Rīga +15°C 
Saņem algas aprēķinu. Ar prātu saproti, ka dažas darba dienas augustā pirms atvaļinājuma tieši tā arī izskatās. Uz algas lapiņas.
Un ka zināma daļa Latvijas pensionāru ar šādu summu mēnesī dzīvo visu atlikušo mūžu.
Pieej tam klasiski un paredzami. Apraudies.
Tad nokaunies un izšņauc degunu.
Noskalo acis un pasaki sev spogulī, ka tas nav pasaules gals.
Īpaši pēc tām šausmām, kas tiešām notiek pasaulē.
Nolem, ka vienu mēnesi gadā tu vari pieņemt šo izaicinājumu.
Un skaitīt katru centu, lai ko tas arī prasītu.
Uzraksti uz lapas maksājumus, ko vienkārši nevar neveikt.
Ar šausmām atceries, ka jaunākajai meitai atsākas dejošana, bet vecākajai joga.
Nopriecājies, ka savu ūdens aerobikas rēķinu esi jau nomaksājusi.
Pieraksti arī telefona rēķinu.
Un mazliet nošmaucies ar degvielas izdevumiem, cerot uz brīnumu.
Nolem, ka pats būtiskākais tik un tā ir pārtikas jautājums.
Nolem, ka vārdi «strikta plānošana» būs šā septembra galvenā parole.
Un ka tiks pirkti tikai pamatprodukti. Nevis dārgākie pusfabrikāti.
Bez stresa ieej veikalā. Un arī bez saraksta.
Nolem veikt lauka izpēti un tikai pēc tam pieņemt lēmumus.
Secini, ka atlaide ir gan gulaša gaļai, gan maltajai gaļai.
Lēnām dodies dārzeņu virzienā.
Ar lielu prieku atklāj, ka izcila atlaide ir paprikai un tomātiem.
Gara acīm jau redzi lielo katlu ar pildītiem pipariem – vienu no ģimenes mīļākajiem ēdieniem.
Nocenoti arī nektarīni, arbūzi un bumbieri.
Satiec galvā mazo kritiķi, kurš rokā tur vienu vārdu – zupa.
Piekrīti, ka zupa vienmēr glābj ģimeni. Un pasauli.
Nosliecies par labu biešu zupai. Īpaši tāpēc, ka tieši biešu zupa nav vārīta visu vasaru.
Piekrāmē grozu ar burkāniem, tomātiem, papriku, gurķiem (nocenotiem, la-la-lā!), ieliec skaistus nektarīnus un pusi arbūza.
Pamani arī foršas cenas sieram. Un atceries par gaļu.
Paņem tiešām tikai pamatlietas. Arī pienu, kefīru, krējumu, biezpienu.
Pēc visas pārtikas kaudzes noskenēšanas nespēj noticēt, ka summa ir 27 eiro. Tikai!
Jo parasti tā ir vismaz 40–50 eiro.
Atklāj, ka tu neesi paņēmusi nevienu čipsu paku, cepumus vai citus našķus.
Nolem, ka uz skolu bērni var ņemt ābolus un nektarīnus.
Mājās ķeries pie ēst gatavošanas un secini, ka ar lielo zupas katlu un pildīto papriku jūs varat noturēties vismaz trīs dienas.
Tad sekos kartupeļu pankūkas. Un kāda diena ar makaroniem un sieru.
No prieka sajauc savu iecienīto mīklu (divas olas, glāze cukura un glāze miltu, piešaujot mazliet cepampulvera) un saliec virsū ābolus.
Pusizēsto krējumu sajauc ar kefīru, piešauj cukuru. Nežēlo kanēli.
Pamani neticību ģimenes acīs, ka paralēli zupai un otrajam ir pieejams arī saldais. Sameklē kakao pulveri. Pagatavo visiem kakao.
Uzzini, ka bērni būtu gatavi šādām neprātīgām izvirtībām vai katru vakaru.
Apsoli rīt krāsnī ceptus ābolus ar plombīra saldējumu.
(Tam arī bija atlaide. Bet nevajag visas kārtis uzreiz likt galdā, vai ne?)
Tāpat kā to, ka paņēmi no kolēģes divus kabačus, kuri tiks integrēti sautējumā, īpaši to neafišējot.
Un kā jums, manas mīļās? Izdodas savilkt kopā galus?
Ir vēl kāds padoms, kā noturēties līdz oktobra algai? Vai vienkārši vieglu prātu (un bankas kontu) ejam pretī rudenim?
