stikla tara, tie jāsašķiro pa atkritumu konteineriem – iepakojums pārsvarā būs sadzīves atkritumi, bet stikls liekams pie stikla. Lielgabarīta atkritumi ir mēbeles – arī tās, parasti gan par maksu, savāc atkritumu apsaimniekotāji visā Latvijā, tikai jāskatās pēc reģiona. Atsevišķos reģionos, piemēram, Mārupē, Babītē, četras reizes gadā notiek liela izmēra atkritumu savākšanas akcijas, kad viņi paši brauc un savāc šos atkritumus, un tas iekļauts atkritumu apsaimniekošanas maksā. Ja no vecās sekcijas un dīvāna vajag tikt vaļā uzreiz, jāzvana savam atkritumu apsaimniekotājam un jāinteresējas, kāds ir viņu piedāvājums.
Saskaņā ar aprites ekonomikas principiem daudzas šīs lietas tomēr var turpināt lietot.
Esam redzējuši, ka ārzemēs nereti cilvēki savas mēbeles izliek pie mājas, lai tie, kam tās vajag, var paņemt. Latvijā tas nav atļauts, tā ir atkritumu nepareiza apsaimniekošana. Bet mēbeļu (arī citu preču) piedāvājumu var ielikt interneta vietnē Facebook, ss.lv un citur un piedāvāt vai nu par niecīgu samaksu, vai vispār bez maksas, un tad šīs lietas turpina dzīvot otru dzīvi. Mēbeles var piedāvāt ne tikai portālos, bet arī atdot draugiem, radiem, paziņām, galvenais, lai tās nav jāmet ārā un lai tās turpina dzīvot tālāk – tas ir vislabākais,» iesaka Alise Zvaigzne.
Kur likt pannu un kur – paklāju?
- Pannas, katlus un citus metāla izstrādājumus var mest vieglā iepakojuma konteinerā, un tie nonāks pārstrādē.
- Grāmatas vislabāk atdot radiem, draugiem, paziņām, piedāvāt bibliotēkām vai sociālās aprūpes centriem vai aizvest grāmatu glabātājam Rolandam Laķim Rīgā, Gaujas ielā.
- Dokumentiem ar cilvēka personas datiem nevajadzētu klīst pa pasauli, un tos varētu sadedzināt, ja ir tāda iespēja, bet var arī iemest papīra konteinerā – tie nonāks šķirošanā un uz pārstrādi. Svarīgi atcerēties, ka albumus, ja tos nevēlas atstāt sev par piemiņu, neliek pie papīra, bet gan sadzīves atkritumiem, jo albumiem arī ir dažādi papīra un plastmasas sakausējumi.
- Trauki – daudzi domā, ka tos var mest pie stikla, taču trauki ir cits atkritumu veids. Vislabāk tos atdot kādam tālākai lietošanai, jo tā faktiski šobrīd ir vienīgā iespēja tiem nonākt atkārtotā apritē. Proti, traukiem nav pārstrādes iespējas. Ja nav, kam traukus atdot, vai tie ir veci, nolietoti, ieplīsuši, tos met nešķirotajos atkritumos.
- Metāla galdi un citi metāla izstrādājumi nododami metāllūžņos. Ja, piemēram, galda metāla kājas ir nelielas, tās var izmest arī iepakojuma šķirošanas konteinerā. Bet vislabāk metālu nodot metāllūžņu savācējiem.
- Lampas un lustras, kas ir ar vadiem un rozetēm, ir elektrotehnika un ir nododamas šo preču savākšanas vietās. Tāpat arī mobilie telefoni. Ja vēlas atbrīvoties tikai no lampas kupola, tad to met sadzīves nešķirotajos atkritumos.
- Paklāji ir liela izmēra atkritumi, un tos liek turpat, kur mēbeles. Nevajadzētu sajaukt un mēģināt paklāju iebāzt konteinerā pie tekstila.
- Ja mājā uzkrājušās autoriepas, tās ved uz šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu (tādu ir vairāk nekā 70, jāskatās, kur atrodas tuvākais).
- Ja gadījumā, atbrīvojot mājokli, demontē vannas un podus, tie ir būvgruži, un tos nodod šķiroto atkritumu vai būvgružu pieņemšanas laukumos.
Mana pieredze
Ieva Jātniece, žurnāliste
«Pēc mammas un patēva nāves mantu šķirošana mums paņēma bezgala daudz laika un stundu – man vasaras vispār nebija, es tikai šķiroju un kārtoju, un mana māsa tāpat. Manuprāt, ir labi, ja cilvēks dzīves laikā pats sašķiro savas lietas, nevis atstāj tās nākamajām paaudzēm.
Un tas ceļš ir garš, kamēr saproti, kam jāzvana, kam jāpiedāvā, kurš gribēs to un kurš šo, – tas paņem daudz laika un enerģijas.
Mana mamma bija mākslas zinātniece, un mēs milzīgu apjomu viņas lietu atdevām Porcelāna muzejam, milzīgs apjoms tūlīt ceļos uz Valsts arhīvu, cits uz Nacionālo bibliotēku. Tā kā viņi bija saglabājuši dažādas senās lietas, ieskaitot izstāžu plakātus, tos atdevām kino ļaudīm, lai izmanto filmās kā rekvizītus. Mēbelēm mēs pasūtījām konteineru un rīkojām talku, pat algojām vienu cilvēku, kas palīdzēja nonest visu lejā, jo tur bija daudz smagumu – uz šo pasākumu sapulcējās visi mūsu dzimtas vīrieši. Lai netraucētu kaimiņiem, to visu izdarījām vienā vakarā.
Konteiners pagalmā nostāvēja tikai divas dienas. Par to samaksāju diezgan dārgi, ja pareizi atceros, kādus 400 eiro.
Konteinerā likām tikai mēbeles, ieskaitot mīkstās mēbeles ar porolonu, bet tur nedrīkstēja mest tekstilu. To savukārt nodevām atsevišķi – palagus aizvedām uz dzīvnieku patversmi, drēbes meita aizveda uz labdarības veikalu Otrā elpa. Tur aizceļoja arī daļa trauku, bet pārējos mēs sadalījām pa ģimenēm – lai tie turpina kalpot mums. Sadzīves tehniku nodevām atsevišķi – faktiski mēs neko nemetām ārā.
Grāmatas sadalījām – daļa nonāks Mākslas akadēmijā, pārējās atdevām citiem cilvēkiem – kas gribēja un kam vajadzēja, tas ņēma. Grāmatas, ko neviens negribēja, aizvedām grāmatu glabātājam Rolandam Laķim. Mēs arī makulatura.lv pieteicām makulatūras izvešanu. Tas ir bezmaksas pakalpojums – paši atbrauca pakaļ, paši nonesa, mums tikai pirms tam grāmatas bija jāsasien kaudzītēs.
Starp citu, vēl viena nianse – cilvēkiem gados ir daudz medikamentu un lielas zāļu rezerves, un tad mana meita visu dienu no blisteriem izspieda tabletes.
Jo izrādās, ka aptiekās zāles nevar nodot ar visiem iepakojumiem, tāpēc katra tablete vispirms ir jāizspiež ārā, un tikai tad to maisiņu var nodot aptiekā. Šķidros medikamentus gan var nodot pudelē.»
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
