Rīga +9°C 
«Dažreiz dzīvē ir grūti noticēt, kā ceļi savijas. 1997. gadā mēs no Dundagas atnācām uz Rīgu un sākām mācīties Rīgas Tirdzniecības un kulinārijas skolā par pavāriem-konditoriem. Toreiz viss šķita milzīgs un nezināms. Gājām praksēs dažādās ēdināšanas vietās, kur par darbu nemaksāja nemaz. Dzīvojām no stipendijas un mēģinājām noturēties lielajā pilsētā. Tad brālim paveicās nokļūt darbā pie Elmāra Taņņa. Viņa pirmā darba vieta bija Pica Lulū Āgenskalnā, kur tika sagatavoti produkti visām picērijām. Un pats svarīgākais – tur par darbu arī maksāja. Atceros, kā pēkšņi parādījās alga ap 70 latiem. Šodien tas varbūt nešķiet daudz, bet toreiz tie bija īsti svētki. Tā bija sajūta, ka viss ir iespējams,» stāstu iesāk Andris.
Vēlāk brālis Inguss Reizenbergs esot strādājis Čarlstonā, blakus esošajā grila restorānā un arī kafejnīcā Andalūzijas Suns. Savukārt Andra ceļš aizveda uz restorānu Lidojošā Varde, pēc tam uz Ai Karambā. Tā sagadījās, ka arī šajās vietās Elmārs bija viens no īpašniekiem.
«Mums, diviem puišiem no Dundagas, viņš toreiz šķita liela personība.
Atceros, kā ar lielām acīm skatījāmies uz cilvēku, kurš bija izveidojis tik daudz veiksmīgu vietu. Un tagad dzīve ir apmetusi interesantu loku. Varam satikties, parunāt par profesiju, ēdieniem, dzērieniem, idejām un ikdienu kā veci čomi. Tādos brīžos saproti, cik neparedzama un reizē skaista ir dzīve. Cilvēki, uz kuriem kādreiz skatījies ar apbrīnu, pēc gadiem kļūst par sarunu biedriem,» neslēpj bārmenis.
Tieši tāpēc viņam vienmēr esot paticis atcerēties šo stāstu. «No Dundagas līdz Rīgai, no stipendijas un neapmaksātām praksēm līdz darbam restorānos, no puiša, kurš uz Elmāru skatījās ar lielām acīm, līdz cilvēkam, kurš šodien var ar viņu mierīgi apsēsties pie viena galda un aprunāties par profesiju. Dzīve patiešām ir pilna pārsteigumu. Tāpēc mans aicinājums ir vienkāršs – ticiet saviem sapņiem,
strādājiet godīgi un esiet labi cilvēki. Jūs nekad nezināt, kur dzīve jūs aizvedīs.
Dažreiz visskaistākie stāsti sākas brīdī, kad kabatā ir tikai stipendija, bet sirdī ir lieli sapņi. Un pēc daudziem gadiem atskatoties saproti – tieši tie sapņi arī aizveda tur, kur esi šodien,» aicina Andris.
